Pieredzes apmaiņa. Vakar, 10. martā, Tukuma novada latviešu valodas un literatūras skolotāju seminārā Maija Laugale prezentēja rudenī gūto pieredzi konferencē «Dzejas nozīme izglītībā» Ļubļanā.
- martā 12.00 Tukuma Pils tornī rakstnieks Guntis Tālers sarunāsies ar pētnieci Intu Dišleri un vēstures studentu Valtu Ābeli par tēmu «1905. gada bruņotā sacelšanās Tukumā».
Tukumā – Latvijas Lasītpatikas forums. 12. martā Tukumā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizēts Lasītpatikas forums, kurā piedalīsies bērnu un skolu bibliotekāri no visas valsts. Ar prezentācijām uzstāsies Maija Laugale un Guna Roze-Tamule. G.Roze-Tamule vadīs arī lasītprieka meistardarbnīcu, aicinās dalībniekus maršrutā «Baltā vilka ceļš mājup» un uzņems rakstnieku rezidencē «Zīlītes».
Lasītprieka nedēļa bērniem un jauniešiem. Vēl nebijušus notikumus sagatavojuši arī Tukuma literāti. Guntis Tālers 14. martā 16.00 kafejnīcā «Malta kappija» Pils ielā atklās literāru maršrutu «Tukums 1905. Ekspedīcija».
- martā 15.00 Durbes pilī skanēs septiņas «Tukuma leģendas». Savas pilsētas nostāstus lasīs to autori.
Publikācija. Žurnālā «Ievas Stāsti» lasāms raksts «Svecenes monologs» par Gunas Rozes aizraušanos ar svecēm.
Radošs darbs. Ināra Bezmere strādā pie kultūrvēsturiska darba par Cērksti – nelielu apdzīvotu vietu Smārdes pagastā –, tās ļaudīm un notikumiem. Pētījums aptver laika periodu no pagājušā gadsimta vidus līdz mūsdienām. Tajā izmantoti vietējo cilvēku stāstījumi, vēstures fakti un publikācijas dažādos avotos.
Guna Roze marta otrajā pusē strādās Ventspils Rakstnieku mājā, lai pabeigtu romānu.
Pasaules Dzejas diena. 21. martā pasaule svin dzeju. Tukuma literāti turpina 2024. gadā aizsākto akciju «Dzeja pret vientulību», aicinot visus Latvijas iedzīvotājus šajā dienā ar dzeju un sirsnīgām sarunām apciemot vientuļos sirmgalvjus viņu mājās, pansionātos un ārstniecības iestādēs.
- martā Dagnija Gudriķe ar dzejas lasījumiem viesosies pansijā «Kandava». Citi «Tukuma Literātu apvienības» ļaudis raksta kartītes ar gaišiem, stipriem vārdiem, ko nogādāsim vientuļiem cilvēkiem viņu mājās, sociālās aprūpes centros un slimnīcās.
afiša – “Tukuma leģendas”
Anna Jurševica
SAJŪTOT
Garām pelēkās dienas,
saule spēlē izlaušanos,
putnu viesuļi debesīs
izdejo ķīniešu rakstus.
Strazdi sāk
operu vairākās daļās.
Kaut kas atveras manī
netverami dziļi un gaiši,
kā apvārsnis tālu
un īsi pirms saules lēkta.
MIRĀŽA
Caur tālu miglas plīvu atmiņā nāk kāds pamests dārzs… Viņš bija jauns, viņa jauna un skaista, un nesamirka svārki cauri rudziem ejot. Kāds atrāva debesu slūžas un viņi klīda lietus dārzā. Jāņtārpiņu armija nenogurdama rādīja tiem gaismu. Siltais vasaras gaiss apskāva pielijušo zāli, un pamestais dārzs atkal pazuda miglas vālos…
Ilga Bindre
***
Pavasara vējš
noglauž tavu vaigu,
laimei logu atver
sievietes roku maigums.
Lazdas skaru putekšņi
uz plaukstas
vēsta pavasari.
Aigars Brics
***
Pavasari šo
dēmoni tirgo ar ieročiem
un ar dvēselēm tirgo.
Pasaule šķeļas pēc baušļa:
kas nav ar mani, tas
pret mani ir!
Kurā pusē Dievs,
kurā es?
Saimniekam vajag suņus,
Aiz žoga kust ēnas
Gribu būt ērglis.
***
Deg mana sirds,
deg tava.
Eņģeļi laimes
kripatiņas dala.
Pagaidām vēl
Īstas.
Daudz jau nevajag –
pa kripatiņām.
Gvido Drage
MARTA ZAĶIS
mīlestības nav
saka Marta Zaķis
un viss nostājas vietās
naudas nav
un viss nostājas vietās
Dieva nav un
viss paliek savās vietās
nekā nav
pasaules arī vēl nav
kur tagad visam ir vieta?
bet tiklīdz
kaut kas tomēr ir
parādās vieta un laiks
ienāk nauda un kārības
bailes un laime
un visi tie mainās vietām
Dievs arī vēl lūr no kādas šķirbas
tad kādam vellam vēl
mīlestība?
jautā Marta Zaķis –
laukā iestājies Marta Trakums!
MŪSMĀJA
mežā
stāv veca tukša māja
itin kā gaidot ko
reizēm
kāds tomēr ienāk
caurstaigā krēslainās istabas
līdzīgi caurvējam
un nepaņēmis neko
aiziet
biežāk es
dažreiz Tu
taču garajā gadā
mēs vairs nezinām
kuras ir Tavas pārdienas
kuras nepāra manējās
Aivis Briesma
UZ PAVASARI
Vēl mums to sastapt,
izsmaržot abiem,
tad teikšu: ej!
Un redzēšu: garām
koku vējpilniem zariem
tava ēna dej.
Vai tas mākonis,
vai tā stunda,
vai kāds raud?
Kūstošas sniegpārslas
lāse un klusums
tevi pārsteigt draud.
Bet tu aizdejo
visam garām.
Ko tur neļaut vai ļaut…
***
Siltums ap tevi un muļķa vējš
pēdas dzēš.
Simt skaņām pirms saules lēkta
atsaucas mežs.
Savām acīm tik gaišām,
visu atmetot nost,
es tev pienāku tuvāk
kā divas rokas.
Dainis Smits
***
Pa plānu ledu
pie tevis iet,
tālumā vērot,
kā puķes zied.
Neielūzt,
tikai neielūzt!
Neredzēt vēlreiz,
kā pasaule grūst.
Dagnija Gudriķe
***
Sniegs pamazām nomelnē,
sarūk un kūst.
Jauns asns parādās
pie zemes krūts.
Ik solis pavasarim
tuvāk klāt
un diena garāka nāk,
Kāpj saule augstāk
debesu jumā.
“Ir klāt laiks”,
sirds satraukti runā.
Mayū
***
Kad daba izlaiž ziemu,
baltu, tik baltu,
un viss pazūd
saltā puteņa skavās,
es zinu –
drīz būs saule un
atkal būs labāk.
Kad daba izlaiž ziemu,
un dīgst pulksteņi naski
caur neesošu sniegu,
es baidos –
vai tik Jāņos
lietus nesaies pārslās?
Irīna Pumpure
***
Trīs reizes dienā
nomainās gadalaiki.
Kūst, līst, putina.
***
Sēžot uz jumta,
trīs metrus garus
linus cielava sola.
***
Bērzu galotnēs
snauž noreibis vējš –
viegli violets.
***
Mēs, dzīves otrā vai trešā rokasspiediena ļaudis
lāpstu rokās gaidot kārtējo pavasari,
pēkšņi apstulbuši nesaprotam – ko darīt?
Uzrakt vēl vienu dobi līdz Jetes dienai
vai doties rakt aiz trešā debesu loka?
Baiba Talce
***
Neceri! Pērkons nenāks,
neplīsīs tev virs delnas,
zibens dvēseles debesīs
neievilks švīkas melnas.
Neskumsti! Visas gudrības
par neko pamazām top
tavas apziņas plauktos,
pirms tos sakārto.
Senās jo senās lagūnās
līnijas plūstoši maigās
pamazām izlaužas gaismā
iezīmēt smaidu mums vaigos.
Ticības vanagi planē,
kamēr vēl liedagā rudens,
runā mierīgiem vilnīšiem
sausumam līdzās ūdens.
Silta vēja nākums
aizslauka mākoņu pēdas,
izbāl vakarzvaigze,
savācot mūsu bēdas.
Elita Viškere
… kluss
Smilgu mati saules vējā vijas,
smilšu nospiedumi noslēpumus aijā,
pūpoli klus,’
jūra debesīs zīlē.
… dzirdi
Dzirdi: otrā krastā pīles čabinās.
Gulbim ap sirdi slikti – palicis viens.
Patiesi ir pamats ūdens ņirbā izkratīt sirdi.
Nedzird, nesadzird šī horizonta līmenī.
To kā iekavas ietver abu krastu smilgas.
Visu slāpē vēja locītie. Mierinošs
ir tikai pretvējā skrejošais
zivs spuras mēmais vēdījums
pret skumjas dvēseles vertikāli.
Debesīs laiks klusu nopūšas.
Gulbis pieglaužas vientuļai smilgai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Tukums – UNESCO” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
Nav vēl komentāru.