Kas jauns 2025. gadā?
Jāsamazinās zāļu cenai
Lielākais jaunums šajā gadā, kā uzsvēra ministrs, ir zāļu cenu samazinājums: “Sadarbība ar nozari – gan lieltirgotavām, gan aptiekām – līdz šim ir bijusi intensīva. Ir strādājušas vairākas darba grupas, un esam gatavi sadarboties arī turpmāk, bet galvenais ir tas, ka jaunais zāļu cenu modelis ir sācis darboties. Tas nozīmē, ka no šī gada 1. janvāra spēkā stājusies prasība, ka zāļu ražotāja noteiktā recepšu zāļu cena Latvijā nedrīkst būt lielāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā. Ražotājs zāļu cenu drīkst paaugstināt tikai vienu reizi 12 mēnešos. Kopā ar kolēģiem šajās dienās esmu bijis vairākās aptiekās, un varu teikt, ka sistēma, kas 25 gadus nebija mainīta, darbojas, protams, kā jebkuriem jaunievedumiem nepieciešams laiks. Nevaram izslēgt, ka dažas aptiekas savu sistēmu līdz galam vēl nav pielāgojušas, bet tās saka, ka cenšas visu sakārtot un nevienu klientu no aptiekas ārā nelaiž, kamēr viss nav atrisināts. Šodien ir tikai trešā diena, tā ka vēl var būt arī neskaidrības. Esmu saņēmis 10 vēstules sociālajos tīklos, kurās cilvēki saka paldies, ka medikamentiem, kas maksāja virs 10 vai 15 eiro, ir samazinājusies cena par 20 un daļai pat par 25%. Kāds cilvēks rakstīja, ka medikamentu, kas maksāja 24 eiro, viņš nopirka par 18 eiro, un gadā tas viņam dos 140 eiro ietaupījuma.
Lieltirgotavas gatavo haosu
Noteikti būs medikamenti, kurus aptiekas ir iepirkušas un kur cena nesamazinājās par 20-25%, kā to vēlamies, bet mazākā apjomā, tāpēc tam sekojam līdzi. Esam ielikuši sociālajos tīklos tālruņa numurus un e-pastu, prasu arī, lai man raksta sociālajos tīklos. Varbūt katram neatbildēšu, bet šo informāciju izpētām. Piemēram, konstatējām, ka migrēnas ārstēšanai paredzētā preparāta cena nesamazinājās tik ļoti, kā to gaidījām, bet tas saistīts ar to, ka zāles bija iepirktas pagājušajā gada. Tāpēc ir jādod laiks, lai janvārī tiktu iztirgoti krājumi.
Mēs esam saņēmuši vairākas vēstules no lieltirgotavām, kas brīdina par transporta piemaksām – ka vairāk būs jāmaksā par nereģistrētu un vēl citu zāļu piegādēm, bet tā nav taisnība, jo, piemēram, bezrecepšu medikamentu cenas mēs neaiztikām, nereģistrētu medikamentu cenas neaiztikām, jo mēs zinām – tie var maksāt daudz un nereti tie ātri jānogādā pacientam. Vēl tika apgalvots, ka iestāsies haoss, bet nekāda haosa nav, vienīgais, ka lieltirgotavas zaudē savu peļņu un tāpēc tās izraisa haosu.
– Vai nebūs tā, ka aptiekas apzināti veidos lielākus uzkrājumus, lai saglabātu augstāku zāļu cenu ilgāk?
– Nav tā, ka aptieka var uzkrāt lielus krājumus, jo pēc būtības mums trūkst zāļu. Mēs zinām, ka ražotāji ved uz Latviju zināmu daudzumu medikamentu – tik, cik tie mums ir nepieciešami, un brīžiem tas ir pat mazāk nekā nepieciešams. Bet mēs sekosim līdzi medikamentu apritei un cenām.
Ja zāļu cena jau tagad zema
Jaunais zāļu cenu veidošanas modelis paredz cenu samazināšanos dārgākajām recepšu zālēm 15–20% apmērā, savukārt lētākās recepšu zāles, kas maksā vidēji līdz 3 eiro, var kļūt dārgākas: “Tie 0,75 eiro par (aptiekāra) pakalpojumu, kurus esam ieviesuši un kurus maksā klients, var to nedaudz palielināt, taču ir jāņem vērā, ka, pērkot zāles uz trim mēnešiem, kā tas ir, piemēram, ar asinsspiediena zālēm, kuras lietoju arī es, – sadalot šos 0,75 eiro uz trim mēnešiem, mēnesī sanāk ap 0,25 eiro. Vēl gribu atgādināt, ka arī tie pacienti, kas saņem 100% kompensējamas zāles, arī maksā šos 0,75 eiro par receptes apkalpošanu. Bet, ja cilvēks lieto vairākus medikamentus, viņš šo summu pirmreizēji maksā par katru recepti. Šādi mēs pēc 25 gadiem paceļam farmaceita prestižu, jo viņš nav vienkāršs pārdevējs, bet profesionālis, un tāpēc par viņa pakalpojumu klientam ir jāpiemaksā šie 0,75 eiro.”
– Pēc vakardienas radioraidījuma bija noprotams, ka farmaceita darbs arī iepriekš ticis atalgots, šīs izmaksas iekļaujot zāļu cenā. Tad kāpēc klientiem vēl jāmaksā šie 0,75 eiro par recepti?
– Tā peļņa, ko aptiekas varētu pelnīt, no šī gada samazinājās, jo princips bija tāds – jo dārgāki medikamenti, jo procentuāli lielāka peļņa aiziet aptiekai, bet, ja medikamentu cena samazinās, arī aptieku ieguvums samazinās… Tāpēc, kad lēmām par zāļu cenu samazinājumu, aptiekas teica: ja nemaksāsiet par receptes apstrādi, mēs bankrotēsim, jo nevarēsim samaksāt algas. Ja mēs nosakām šos 1,50 eiro (vai 2,50 tur, kur nav citu aptieku), no kuriem pusi maksā valsts un otru pusi klients, aptiekām būs vieglāk samaksāt algu farmaceitiem.
Starp citu tagad mēs arī varam redzēt, cik liels ir zāļu uzcenojums – līdz 0,50 eiro katram iepakojumam pievieno lieltirgotava, 0,50, 1,20 vai 2 eiro (atkarībā no cenas) – pievieno aptiekas. Uzskatu, ka šie klientu maksātie 0,75 eiro neietekmēs kopējo zāļu cenas samazinājumu, kas vienalga būs lielāks. Protams, šajā gadījumā varu teikt – plus/mīnus, jo viss būs atkarīgs no medikamentu cenas, un, kā jau esam teikuši, zālēm ar zemu cenu samazinājuma var arī nebūt; tieši otrādi – tās var kļūt dārgākas.
kaste I
* Pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles, papildus zāļu cenai aptieka iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu – 0,75 eiro;
* Ja recepte ir izrakstīta 2024. gadā, bet zāles tiek pirktas 2025. gadā, tiks piemērota maksa par farmaceita pakalpojumu;
* Ja recepte paredzēta vairākiem zāļu iepakojumiem un klients tās aptiekā izņems vairākās reizēs, par farmaceita pakalpojumu jāmaksā tikai pirmajā reizē;
* Ja radušies jautājumi – jāzvana uz Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centra bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai jāraksta uz e- pastu: nvd@vmnvd.gov.lv.
– Nozare akcentē, ka ražotāju cenas zālēm tagad esot noteiktas daudz augstākas, nekā iepriekš un esot izņemti mazie medikamentu iepakojumi, kas daudziem cilvēkiem bijuši ļoti izdevīgi. Kā tad ir?
– Par mazajiem iepakojumiem informāciju mēs pārbaudīsim, bet tas vairāk būs saistīts ar ražotāju. Kas attiecas uz zāļu cenām, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem 84% no recepšu medikamentiem cenas nav mainījušās, tikai 3% medikamentu zāļu ražotāji ir cenas palielinājuši, bet 4% – samazinājuši. Ja runājam par šiem 3% zāļu, kam cena ir pieaugusi, tad mēs runājam par pieaugumu vidēji līdz 2,82 eiro. 2024. gadā šis vidējais cenas pieaugums medikamentiem bija 10,83 eiro, 2020. gadā – 16 eiro, 2021. – 21 eiro. Tāpēc nav taisnība apgalvojumiem, ka visu šo jaunievedumu dēļ ir pieaugusi zāļu cena, un tā ir sabiedrības biedēšana.
- februāra receptes un nosūtījumi – tikai elektroniski
Ministrs atzina, ka ir jautājumi par papīra receptēm, kas arvien tiek izsniegtas: “Mēs arī šomēnes atļaujam izmantot papīra receptes, bet labāk, lai ārsts tomēr recepti izraksta elektroniskā veidā, jo tad tā saglabājas sistēmā un zāles var izņemt pa daļām. Starp citu, esam pieņēmuši lēmumu, kas atvieglo recepšu rakstīšanu – elektronisko recepti drīkst izrakstīt arī ārsta palīgs un māsa (vispārējās aprūpes māsa), lielā mērā atslogojot ārstus no zāļu recepšu rakstīšanas. Nodrošināta iespēja arī vecmātēm to kompetences ietvaros izrakstīt zāļu receptes, ja vecmāte strādā ārstniecības iestādē. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem laukos, – lai viņiem nav jābrauc uz pilsētu tikai pagarināt recepti.
Arī nosūtījumi uz izmeklējumiem no šī gada februāra ārstiem būs jāizraksta elektroniski E-veselības portālā.
Inspekcijai jauna vadītāja
“No šodienas darbu sāk jaunā Veselības inspekcijas vadītāja Antra Valdmane. Mēs samazināsim birokrātiju, uzlabosim komunikāciju ar sabiedrību, mēģināsim darīt tā, lai katrs pacients būtu dzirdams. No šī gada darbu sāks Digitālās veselības centrs, kas būs atbildīgs par informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanu un attīstību veselības nozarē. Jaunā centra vadītājs būs Juris Gaiķis, kas izvēlēts atklātā konkursā. Turpretī Nacionālais Veselības dienests (NVD) turpinās nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Tūlīt iesim uz Ministru kabinetu ar jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli un ar NVD reformēšanu, un šogad Saeimai būs jāpieņem lēmums par dienesta pārveidošanu par fondu.”
Laboratoriskie izmeklējumi – e-veselībā
Viens no jautājumiem, par kuru ar ministru runājām preses konferencē tieši pirms gada, bija aicinājums laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas tobrīd bija pieejami vien privātajā Datamed portālā, iekļaut E-veselības portālā. Šogad, kā atzina ministrs, ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi, lai šos rezultātus autorizējoties varētu bez maksas redzēt E-veselībā, kurā tam izveidota atsevišķa sadaļa. No šī gada 1. aprīļa visām laboratorijām kā obligāta prasība tiek noteikta pacientu analīžu rezultātu ievietošana E-veselības sistēmā.
Būs vienotais pieraksts
Tāpat 2025. gadā plānots ieviest vienotā pieraksta pirmo kārtu: “Vienotais pieraksts pie speciālistiem un uz izmeklējumiem nozīmēs, ka būs iespēja rezervēt individuālu nosūtījumu ambulatorā vai stacionārā pakalpojuma saņemšanai, lai neveidotos situācijas, ka pacients pierakstās vairākās ārstniecības iestādēs un mākslīgi audzē rindu.”
Tiek palielināts kompensējamo zāļu saraksts
Šogad būtiski tiek palielināts kompensējamo medikamentu saraksts. H. Abu Meri skaidroja, ka līdz šim Lietuvā un Igaunijā bija vairāk šo medikamentu – 32 vai 33, ar ko ik gadu tiek papildināts saraksts, bet mums nu būs 38: “Es gan nezinu, kādas ir mūsu kaimiņu ieceres šim gadam, bet mums, piemēram, onkoloģijas jomā būs seši vai septiņi jauni medikamenti, būs jauni kompensējami medikamenti reto slimību ārstēšanai, grūtniecēm ar cukura diabētu, pacientiem ar nieru mazspēju utt. Turklāt jau no 1. oktobra pērn palielinājām individuālo kompensāciju zālēm no 14 000 uz 30 000 eiro; īpaši tas ir būtiski tiek pacientiem, kam ir jānopērk individuālie medikamenti un kam nepietiek līdzekļu.
– Vai varat izstāstīt par tā saukto vēža fondu?
– Mums bija domāts veidot fondu, bet tajā fondā būtu nepieciešami darbinieki un maksājumi, kas vēl vairāk varētu ietekmēt budžetu, taču mums jau ir fonds ziedot.lv, kur Latvijas iedzīvotāji ziedo.
Mēs esam nolēmuši veidot otro rindu vai līniju tiem pacientiem, kam ar šiem 30 000 eiro nepietiek un kam zāļu izmaksas, piemēram, ir 50 000 eiro vai 60 000 eiro. Tad mediķi un NVD komisijas katru šo gadījumu vērtētu, ņemot vērā zinātniskos atzinumus utt. Tagad mēs tam veidojam kritērijus, kurus plānojam janvārī apstiprināt, un nauda valsts budžetā būs šim mērķim iezīmēta.
Par ģimenes ārstu piesaistīšanu un līgumiem
– Jautājums par ministrijas konfliktiem ar ģimenes ārstiem – kā tas šobrīd risinās?
– Tas nav jautājums par finansējumu, bet gan tīri administratīvs. NVD vēlas uztaisīt vienotus līgumus, kas būtu elastīgāki un uz vairākiem gadiem – gan uz četriem vai desmit, lai nebūtu tā, ka katru gadu vairākiem tūkstošiem ģimenes ārstu ir jāpārslēdz līgumi, un tas nozīmē, ka dienestam tie ir arī jāsagatavo. Jaunais līgums piedāvātu precīzāku atskaitīšanos, piemēram, lai nebūtu no ārstu puses prasība samaksāt par konkrētu pakalpojumu, kas nav sniegts – tad no NVD puses sekotu neliels brīdinājums vai sods. Arī esošajos līgumos šāds nosacījums ir, bet to precizēs. Vēl bija protests par šo: ja Ministru kabinets piedāvā kādus jaunus nosacījumus, tad ģimenes ārsti vēlas, lai tie ar viņiem tiktu saskaņoti. Taču pēc būtības jebkuri MK noteikumi ar nozari tiek saskaņoti. Turklāt – ģimenes ārsti paraksta līgumu ar valsti, un valsts maksā par pakalpojumu, tāpēc NVD no valsts puses grib, lai šī nauda tiktu efektīvi izmantota. Savukārt ģimenes ārsti vēlas aizsargāt sevi, lai kļūdu gadījumā viņiem nebūtu jāmaksā sods vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka šos jautājumus var atrisināt. Šobrīd jau vairāk nekā 30% ģimenes ārstu līgumus ir parakstījuši, bet man nav pēdējo dati, taču zinu arī, ka NVD būs tikšanās ar mediķiem, un tiem, kas jaunos līgumus nebūs parakstījuši, piedāvās pagarināt esošos līgumus, kamēr tiktu panākts kompromiss.
Visas šīs situācijas neietekmēs iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, turklāt mūsu mērķis ir samazināt birokrātiju un lai ģimenes ārstu prakses strādātu efektīvi.
– Ģimenes ārstu Latvijā trūkst. Kā ministrija plāno piesaistīt jaunus ģimenes ārstus?
– Pagājušajā gadā mums bija ap 50 rezidentu vietu, un bija tikai 45 ārsti, kas gribēja mācīties. Mēs palielinām rezidentu vietas, bet darām arī daudz ko citu. Mēs maksājam vairāk par ārsta prakses uzturēšanu, mēs pirmoreiz pēc ilgstoša pārtraukuma devām kapitācijas naudu 13 algai, un tas nozīmē, ka ģimenes ārsti varēja iet atvaļinājumā. Kā arī maksājam mobilitātes naudu ar Eiropas Savienības finansējumu ģimenes ārstiem, kas bija gatavi pārcelties no centra uz perifēriju – ārsti saņēma līdz 16 000 eiro. Tāpat arī paredzam finansējumu prakses iesākšanai. Esam pārrunājuši jaunu prakšu atvēršanu ar jauno Veselības inspekcijas vadītāju, aicinot, lai samazina birokrātiskās prasības. Mēs strādājam kopā ar Latvijas lauku ģimenes ārstu asociāciju un meklējam iespējas, kā maksāt lielāku finansējumu ārstiem, kas strādā ārpus pilsētas – plānojam noteikt koeficientus, kā arī sadarbojamies ar pašvaldībām. Piedāvājam trešo darbinieku praksēm ar vairāk nekā 1000 pacientiem, un šis cilvēks var uzklausīt tālruņa zvanus, aicināt cilvēkus pie ārsta, lai atvieglotu mediķus. Mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, piemēram, ieviešot attālinātās konsultācijas.
Jaunā kārtība neatliekamajā palīdzībā
– Pagājušā gada nogalē saasinājās situācija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD). Kā tā risinājusies?
– Jā, šī situācija jau nonāca gan Saeimā, koalīcijā, gan Ministru kabinetā, gan televīzijā… Lēmums ir pieņemts, un no 2025. gada sāk darboties jauns modelis, kurā pakāpeniski mēs aizejam no trim darbiniekiem brigādē uz diviem darbiniekiem, un iemesls tam ir vienkāršs – mums nav tik daudz darbinieku. Mums Latvijā ir vietas, kur, piemēram, dažās dienās ir četri izsaukumi, kamēr Rīgā ir desmitiem izsaukumu dienā… Tas nozīmē, ka ir vietas, kur brigādes strādā aktīvāk, un ir vietas, kur ne tik aktīvi. Tāpēc dienests ir izdomājis modeli, kā nodarbināt visus, lai iedzīvotāji laikus saņemtu palīdzību. Ir arī doma atsevišķās vietās – vienā vai divos punktos – samazināt brigāžu darba laiku naktīs, jo nav izsaukumu, un no tuvākā punkta tad varētu nosegt šo vietu. Esam arī runājuši, ka pie robežas ir jāizveido vēl viens NMPD punkts, piemēram, Indrā, un par to runāsim gada pirmajā pusē. Mēs sekosim līdzi situācijai, un, ja kaut kas, modeli mainīsim, jo nav tā, ka nevar vienu brigādi izveidot kaut kur citur… Bet šo kompetenci esmu atstājis dienesta vadītājai Cipules kundzei un ticu, ka viņa strādā Latvijas iedzīvotāju labā.
– Laukos jau tagad nereti uz izsaukumu izbrauc divi cilvēki, taču nav viņu spēkos aiznest pacientu līdz automašīnai, it īpaši, ja jāiet lielāks gabals. Palīgā iespējams aicināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējus, bet ir nācies šo palīdzību gaidīt pat 40 minūtes…
– Ja mums būtu papildus daži tūkstoši darbinieku (un, ja budžets būtu lielāks), tad brigādēs varētu strādāt trīs un četri cilvēki, bet, būsim godīgi, var strādāt arī divi cilvēki brigādē. Ir valstis, kur brigādē ir divi cilvēki vai pat tikai viens, kas ar velosipēdu brauc pie pacienta tur, kur ar automašīnu nevar piebraukt, jo NMPD mērķis ir izglābt dzīvību, nav mērķis ārstēt…
Mums Latvijā no padomju laikiem iegājies tā, ka [ļaudis domā]: “Izsaukšu ātro palīdzību, un mani sašpricēs un ārstēs,” bet – ārstēt šādās situācijās ir ģimenes ārsta uzdevums vai var zvanīt uz konsultatīvo tālruni. NMPD uzdevums ir glābt dzīvību. Tādi gadījumi, vērtējot statistiku, kad jāaicina palīgā VUGD, ir reti. Turklāt automašīnas ir ļoti labi aprīkotas, un to iekārtas kļūst arvien vieglākas, bet varbūt arī gadījumi, kad ir jāaicina palīgā VUGD vai pašvaldībā, lai iztīra ceļu, piemēram, ziemā.
Agita Puķīte
kaste II
- gadā
* Valsts budžetā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro;
* šogad papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro, no tiem 21,6 miljoni eiro – kompensējamām zālēm dažādu slimību ārstēšanai, kā arī veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām;
* prioritātes – veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes celšana, slimību profilakse un veselības veicināšana, lētāki medikamenti, cilvēkresursu attīstība, īpaši ārstniecības personu piesaiste darba vietām reģionos, veselības datu digitalizācija;
* bez pacienta līdzmaksājuma slimnīcas nodaļā, ambulatorās vai stacionārās iestādēs ārstēs atkarību no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes;
* diabēta pacientiem apmaksās intravitreālās injekcijas acu tīklenes saslimšanu ārstēšanai, kas ļaus saglabāt redzi un dzīves kvalitāti;
* tiks izveidoti metodiskie centri dzemdniecībā un ginekoloģijā, radioloģijā, rehabilitācijā, lai nodrošinātu vienotu veselības aprūpes kvalitāti.
* izstrādāts jauns veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2025.–2027. gadam, balstoties uz starptautisku ekspertu ieteikumiem un līdzšinējās pieredzes analīzi. Plānots nodrošināt uz pacientu vērstu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi, uzlabojot profilaksi un agrīno diagnostiku, vēža skrīningu, sasniedzot efektīvākus ārstēšanās rezultātus un digitalizējot datus.
* Izstrādāts plāns mātes un bērna veselībai, kas vēl jāapstiprina valdībā; tas attieksies uz sabiedrības izglītošanu un imunizāciju, profilaktiskajām apskatēm un diagnostiku, kā arī grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpi, pārskatot obligātās prasības dzemdību nodaļām, paplašinot vecmātes lomu pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpē;
* izstrādāts rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās mazināšanai 2025.–2029. gadam, kas vēl jāapstiprina; tajā likts uzsvars uz profilaksi un sabiedrības veselībpratību, veselīgāka dzīvesveida veicināšanu, efektīvām aptaukošanās ārstēšanas metodēm;
* plānots izstrādāt sirds un asinsvadu slimību uzlabošanas plānu ar pasākumiem, lai novērstu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību;
* ar izmaiņām likumā no 1. janvāra plānots mazināt jauniešu smēķēšanas atkarību un ierobežot cigarešu pieejamību – noteikts, ka personas, kas jaunākas par 20 gadiem, mazumtirdzniecības vietās vairs nevarēs iegādāties tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes, kā arī citus nikotīnu saturošus vai nesaturošus smēķējamus izstrādājumus, tiks aizliegti e-cigarešu aromatizētāji, izņemot ar tabakas garšu vai smaržu;
* sociālās aprūpes iestādēs tiek ieviesti vienoti veselības aprūpes pakalpojumi – tiks veidoti veselības punkti, ļaujot šo iestāžu ārstniecības personām slēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu. Pakalpojumu klāstā ietilps sertificētu ārstu palīgu vai māsu, kā arī sertificētu fizioterapeitu pakalpojumi;
* Izstrādāts jauns Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums, kas vēl jāapstiprina.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.