Kur paliek mūsu nauda MAF
Sarunu sākām ar jautājumiem par Tukuma slimnīcu, kur jau pagājušā gada nogalē situāciju uzkarsēja pašvaldības lēmums iecelt otru valdes locekli. Lēmums raisīja daļas mediķu neapmierinātību, kam sekoja viņu atklātā vēstule pašvaldībai. Tomēr kauliņi ir mesti, un no 3. februāra SIA «Tukuma slimnīca» valdē līdztekus Dzintrai Rabkevičai strādā Domnikija Putniņa.
Viss jāsāk no sākuma…
– Pašvaldības iecere piesaistīt otru valdes locekli ir radījusi iebildumus mediķos, lielākoties saistībā ar naudu, kuras, kā noprotams, slimnīcai nav. Tad kur to ņemt vēl otra vadītāja algošanai? Kas bija noticis tāds, ka šādi jārīkojas?
– Veselības ministrija jau 2023. gada beigās norādīja, ka pēc rādītājiem un salīdzinājumā ar citām līdzīgām medicīnas iestādēm Tukuma slimnīca ir viena no sliktākajām Latvijā. Pārmetums bija, ka nav izvērtēti pakalpojumi, nav izvērtēta to pašizmaksa, nav precīzas uzskaites, nav maksas pakalpojumu…. Vārdu sakot, tika pateikts, ka mums kā dibinātājiem ir kaut kas jādara lietas labā.
– Kā var nebūt precīzas uzskaites, ja jau 2016. gadā slimnīcas direktore Dzintra Rabkeviča intervijā «NTZ» teica, ka slimnīca ievieš DRG sistēmu (Valsts sistēma veselības aprūpes pakalpojumu uzskaitei un apmaksai. – Red.), kas uzskaita katru slimnīcā veikto izmeklējumu, manipulāciju, katru pacientam iedoto tableti…
– Jā, DRG uzskaite tiek veikta, tās rādītājs ir viens no augstākajiem citu slimnīcu vidū. Bet tā ir tikai viena sadaļa. Viss pārējais – finanšu uzskaite pa pozīcijām, personāla izmaksu sadalījums, noslodzes un efektivitātes jautājumi… Pie tā visa ir jāstrādā… Pieļauju, ka mums jau sen un daudz aktīvāk vajadzēja iesaistīties, tāpēc, ņemot vērā ministrijas norādījumus, lēmām stiprināt iestādes vadību.
– Bet SIA «Tukuma slimnīca» ir vairāki statistiķi, kas taču varētu visu izrēķināt…
– Vispirms ir jānonāk līdz vienotai sistēmai. Tagad, iesaistot pašvaldības personāla nodaļu un izpilddirektora vietnieci Baibu Pļaviņu, mēģinām palīdzēt sagrupēt darbiniekus pa atalgojuma līmeņiem, lai šo vienoto sistēmu izveidotu. Bet, ja reiz runājam par štatiem, salīdzinājām tos ar Kuldīgas slimnīcu, un secinājām, ka administratīvajā pusē darbinieku ir par daudz, tāpēc šajos jautājumos ir daudz darāmā, un abiem valdes locekļiem būs, pie kā piestrādāt.
– Par to jau pirms daudziem gadiem rakstījām, ka ir pārāk liela administrācija, kas dārgi izmaksā… Bet nu izmaksas vēl pieaugs – otra valdes locekļa dēļ. Turklāt dakteris Guntis Krūze teica, ka viņa atalgojums ir divas reizēs mazāks nekā jaunajai valdes loceklei…
– Neesmu pārbaudījis, bet gribētu redzēt reāli izmaksāto atalgojumu – ar visām piemaksām un tamlīdzīgi. Viens gan ir taisnība – bija pārmetums pašvaldībai, ka tā meklē otru valdes locekli, bet laikā nesamaksā algas jau esošajam personālam… Man nebija informācijas par to, ka slimnīca savas finansiālās situācijas dēļ kādu laiku darbiniekiem nemaksāja par virsstundām. Bija tāda kārtība, ka maksāja vienreiz mēnesī, tad reizi trijos mēnešos un tad sāka maksāt neregulārāk…
– Bet tā ir slimnīcas problēma, kas tai pašai jārisina!
– Jā, bet pārmetums tika izteikts pašvaldībai. Šobrīd Nacionālais veselības dienests ir samaksājis lielāko daļu par pārstrādi, ja pareizi atceros, tie bija 300 000 līdz 400 000 eiro, bet vēl 150 000 eiro palika neapmaksāti, līdz ar to situācija ir izlīdzināta un naudas plūsma ir uzlabojusies. Turklāt mums uz savu risku ir izdevies palielināt kvotas, līdz ar to ir lielāka garantija, ka par padarīto arī turpmāk tiks samaksāts. (Kvotas tiek aprēķinātas pēc iepriekšējā gada izstrādes. – Red.)
Vai no “biznesa” ārstiem ir kāds labums?
– Vēl viens jautājums: par ārstiem, kas brauc tikai uz operācijām – sauksim viņus par piebraucējiem. Viņi izmanto slimnīcas personālu, tāpēc citas operācijas nevarot notikt, jo nav tik daudz darbinieku un līdz ar to abās zālēs vienlaikus operēt nevar. Vai nevar būt tā, ka patiesībā šāda kārtība slimnīcu tikai noplicina, jo atbalstam tiek izmantoti vieni un tie paši darbinieki?…
– Bet tieši tā biznesa daļa, sauksim to tā, apmaksā šo personālu, tāpat piedalās slimnīcas infrastruktūras uzturēšanā. Ja šīs biznesa daļas nebūtu, tad tāpat slimnīcai šis personāls būtu jāuztur. Tāpēc mēs gribam šo jomu paplašināt… Galvenais ārsts kopā ar šiem mediķiem grib atvērt jaunu nodaļu agrākās kafejnīcas vietā. Tur tagad ir tukša telpa, bet var uztaisīt dienas stacionāru. Ir taču daudz tādu operāciju, kuras no rīta veic, bet vakarā pacients var doties mājās. Tāpēc mēs gribat šo jomu paplašināt. Jā, saprotu, ka kāds šīm pārmaiņām iebilst, bet, domāju, ka lielākā daļa saprot, – slimnīcai ir jāmainās un jāmeklē jaunas iespējas.
– Kā šiem ārstiem maksā?
– Viņiem maksā pēc reālās izstrādes – procentus no operācijas. Slimnīcai tiek pašizmaksa un sava peļņa un ārsts saņem procentu no pārējās summas, līdz ar to slimnīcai nav zaudējumu un racionāli tiek izmantotas gan telpas, gan personāls…
– Un tomēr – vai nav tā, ka tad, kad operē maksas ārsti, tiem pacientiem, kam nozīmētas plānveida operācijas vai kas jāoperē steidzami, nonākot nodaļā caur uzņemšanu, ir jāgaida?…
– Līdz tādam līmenim un tādai noslodzei mums vēl ir tālu! Lai gan operāciju skaits ir pieaudzis – 2023. gadā bija 400, 2024. gadā – 800 operācijas gadā. Bet ja sadala šo skaitu uz visu gadu, tad parēķiniet, cik daudz operāciju dienā sanāk… (Ja 800 operācijas sadalām uz 365 gada dienām, tad sanāk 2,19 operācijas dienā, bet, tā kā ir divas operāciju zāles, – 1,09 operācijas dienā katrā zālē, savukārt, izdalot 800 operācijas uz darbdienu skaitu 2024. gadā (251), – ieguvām 3,18 operācijas dienā jeb 1,6 operācijas dienā katrā zālē. – Red.)
– Tad – kur problēma? Kāpēc to nevar normāli sakārtot? Viena zāle plānveida operācijām, otra – neatliekamajām, jo ir jau arī jāpilda tie nosacījumi, ko slimnīca ir apņēmusies?
– Tas ir jautājums par to, kā mēs sadarbojamies. Bet – vai man tas jādara? Ir valde, ir galvenais ārsts…
Daudz aktuālu darbu vēl priekšā
– Atgriežoties pie otra valdes locekļa. Iebildums no ārstiem ir par to, ka slimnīcā jau tā nav naudas daudzām vajadzībām, arī lai piesaistītu jaunus darbiniekus, bet jūs ņemat otru valdes locekli, lai ”sakārtotu to bardaku, ko viens valdes loceklis sataisījis”…
– Mums daudz kā nav. Piemēram, nav uzņemšanas nodaļas vadītāja, bet bija ārsts bez sertifikāta… Ir daudzas nianses, kas jārisina. Sākotnēji bija doma, ka jaunais valdes loceklis būs vairāk iesaistīts attīstības un medicīnas jomā, bet līdzšinējā valdes locekle būs atbildīga par administratīvajiem jautājumiem. Taču šobrīd izskatās, ka otras valdes locekles prioritātes būs tieši administratīvie, finanšu un sadarbības jautājumi ar mediķiem. Savukārt šis pusgads parādīs, kā šī sadarbība abām valdes loceklēm veidosies.
– Tomēr sākotnēji bija iecere piesaistīt valdes locekli, kas būs stiprs medicīnā. Tāda nebija?
– Nebija. Bija finansisti, speciālisti administratīvajā darbā; jā, bija viens ārsts, bet mūsu uzdevums, kā jau minēju, bija sakārtot digitalizāciju, uzskaiti un vēl daudzas citas jomas.
– Un kā spēsiet atrisināt trūkstošo mediķu problēmu? Arī tāds bija pārmetums, ka pašvaldība neko nedara vai, pareizāk, dara – bet tikai ģimenes ārstu piesaistīšanā. Vai ir kāds risinājums?
– Ir divi jauni traumatologi, LORi, urologs… Mēs esam paredzējuši pašvaldības budžetā 50 000 eiro jauno ārstu stipendijām. Piedāvājam dzīvojamo platību. Jā, pirms diviem gadiem pieķērāmies ģimenes ārstu problēmai, un 2024. gadā mums ir četri jauni ārsti, turklāt ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. Un būs vēl. Tas ir ļoti labs rezultāts.
– Nav rehabilitologa, līdz ar to visa rehabilitācijas sistēma īsti nestrādā…
– Ir rehabilitologi, kas no Rīgas brauc uz Talsiem, uz Kuldīgu, uz Ventspili, bet nezin kāpēc ne uz Tukumu. Šo jautājumu jaunā valdes locekle sola risināt.
– Bet vai būs naudas rezerve, lai varētu šādu speciālistu piesaistīt?
– Jābūt. Ja skatāmies uz slimnīcas budžetu, tur ir rezerve. Protams, nav tā, ka slimnīca strādā ar milzīgu pelņu un ka varam uzreiz paņemt ārstu, kādu gribam, bet ir jomas, kur redzam iespējas ietaupīt, piemēram, pārskatot darbinieku noslodzi, kā arī to, kā tiek apsaimniekotas ēkas. Redzam, ka tas tiek darīts neprofesionāli… Ir jāsakārto nomas maksas, jāizīrē telpas…
– Esat rēķinājuši, cik daudz naudas šādi varat iegūt?
– Pagaidām nē, bet, redzot, kur to var darīt, domājam, ka no 8 miljonu eiro apgrozījuma 5% jeb 400 000 eiro efektīvu darbību rezultātā varētu ietaupīt vai, precīzāk sakot, gūt papildu ienākumus, jo prioritāte primāri ir gūt papildu ienākumus, ne tikai taupīt, un tas nav maz. Tie ir septiņi vai astoņi darbinieki, kam par šo naudu varētu samaksāt algu. Bet tieši kas un kā jādara, – tas ir uzdevums jaunajai valdes loceklei.
Arvien lielāka konkurence
– Kā privāto veselības centru darbība ietekmē Tukuma slimnīcu? Ir Fizioterapijas centrs, Magnētiskās rezonanses centrs – kā to vērtējat no konkurences viedokļa?
– Mans uzskats, ka uz konkurenci jāskatās pozitīvi, jo tā nodrošina pakalpojumu kvalitāti. Novadā nebija magnētiskās rezonanses pakalpojuma piedāvājuma, taču tika piedāvāts izveidot šo centru slimnīcas telpās, bet… Nespējām atrast vietu, līdz ar to piedāvājuma no mūsu puses nebija. Protams, zinām, ka šis pakalpojums ir pieprasīts un visur ir rindas…
– Kāpēc šis centrs nav slimnīcā? Tas taču cilvēkiem būtu izdevīgāk! Turklāt pakalpojuma sniedzējam jau ir vienalga, kam maksāt par telpu īri…
– Tieši tā, bet mēs zaudējām, jo mums nebija piedāvājuma, lai gan Magnētiskās rezonanses centram būtu bijis izdevīgāk atrasties slimnīcā. Taču ir interese arī no citām kompānijām, kas ir gatavas nākt uz Tukumu. Ja izdotos atrast telpas, mēs esam tās gatavi piedāvāt šādam ārpakalpojumam. Bet tam jābūt slimnīcas telpās.
– Vēl viens jautājums saistīts ar laboratoriju. Slimnīcā strādā tik daudz ārstu, ģimenes ārstu, bet uz analīzēm sūta nevis uz Tukuma slimnīcas laboratoriju, bet uz privātajām…
– Bet vēl salīdzinoši nesen Tukuma slimnīcas laboratorijas izmeklējumi elektroniski nebija pieejami, turklāt šī laboratorija visus pakalpojumus pat nenodrošina. Ja no desmit analīzēm septiņas, piemēram, var veikt Tukuma slimnīcā, bet trīs jātaisa citur, tad cilvēks iet tur, kur piedāvā visu. Līdz ar to daudz pareizāk būtu, ja šai laboratorijai būtu bijis noslēgts sadarbības līgums ar kādu no lielajām laboratorijām arī par retāku analīžu veikšanu. Es gribētu teikt, ka slimnīca nekad nav centusies popularizēt savu laboratoriju, kas vairāk strādā iekšējām vajadzībām, nevis uz āru. Līdz ar to sanāk, ka laboratorijas uzturēšanas izmaksas ir dārgas, bet tajā pašā laikā tā nestrādā efektīvi un pilnībā nav noslogota. Tāpēc šobrīd jau ir notikusi sarunu procedūra un tiek veikts izvērtējums par šo darbu izpildi ārpakalpojumā.
– Vai beidzot varēsiet nolikt malā slimnīcas vadīšanu, uzticot to iestādes valdei? Un vai tas ir dabiski, ka kāda iestāde ir šādi jāvada?
– Tas nav ne dabiski, ne pareizi, bet to ir radījusi situācija, ka neesam varējuši uzticēties [slimnīcas sniegtajiem] datiem, un tas ir licis pašiem daudzās lietās iedziļināties. Mēs vienkārši līdz šim bijām situācijai piegājuši ļoti lojāli un lēnām, lai gan vajadzēja to darīt daudz straujāk un kādus gadus ātrāk…
– Nu tas, ka slimnīcā ir vajadzīgas pārmaiņas, bija jau zināms, jo vēl pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām partija «Progresīvie» to bija izpētījusi un izanalizējusi…
– Nu to jau visi zināja… Protams, tika darīts un ir arī pozitīvas lietas, bet kopumā esam vēlējušies straujāku attīstību, tāpēc arī lēmām ka Dzintrai Rabkevičai nepieciešams palīgs – otrs valdes loceklis. Lai arī daļa darbinieku šobrīd uz kopējā finansiāla fona to vērtē negatīvi, ilgtermiņa šādai stratēģijai ir jāatmaksājas, un par šo stratēģiju atbildam mēs. Vai tagad būs labāk? Mēs esam izvēlējušies cilvēku, kas ir mūs pārliecinājis, ka varēs strādāt labi, bet, vai tas tā būs, to redzēsim pirmā pusgada laikā.
– SIA «Tukuma slimnīca» ēkās gaidāms remonts. Vai un kāds risinājums būs fizioterapijas telpām, kas sākotnēji nebija projektā iekļautas?
– Projektēšanas darbus pagājušajā gadā nedaudz iepauzējām – aptuveni trīs mēnešus, jo nebija paredzēta fizioterapijas centra pārplānošana. Tāpat tobrīd vēl nebija skaidrs, vai tiešām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam būs citas telpas. Kad kļuva zināms, ka Katastrofu pārvaldības centru būvēs, atsākām projektēšanu, un, šķiet, līguma beigu termiņš ir šī gada marts. Apjoms darbiem būs paliels, jo katrā ēkā ir ap 5000 m², bet plānojam startēt energoefektivitātes projektā, lai saņemtu Eiropas fondu atbalstu. Konkrētas izmaksas patlaban nevaru pateikt.
Turpmāk vēl.
Agita Puķīte, Ivonna Plaude
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.