“Sirds uz perona 2024” – UNESCO zīmē

Tiem Tukums I dzelzceļa stacijas apmeklētājiem, kas vēra uzgaidāmās telpas durvis piektdienas, 13. septembra, vakarā, šķita, ka viņi nonākuši filmēšanas laukumā – cilvēku pilnas parasti pustukšās telpas, prožektoru spilgtās gaismas, televīzijas kameras, ziedu dekorācijas, mūzika… Šeit 19.55 pēc Latvijas laika visā pasaulē – no Latvijas līdz Indijai un no Amerikas līdz Austrālijai – sākās daudzu iemīļotā un gaidītā Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona” ar tiešraidi “TV Jūrmala” un internetā.

 

 

Laižam saknes globālā mērogā

Tukumā pasākums sākotnēji bija paredzēts uz atjaunotā gājēju tilta pār dzelzceļu, tomēr laika apstākļi spieda pārcelt akciju uz vietu, no kurienes tā pirmo reizi devās plašajā pasaulē 2011. gadā, kad, Tukuma literātu apvienības jaunās vadītājas Gunas Rozes aicināti, Tukums I dzelzceļa stacijā uz lasījumiem pulcējās vietējie dzejas mīļotāji. Nu pasākums pāraudzis par starptautiska mēroga tradīciju. “Tā ir sava veida zibakcija, kad vietās, kur cilvēki dodas ceļā vai atgriežas mājās – dzelzceļu stacijās, autoostās, autobusu pieturās, kuģu piestātnēs un lidostās ikviens, pat nejaušs garāmgājējs var pievienoties un skaļi lasīt dzeju – tā ir šī pasākuma burvība,” saka “Sirds uz perona” organizatori.

Šī gada pasākuma moto – “Saknes” – aicināja dalībniekus runāt dzejā par savām saknēm – dzimto vietu, ģimeni, dzimtu, valodu. Savukārt vēsturisku nozīmīgumu piešķīra fakts, ka pirmo reizi “Sirds uz perona” notiek UNESCO zīmē, pirmais gads, kad pasauli aplido arī citu tautu autoru dzeja svešā valodā.

Dalību akcijā bija pieteikuši gan cilvēki no Tukuma novada, pulcējoties stacijās Tukums I, Kandavā un Smārdē, kā arī Slampes kultūras pilī, Irlavas centra pieturā “Ostiņas”, Jaunpils autobusu pieturā un Viesatu pagasta “Auru” mājās pie dižozola, gan vienpadsmit vietās visā Latvijā (Pļaviņas, Inčukalns, Liepāja, Bērvircava, Rīga, Jēkabpils, Spāre, Ventspils, Kuldīga, Talsi, Ozolnieki), gan piecpadsmit pieturās ārzemēs (Tbilisi, Bergena, Sanfrancisko, Kožikode, Parīze, Tallina, Bredfroda, Sidneja, Brisele, Reikjavika, Jaši, Ančareiga, Minstere, Berlīne, Mančestera).

Katru gadu jūtama izaugsme

“Tomēr piedalījās vairāk vietu nekā bija izsludināts,” ar prieku atzīst projekta vadītāja, scenāriste un laukuma režisore G. Roze-Tamule. “Tagad sāk pienākt video no lasījumiem no daudzām vietām, kas nemaz nebija pieteikušās. Tas ļoti ļoti iepriecina! Aizkustinoši ir video, kur lasījumi notiek par spīti stiprajam lietum, kur cilvēki stāv zem kokiem vai nojumēm un lasa dzeju. Vai šī gada akciju var salīdzināt ar pērno? Jā un nē, jo katrs gads un katra vieta, no kuras raidām, ir ar kaut ko īpaša. Projekts ar katru gadu aug, pat Latvijas televīzijas ētera personība Eva Johansone, kas bija noskatījusies visus pieejamos iepriekšējo gadu ierakstus, teica, ka ļoti jūtama izaugsme katru gadu. Šogad pirmo reizi mūs translēja televīzija – tas uzliek papildu atbildību un prasa rūpīgāku sagatavošanos, piemēram, šogad pirmo reizi filmēšanas laukumā strādāja profesionāla stiliste. Tāpat pirmo reizi (beidzot!) tika algots filmēšanas laukuma noformētājs. Tā bija Anita Stikāne, jo gada vizuālā tēma bija ziedi. Tāpat izdevās jauka sadarbība ar ViVi, – ja nebūtu lietus un filmēšana notiktu ārā, kā bija paredzēts, no Tukums I uz Tukums II tiešraides sākumā brauktu ziediem izpušķots vilciens. Pareizs lēmums bija arī vienoties ar “Latvijas Dzelzceļu” par filmēšanas atļauju stacijas ēkā lietus gadījumā. Protams, ļoti žēl, ka nevarējām filmēt pie gaisa tilta, kā bija paredzēts, toties pašvaldība tur izpļāva zaļi – arī savs labums… Jā, filmēšanas vietas maiņas dēļ nācās pilnībā pārrakstīt ievada tekstu, tāpat strauji izdomāt, kā iekārtosim tiešraides vietu, bet… projektu vadītājam un scenāristam jābūt gatavam šādiem neparedzamiem apstākļiem, jo nekad nekas nenotiek pilnīgi gludi.”

No entuziastu zibakcijas līdz profesionālas komandas vadītam pasākumam

Šī gada jaunums bija UNESCO Literatūras pilsētu iesaiste, norāda G. Roze-Tamule. “Līdz ar to arī jaunums bija sarunas angļu valodā tiešajā ēterā, piemēram, ar Indijas pilsētu Kožikodi. Kaut ko arī iemācījāmies tehniski, jo, kā jau teicu, mēs pilnveidojamies, un arī dalībnieki ir labi sagatavojušies…”

No vienkāršas, entuziastu rīkotas zibakcijas “Sirds uz perona” jau kļuvis par profesionālas komandas vadītu un organizētu procesu. Šī gada akciju bez pašas projekta galvenās vadītājas Gunas nodrošināja arī Maija Laugale – UNESCO Pilsētu koordinatore, sociālo tīklu redaktore un laukuma režisora asistente, stiliste Anda Brinteniece, ētera režisors Alvis Sala, tiešraides vadītāja Eva Johansone, skaņotājs Pauls Penders, gaismotājs Niks Rācenājs, operatori Rainers Georgs Grūbe, Mareks Korns, Edgars Žurna un fotogrāfe Līva Rācenāja.

Piektdienas vakarā Tukums I stacijā akciju “Sirds uz perona” ar klātbūtni un uzrunu pagodināja UNESCO Latvijas nacionālās komitejas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, savukārt pašvaldību pārstāvēja un ar Maijas Laukmanes dzejā ietērpto veltījumu kurzemniekiem lasījumus ievadīja Tukuma novada Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede. Tiešraide un dzejas lasījumi turpinājās divas stundas. Noslēgumā ar muzikālu priekšnesumu uzstājās Valda Atāla un Zanes Bērziņas duets.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Tukums – UNESCO” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru