Pašvaldībai ir plāns pārveidot Melnezera apkārtni

Kur paliek mūsu nauda?

 

Spriež Tukuma iedzīvotāju konsultatīvajā padomē

Melnezers un tā pludmale ir lielākā atpūtas vieta pie ūdens pilsētā vai, pareizāk, tuvu tai, kas turklāt tiek izmantota visu gadu. Gadiem, pat gadu desmitiem tukumnieki aicinājuši šo vietu labiekārtot, taču sarežģītais ezera novietojums – Latvijas valsts mežu teritorijā un vēl salīdzinoši nesen Engures novadā, turklāt ciešā biotopu un liegumu tuvumā – jelkādus risinājumus ierobežoja. Pēc administratīvās reformas Melnezers nu ir Tukuma novadā, bet pēc daudzām sarunām ar LVM ir panākta vienošanās par plašākiem darbiem, kas ļautu nodrošināt gan ērtas tualetes un pārģērbšanās kabīnes, gan izveidot atpūtas vietas, kā to redz SIA «Landshape» (skatīt attēlus) projekts. Piedāvātie risinājumi Melnezera pludmales un apkārtnes labiekārtošanai 27. augustā tika pārrunāti Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē, kur ar projekta risinājumiem iepazīstināja arhitekte Katrīna Lagzdiņa-Sprūdža.

Projekts četrās kārtās 

Kā stāstīja arhitekte, Melnezera pludmales labiekārtošanas darbi plānoti četrās kārtās. 1. un 2. kārtā plānots uzbūvēt ēkas un labiekārtot pludmali, 3. un 4. kārtā – atjaunot asfalta segumu ceļam līdz Melnezeram un ierīkot stāvlaukumus: “Lielākas izmaiņas ezera teritorijā saistītas ar to, ka tā tiek papildināta ar divām ēkām – sanitāro un saimniecisko. Lai neatstātu ietekmi uz vidi, tās būs maza izmēra būves. Laipa ezerā paliek, pludmalē būs atpūtas vietas, zviļņi, piknika galdi, velonovietnes, kā arī paredzētas trīs āra dušas un soliņi. Tiek arī atjaunots tiltiņš pāri strautiņam, kā arī atjaunota taka, kas iziet uz pilsētas pusi. Pludmalē tiek atjaunots smilšu segums, kurā būs arī volejbola laukums. Nākotnē pie celiņiem plānotas arī laternas. Taču ir arī uzskats, ka nevajadzētu iejaukties ar apgaismojuma piesārņojumu meža teritorijā, tāpēc par šo vēl paredzētas diskusijas. Savukārt pludmalē apgaismojums ir plānots, jo būs arī videonovērošana.”

Stāstot par iespējamo ietekmi uz vidi, arhitekte atzina, ka var nākties zaudēt dažus kokus, lai nodrošinātu kanalizācijas izvešanu, taču par to vēl tiek diskutēts. Jebkurā gadījumā visi risinājumi tiek saskaņoti ar Valsts vides dienestu (VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP).

Ar atsauci uz Melnezeru

“Arhitektūras risinājumi ēkām bija dažādi, taču vēlējāmies atbrīvoties no metāla kastēm un šķūnīšiem,” skaidroja arhitekte, piebilstot, ka projektētāji piedāvā veidot šīs ēkas tumšos toņos – tumši pelēkas vai melnas kā asociāciju ar Melnezera nosaukumu, bet, imitējot vertikālos koku stumbrus, tām būs koka apdare un slīpais jumts, kas paslēpts aiz fasādes: “Projektā nebija paredzētas margas, taču rosinājām drošības apsvērumu dēļ tās tomēr plānot. Sanitārajā ēkā būs sieviešu, vīriešu tualetes, īpaša tualete cilvēkiem ar speciālām vajadzībām un bērnu pārtinamo galdu, kā arī ģērbtuves un tehniskā telpa.” Vaicāta, vai šajā ēkā būs arī dušas, arhitekte skaidroja, ka dušas paredzētas tikai ārā, jo ēkas plānots izmantot tikai sezonas laikā, – citādi, ja būtu vēlme ziemā lietot ūdeni, tad tas komunikāciju siltināšanas dēļ projektu jūtami sadārdzinātu.

«NTZ» interesējās, vai ar šo vietu nebūs tāpat kā ar Pilsētas parku, kur, tiklīdz rudenī, ziemā vai pavasarī paliek siltāks, parkā ir daudz cilvēku, bet ēka ar tualetēm – slēgta? Arhitekte skaidroja, ka aukstajā laikā nē, bet mainīgos laika apstākļos tualetes varēs lietot – par to esot padomāts…

Vaicāta, kur būs glābēju postenis, K. Lagzdiņa-Sprūdža skaidroja, ka arī tam tiek paredzēta vieta saimnieciskajā ēkā, kur būs gan info punkts ar bukletiem, gan atpūtas vieta ar kafijas automātu, gan vieta uzraugiem un noliktava, kas arī tika ar šiem uzraugiem saskaņota un izveidota tā, lai viņi iespējami ātrāk nonāktu līdz ūdenim.

Kā līdz Melnzezeram nokļūs?

Jau sākotnēji, informējot par to, ka taps šāds projekts, tika minēts, ka līdz atpūtas vietai ar automašīnu nokļūt varēs tikai īpašos gadījumos. K. Lagzdiņa- Sprūdža skaidroja, ka plānotas divas autostāvvietas – pie kādreizējās kartingu trases 47 automašīnām (attālums līdz ezeram – ~1200m) un pie mototrases – 22 stāvvietas (attālums līdz ezeram – ~800m): “Tas, kāpēc plašs un ērts stāvlaukums netiek plānots pie paša ezera, bijis VVD un DAP nosacījums, pieļaujot tikai operatīvā transporta un vēl atsevišķu transporta vienību piebraukšanu, bet ne masveida kustību. VVD vēlas, lai, pilnveidojot atpūtas vietu, tomēr tiktu mazināta ietekme uz biotopiem un mikroliegumiem, taču iestādes tehniskos noteikumus ar konkrētiem nosacījumiem vēl gaidām. Tomēr ir bijušas lielas diskusijas par to, ko vispār šajā vietā varēs darīt, un ir panākti lieli kompromisi.”

Rudīte Martišauska un Liene Kurka iebilda, ka ar šādiem nosacījumiem var sanākt tā, ka par dārgu naudu viss tiks uzbūvēts, bet, ja nebūs stāvlaukuma, šī vieta būs mirusi: “Daudzi no tiem, kas šo vietu izmanto, piemēram, ziemas peldētāji, pēc peldes neskries līdz stāvlaukumam kartingu trasē. Arī tie, kas dodas pēc ūdens, izmanto stāvlaukumu, tāpēc stāvvietai ar vismaz piecām stāvvietām ar neilgu stāvēšanas laiku būtu jābūt. Tāpat lai var piebraukt cilvēki, kas nevar atnākt no stāvvietām kājām.” Arhitekte skaidroja, ka ir plāns sakārtot esošo stāvlaukumu, izveidojot septiņas stāvvietas, un vēl būs apgriešanās laukums. Padomes dalībnieki tikai piebilda, ka šis modelis darbosies vien tad, ja lielāko daļu laukuma neaizņems darbinieki… Un vēl tika izteikta iebilde, ka jaunieši ar motorolleriem tāpat pa šo ceļu brauks, un sanāks tā, ka laukums vienalga būs pilns… R. Martišauska piebilda, ka ir vēl arī citas peldvielas – Seklis, Milzkalnes dīķis, jūra, kur var piebraukt salīdzinoši tuvu, tāpēc diez vai kāds ies kājām tikai, lai papriecātos par to, kas Melnezera pludmalē uzbūvēts, jo īpaši, ja būs atbraucis no tālienes un gribēs tālāk doties uz Āža kalnu… Viņasprāt, ir jāmeklē risinājums kopā ar LVM, lai šīs stāvvietas tomēr nodrošinātu.

Rita Krasauska iebilda, ka arī ģimenēm ar trim bērniem varētu būt diezgan sarežģīti nokļūt līdz ezeram… K. Lagzdiņa-Sprūdža skaidroja, ka jautājums par transporta organizāciju ir iesniegs Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijai, taču viņa informēs arī par šo viedokli.

Vēl tika izteikts iebildums par piknika vietu izvietojumu: pēc dažu sanāksmes dalībnieku domām, viena vieta novietota pārāk tumšā un mitrā vietā, sak, ja reiz ir vēlme nodrošināt kārtību, labāk šādu pulcēšanos paredzēt atklātākā vietā. Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka šādas vietas būs arī uz terases un cilvēki varēs izvēlēties, kur atpūsties.

 Dace Kaminska interesējās, vai tiks norobežota peldēšanas daļa un vai vispār ir veikta ezera izpēte. Arhitekte skaidroja, ka izpēte ir veikta, jo tas bijis LVM uzstādījums, ka jāmonitorē atpūtas vietas ietekme uz dabu, bet lielākoties tas attiecas uz ūdens kvalitāti un higiēnas prasībām. Iespējams, ir vērtēts arī ezera dziļums.

Idejas izteiktas jau 2022. gada 

  1. Martišauska interesējās, kurš izdomājis šo projektu un vai kādam par to vaicāts viedoklis. Arhitekte skaidroja, ka uzdevumu labiekārtot Melnezera pludmali 2021. gadā ar rīkojumu uzdevis pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, savukārt iespējamie risinājumi noskaidroti jau 2022. gada aptaujās, darba grupās un diskusijās ar sabiedrību arī pie paša Melnezera, kur dažādu jomu pārstāvji izteikuši savas domas par to, kam šajā vietā, viņuprāt, jābūt. R. Martišauska iebilda, ka konsultatīvajai padomei viedokli neviens nav prasījis. Taču arhitekte skaidroja, ka viņa to nevar komentēt, bet, iespējams, šis process noticis kovida laikā, kad pulcēties nevarēja, tāpēc rīkotas aptaujas.

Izmaksas

Sēdē konkrētas šī objekta būvniecības izmaksas (provizoriskās) netika nosauktas, bet Tukuma novada attīstības programmā 2022.-2028. gadam šim mērķim minēts viens miljons eiro, taču, kā, vēlāk sazvanīta, skaidroja Attīstības nodaļas vadītāja Inga Helmane, Attīstības programmā tiek minēti ļoti aptuveni skaitļi, taču daudz precīzākas izmaksas būs zināmas, kad līdz ar tehnisko projektu tiks izstrādāta arī tāme. Līdz šim 12 085,48 eiro ar PVN samaksāti SIA «Landshape» par skiču jeb vizualizācijas projekta izstrādi, savukārt tehniskā projekta izmaksas, par ko šī gada februārī noslēgts līgums ar SIA «Livland Group», ir 56 620 eiro (plus PVN – 11 890,20 eiro).

Agita Puķīte

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024

 

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru