Cerību pilns novēlējums

Ir parasts avīzes vakars. Trīs un brīžam arī četrās balsīs sasaucas datorklaviatūru taustiņi. Brīdi pa brīdi tiem pievienojas no vienas nodarbības uz otru kursējošo redakcijas skolas bērnu čalas un kāda vēlīna apmeklētāja vaicājums pēc Gadagrāmatas. Ir gandrīz parasts vakars. Gandrīz, jo šoreiz, rakstot sleju, nepietiek ar austiņās skanošo dzīvespriecīgo un vienlaikus arī tik mierinošo Mocarta mūziku – blakus datorā tiešraidē iet vaļā kārtējās atrakcijas, kurās, no augsta plaukta uzspļaujot gan valdības izsludinātajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem, gan likuma prasībām par dažādu publisku pasākumu rīkošanu, uzstājas teju visi populārākie aģitbrigādes «Viss slikti» dalībnieki. Pēc izkliedzieniem un komentāriem, garākām dažiem dalībniekiem veltītām epizodēm ir skaidrs, ka nav attaisnojusies ne Valsts policijas cerība uz šīs sabiedrības daļas inteliģenci, ne Saeimas deputāta godaprātu… Viņa zvērojošais un dziļi acu dobumos iegrimušais acu skats liecina gan par nekaunību un varas kāri, gan… laikam jau arī kādu ārpus prāta esošu stāvokli… Lai nu paliek antivaroņu politiskās cīņas, bet darba vides ainiņa, manuprāt, lielā mērā atklāj arī tās sajūtas, kādas pārņēma, uzzinot, kā tad Tukuma strādājusi iedzīvotāju konsultatīvā padome…

Visu cieņu aktīvajiem un tiešām labu nodomu vadītajiem ļaudīm, kuru noteikti netrūka ne agrākajā padomē, ne arī tikko apstiprinātajā. Skaidrs, ka burkšķēšana pa kaktiem un čībās ieauti dīvānu protesti neliecina ne par aktīvu, ne uz pārmaiņām gatavu sabiedrību. Bet tikpat slikti, ja šādā, taču jau pēc ieceres iespējami plašas sabiedrības diskusiju vietā vadību uzurpē pašpasludināti ”visgudrākie un izglītotākie”, kas ar nekaunību un kliegšanu tiranizē gan, piemēram, domes darbiniekus, gan arī savus kolēģus padomē. Vēl ļaunāk, ja, šādiem ”vadoņiem”, piesedzoties ar iedomātu, jo faktiski jau neesošu varu, iedvesmojošas sarunas un konsultācijas izdodas pārvērst kādu pašiem sev vai arī paziņām izdevīgu lietu realizēšanā. Jācer, ka kļūdos, bet šķiet, ka tieši tā tas noticis, piemēram, ar bērnu rotaļu laukuma aizvākšanu no Kurzemes ielas 2. nama pagalma. Un, kā varējām lasīt laikrakstā, laikam jau tieši dažām gudrajām konsultatīvās padomes galvām jāpateicas arī par izvaroto Durbes parku. Tā vietā, lai panāktu reiz jau izstrādātā parka rekonstrukcijas plāna realizēšanu, lai piesaistītu tiešām zinošus speciālistus, kas ar parka izpēti nodarbojušies jau iepriekš (piemēram, ar Ilzi Māru Janelis vai arboristu uzņēmuma «Labie koki» meistarus), paātrinātā kārtā un neveicot nekādu sabiedrisko apspriešanu tika realizēts kādas zemnieku saimniecības Lauku atbalsta projekts, kur, nešaubos,  galvenais iegumums – projektā gūtā, kā arī, kokmateriālus un šķeldu pārdodot, iegūtā nauda. Labums, protams, zemnieku saimniecībai. Jo ne dabai, ne vairumam pilsētas un jo īpaši Jauntukuma iedzīvotāju no tiem meža parka vietā iegūtajiem izdangātajiem un noskūtajiem pakalniem nav. Labi, nerunāsim par parkam un pilsētas teritorijai atbilstoša plāna neesamību, arī par vietā iestādītajām bērzu un egļu maikstītēm 20 cm garumā, kas diezin vai par kokiem tuvāko 20-30 gadu laikā maz būs saucami. Trakākais jau, ka ar šo izvarošanu jau arī netika atrisināta lielākā pašvaldības iezīmētā problēma – realizējot šo lauku projektu, acīmredzot netika ņemta vērā iepriekš veiktā par bīstamiem atzīto koku uzskaite, tāpēc tagad pa aktīvo ļaužu ”nokopto” parka daļu negribas staigāt ne tikai tāpēc, ka sāp sirds par nejēdzīgi izpostīto dabu, bet arī tāpēc, ka bail – slimie, bez saknēm palikušie oši var nogāzties kuru katru brīdi, un, tā kā daudzviet tiem blakus neviens stabils, vesels koks nav atstāts, nekādas cerības uz iekāršanos un draudu aizkavēšanos vairs nav… Līdzīgi tas ir ar lieliem un nokaltušiem zariem, kas taču arī nevienam ”sakopējam” nebija vajadzīgi – tie pēc katras pat nelielas vējbrāzes mētājas pa visām parka takām un taciņām, arī tajā – par muižas parku – atzītajā daļā…

Šo un vēl daudz ko citu (piemēram, dažu padomes dalībnieku priekšvēlēšanu aktivitātes kopā ar kādas vienas partijas apmaksātajiem interneta troļļiem!) atceroties, tiešām gribas aicināt un arī lūgt visus jaunieceltās padomes dalībniekus un jo īpaši tās vadību: esiet atbildīgi. Mēs – tie, kas neesam ne domē, ne partijās – taču uz jums paļaujamies! Paļaujamies un ļoti ceram, ka spēsiet saredzēt arī tos līdzpilsoņus, kas dzīvo ārpus jūsu un jūsu draugu sētas robežām; ceram, ka būsiet nevis kliedzēji un citādi domājošo ”močītāji”, bet domes deputātu un darbinieku palīgi viņu nu nemaz ne tik vieglajā darbā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vairums šobrīd pie varas esošo Tukumā ir ienācēji. Nu nevar viņi tā pēkšņi un pamatīgi saprast un pieņemt īpaši tukumniekiem svarīgās vajadzības. Bez jūsu palīdzības neiztikt.

Lai izdodas godprātīgas, saskanīgs un ražīgs darbs visu Tukuma iedzīvotāju labā!

Komentāri

  1. Kā vispār noritēja šīs konsultatīvās padomes veidošana? Kādi bija kritēriji dalībai tajā? Vai kāds vispār vērtēja piedalīties gribētāju zināšanas un intelektu? Vai arī katrs, kas gribēja, varēja DEMOKRĀTISKI šajā padomē iestāties? Bet tik un tā – padome taču ir tikai padome, kura var izteikt vai kritizēt kādu ideju, bet ne patvaļīgi uzreiz ālēties…Lasot par aktivitātēm parkā, turklāt, ja tās organizējuši šie konsultanti, mati ceļas stāvus! Jā, Tukums ir mazs, bet tik un tā nevar zināt, kas kurā vietā un ar kā rokām tiek darīts… Tajā pašā laikā – KAS tad ATĻĀVA tā rosīties pa parku? Parasti taču par tādām lietām spriež plaši un skaļi! Un vai parka bojātāji (kā saprotu, tad tiešām BOJĀTĀJI) pa kaklu nedabūs? Tā arī paliks? Tā būs ziņa, ka katrs nepraša var darīt, kas ienāk prātā, ja vien šādu darīšanu nosauc par PROJEKTU?

  2. Kā lai neatceras zelta teicienu, par idiotu sliktāks ir tikai idiots ar iniciatīvu.
    Bet ja apvienojas vesels bars idiotu ar iniciatīvu, tad var ražot tādus sūdu kalnus…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.