Uzņēmums likvidēts, bet saistības paliek…

Vispirms jau Finanšu komitejas sēdē, un pēc tam arī domes sēdē vakar, 28. novembrī, tika skatīts jautājums par pašvaldības sabiedrības «Jaunpils KS» parādu atmaksāšanu. Lai arī deputāti kā komitejas, tā arī domes sēdē atbalstīja finansējuma piešķiršanu, tomēr daži jautājumi palika…

Pašvaldībā. Kur paliek mūsu nauda? MAF

 

 

Kas jāmaksā, tas jāmaksā

Lēmums par sabiedrības «Jaunpils KS» reorganizāciju tika pieņemts jau pirms gandrīz gada – 2023. gada 23. decembrī, pēc tam par to lēma dalībnieku sapulcē 2024. gada 15. janvārī. Sabiedrība tika reorganizēta sašķelšanas ceļā, mantu, prasības un saistības nododot SIA «Tukuma siltums», SIA «Tukuma ūdens», kā arī Jaunpils un Viesatu pagastu pārvaldei. Kā sēdē skaidroja juriste Sanita Limanska, reorganizācijas process 21. novembrī ir pabeigts un uzņēmumu reģistrā iesniegti visi dokumenti, lai dzēstu šo uzņēmumu no reģistra, bet… ir palikušas «Jaunpils KS» saistības. “Pašvaldība kā īpašniece veic šo saistību izpildi par kopējo naudas summu 19 356, 43 eiro. Tie ir fiziskie naudas līdzekļi, kas tālāk jāpārskaita: 14 198,56 eiro – SIA «Tukuma ūdens», 828,21 eiro – SIA «Tukuma siltums», 975,04 eiro – fiziskajām personām samaksātais avansa maksājums un 3354,62 eiro – nodokļu maksājumi. Naudas līdzekļi tiks segti no Audita un kontroles nodaļas budžeta. Vēl ir jāsedz «Jaunpils KS» debitoru parādi par kopējo summu 22 508,93 eiro, kas būtu jāieskaita pašvaldības norēķinu kontā, taču šajā gadījumā fiziski naudas līdzekļi nebūs nepieciešami, jo tās ir grāmatvediskās darbības,” skaidroja juriste.

Kur palika nauda?

Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka ir pabeigta kapitālsabiedrības slēgšana, un uz tās slēgšanas brīdi naudas mīnus bija 19 000 eiro. Deputāts Juris Šulcs interesējās, kas ir šie 14 198,56 eiro, ko pārskaitīts SIA «Tukuma ūdens»? Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere skaidroja, ka tā ir iedzīvotāju samaksātā nauda, kas ieskaitīta «Jaunpils KS» norēķinu kontā un tagad ir jāpārskaita SIA «Tukuma ūdens», bet «Jaunpils KS» slēgšanas brīdī šādas naudas kontā nebija. J. Šulcs interesējās, kur šī nauda palikusi. I. Valtere skaidroja, ka uz 30. aprīli SIA «Tukums ūdens» tika nodota debitoru aprēķinātā daļa, bet vēl ir samaksātā daļa, taču šī nauda nav nodota, jo kontā šādas naudas nav. ”Līdzekļi tika izlietoti atlīdzībai, jo uzņēmuma slēgšanai laikā tika maksāts atalgojums gan valdes loceklim, gan grāmatvedei, kā arī tika segti iestādes komunālie maksājumi un vēl samaksāti atlaišanas pabalsti. Atlaišanas pabalstos kopumā tika izmaksāts ap 26 000 eiro. Turklāt, nododot informāciju SIA «Tukuma ūdens» un SIA «Tukuma siltums», tika konstatētas vairākas neatbilstības, piemēram, mēs norakstījām debitoru parādus, taču rēķini jau bija izrakstīti un valstij PVN samaksāts, līdz ar to, norakstot parādus, bija jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis turpat 1000 eiro apmērā,” skaidroja I. Valtere. J. Šulcs secināja, ka uzņēmuma likvidācijas process ir noticis pārāk lēni, jo šī nauda, kas izmaksāta un vēl jāmaksā, ir pārāk liela.

I. Liepiņš skaidroja, ka ilgi šis process risinājies tāpēc, ka uzskaite mazajā kapitālsabiedrībā bijusi diezgan vājā līmenī, tāpēc tas viss pie slēgšanas bijis jāsakārto. J. Šulcs vēl iebilda, ka pašvaldība taču sabiedrību uzraudzīja, savukārt I. Valtere skaidroja, ka pašvaldības uzdevums ir uzraudzīt kapitālsabiedrību kopumā, nevis ikdienas grāmatojumus…

Vai pelnīja lielākas kompensācijas? 

Tā kā 26 000 eiro, kas izmaksāti «Jaunpils KS» darbinieku atlaišanas kompensācijās, mums šķita pārāk liela naudas summa, ielūkojāmies uzņēmuma 2023. gada bilancē. Tajā rakstīts, ka 2023. gadā sabiedrībā strādājuši seši darbinieki un viens valdes loceklis (Guntis Jubiņš. – Red.). 2022. gadā visa personāla izmaksas kopā bijušas 97 863 eiro (ieskaitot sociālo nodokli), savukārt 2023. gadā jau 132 031 eiro, kas šķita pārsteidzošs pieaugums, pat ņemot vērā minimālās algas kāpumu, kas 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 120 eiro. Izpētot rūpīgāk, kurā pozīcijā atalgojums tik acīmredzami pieaudzis, pamanījām, kas tas saistīts ar valdes locekļa algu – 2022. gadā tai tērēti 9270 eiro, bet kopā ar sociālo nodokli – 11 894 eiro, taču 2023. gadā – divas reizes vairāk – 20 031 eiro un kopā ar sociālo nodokli – 24 756 eiro. Jāpiebilst, ka par 12 373 eiro (kopā ar sociālo nodokli – 15 350 eiro) pieauga arī pamatdarbībā nodarbināto darba samaksa (no 55 468 eiro uz 70 818 eiro), bet par nepilniem 5000 eiro – administrācijas darba samaksa (kopā ar sociālo nodokli 6000 eiro jeb no 30 501 eiro uz 36 457 eiro). Un tas, šķiet, ir daudz vairāk nekā tikai minimālās algas pieaugums…

Kļūda gada pārskatā

Lai arī daļu izdevumu tiešām var norakstīt uz minimālās algas pieaugumu, tomēr pieļāvām, ka algu palielinājums varētu būt saistīts arī ar gaidāmo uzņēmuma likvidāciju, par ko jau norādīts uzņēmuma 2023. gada pārskatā, un ar to saistītajām iespējamām kompensāciju izmaksām darbiniekiem. Loģiski, ka, pieaugot atalgojumam, – arī kompensācijas būtu lielākas… Skaidrību šajā lietā lūdzām viest domes juristei Sanitai Limanskai, jo tieši viņas pārziņā ir darbs ar pašvaldības kapitālsabiedrībām. Juristes bija iepazinusies ar uzņēmuma 2022. un 2023. gada pārskatu, valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām deklarācijām un citiem dokumentiem un secinājusi, ka sabiedrības par 2022. gadu iesniegtajā gada pārskatā ir pieļauta kļūda: “Saskaņā ar dalībnieku sapulces lēmumu valdes loceklim tika noteikta alga 1382 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas bez sociālā nodokļa bija 16 584 eiro gadā, līdz ar to, pateicoties laikrakstam, ir konstatēta neatbilstība, jo pārskatā norādīts, ka šī summa ir 9270 eiro. Taču 2022. gada pārskats ir apstiprināts, un tajā neko mainīt vairs nevar. 2023. gada skaitļi ir pareizi – no 2023. gada 1. aprīļa valdes locekļa atalgojums tika palielināts no 1382 eiro uz 1658 eiro. Tas ir pieļaujams, jo normatīvie akti nosaka, ka maksimālais atalgojuma pieaugums pret iepriekšējo gadu drīkst būt 25%, – šajā gadījumā šis pieaugums bija 20%. Un vēl tika izmaksāta prēmija 962, 79 eiro, līdz ar to kopā atalgojums 2023. gadā bijis 20 031 eiro (pirms nodokļu nomaksas), kā minēts gada pārskatā.”

Vaicāta, vai pašvaldība nepārbauda pašvaldības uzņēmumu gada pārskatus, S. Limanska skaidroja, ka dokumentu ir ļoti daudz: “Mēs varam šo darbību uzraudzīt, bet visus skaitļus nespējam pārbaudīt.” Jāpiebilst, ka zvērināta revidenta «S. Vilcānes audits» atzinumā par 2022. un 2023. gadu uz šādām neatbilstībām nebija norādīts, vien minēts, ka finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par pašvaldības SIA «Jaunpils KS« finansiālo stāvokli 2022. gada 31. decembrī.

Pašvaldība centās ietaupīt!

Vēl vaicājām, vai ir vērtēts izmaksāto pabalstu apjoms un citas izmaksas. S. Limanska skaidroja, ka atlaišanas pabalsti strādājošajiem tiek izmaksāti atbilstoši normatīvajiem aktiem – atbilstoši uzņēmumā nostrādātajam laikam, tāpat izmaksātas kompensācijas arī par neizmantoto atvaļinājumu: “Valdes loceklim atlaišanas kompensācija netiek izmaksāta, arī atvaļinājuma kompensācija netiek izmaksāta, jo viņš tiek nodarbināts saskaņā ar pilnvarojuma līgumu. Konkrētajā situācijā valdes loceklis izbeidza pilnvarojuma līgumu un kā darbinieks sāka strādāt SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma ūdens», savukārt, lai samazinātu izmaksas, valdes locekļa funkcijas no 17. oktobra līdz 21. novembrim bez atlīdzības pildīja SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Dzintars Rušmanis.”

Kas attiecas uz “iztrūkumu kasē”, S. Limanska skaidroja, ka uzņēmums pakalpojumus beidzis sniegt ar šī gada 1. maiju, tomēr līdz oktobrim strādājis valdes loceklis un līdz reorganizācijai novembrī – grāmatvede, kam bija jāmaksā alga, lai gan maksājumi vairs uzņēmuma kontā neienāca: “Jā, tas bija pārāk ilgs process, bet kompensācijas bija jāizmaksā, tāpēc tā daļa, kas jāpārskaita valstij nodokļos, nodevās, kā arī uzņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem un iedzīvotājiem, – ir jāsedz pašvaldībai.”

Atkal jāglābj…

Jāpiebilst gan, ka meklēt kļūdas gada pārskatā nebija mūsu mērķis, drīzāk vēlējāmies saprast, kāpēc atkal pašvaldībai ar nodokļu maksātāju naudu jāglābj kāds uzņēmums… S. Limanska skaidroja, ka uzņēmums jau iepriekš ir strādājis ar zaudējumiem, un, ja arī kādu gadu ir bijusi neliela peļņa, ar to nosegti iepriekšējo gadu zaudējumi: “Šī kapitālsabiedrība pagastā nodrošināja ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī siltumapgādi, taču tā nesniedza, piemēram, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas pakalpojumu – mājas vispār netika apsaimniekotas. «Jaunpils KS» piegādāja tām siltumu un ūdeni, par to bez atsevišķas samaksas izrakstot rēķinus, kā arī bija starpnieks atkritumu apsaimniekošanā – sadalīja SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» piestādītos rēķinus dzīvojamajām mājām, līdz ar to iespējas strādāt ar peļņu bija ļoti minimālas, jo arī sniegto pakalpojumu apjoms bija neliels. Un vēl ir svarīgi – cik pareizi ir aprēķināts pakalpojumu tarifs, kas nereti ir problēma mazajām kapitālsabiedrībām. Tieši tāpēc lēmums par ūdens apgādi uzticēt SIA «Tukuma ūdens» un siltumapgādi – SIA «Tukuma siltums», kam ir liela pieredze un arī iespējas, ir bijis pareizs.”

Agita Puķīte

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru