Sociālo un veselības jautājumu komitejā
Līgumus nepagarinās
Kā pagājušajā gadā beidza, tā šajā atkal sāka – deputāti runāja par noteikumiem, kas novadā nosaka to, kā pašvaldība tā sauktajiem jaunajiem speciālistiem palīdz ar iespējām īrēt kādu no pašvaldības mājokļiem. Iepriekš šis jautājums locīts un mocīts dažādos veidos, un gana bieži deputāti lēmuši par kārtējo “izņēmuma gadījumu“ – ļāvuši rindā uz iespējām īrēt stāties arī personām, kas neatbilda aktuālajiem noteikumiem. Tad nu, apkopojot priekšlikumus, noteikumi tika izstrādāti no jauna un pērn maijā arī apstiprināti. Šoreiz uz apstiprināšanu tiek virzīti grozījumi un, kā skaidroja domes juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, viens no tiem aplūko arī tos gadījumus, kad speciālisti strādā kādā valsts iestādē, taču… ne Tukumā. Teorētiski arī līdz šim esot bijis punkts, kas nosaka, ka atbalsts jeb iespēja īrēt dzīvokli ir tieši novadā nodarbinātajiem un tomēr, realitāte atšķīrās… Līdz ar to šī iespēja vēlreiz uzsvērta ar papildu apakšpunktu noteikumos. L. Bičuša arī piebilda, ka pārejas periods šajā gadījumā nav paredzēts un tie īrnieki, kas ir šo noteikumu grozījumu objekts, proti, piemēram, Rīgā strādājoši valsts iestāžu speciālisti, tiks brīdināti par to, ka viņu īres līgumi vairs netiks pagarināti. Tieši cik ir šādu gadījumu, komitejā precizēts netika. Bet komitejas vadītāja un deputāte Dace Lebeda vēl piebilda, ka mēdz jau arī būt gadījumi, kad oficiāli cilvēks strādā Rīgā, bet patiesībā – attālināti un no Tukuma… Tomēr noslēgumā pievienojās L. Bičušas paustajam, ka “visu jau uz papīra neuzrakstīsi“, proti, visus iespējamos izņēmumus noteikumos neiekļaut, un jautājums tiks virzīts tālākai apstiprināšanai esošajā formā.
Nodod komisijai
Turpinot par pašvaldības dzīvokļiem, deputāti arī lēma, ka turpmāk par tā saraksta, kur noteikts, kurš ir, kurš nav sociālais dzīvoklis, aktualizāciju lems Dzīvokļu komisija. Jāpiebilst, ka līdz šim par katru atsevišķo gadījumu lēma tieši deputāti, kas vienlaikus arī regulāri atgriezās pie diskusijas par to, vai maz tāds statuss konkrētiem mājokļiem vajadzīgs. Šobrīd, kā apstiprināja L. Bičuša, novadā ir 49 tā dēvētie sociālie dzīvokļi.
Pašu ieguldījums – lielāks
Mazliet par tādu kā ”matu skaldīšanu“ izvērtās jautājums, kurā deputāti lēma par Melnezera 1 renovēto telpu tālāko izmantošanu. Jau esam vēstījuši, ka atjaunotas tās tika Eiropas Savienības fondu deinstucionalizācija projekta ietvaros un šajā adresē izveidotas specializētās darbnīcas cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Bet telpas ir tiešām plašās – mazliet vairāk nekā 860 m². Darbnīcām pietiktu ar aptuveni pusi, skaidroja sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa. Un, ņemot vērā, ka pašvaldība ir ieguldījusi arī savus līdzekļus – vairāk nekā sākotnēji projektā tika plānots, ir arī saņemta projektu uzraugošo iestāžu atļauja telpas izmantot arī citām vajadzībām. Šī brīža iecere ir, ka otru atjaunotās ēkas pusi varētu atvēlēt nevalstiskajām organizācijām, kas ir ar salīdzinoši līdzīgiem mērķiem – strādā ar sociāli mazaisargātākām sabiedrības grupām un tamlīdzīgi, skaidroja I. Liepiņa. Piemēram, biedrībām «Līdzvērtība» un «Palēciens tev».
Bet, lai tā varētu notikt, vispirms ir nepieciešams lēmums par šīs daļas oficiālu nodošanu pašvaldībai.
Kas un kā ēku apsaimniekos?
Par to interesējās, piemēram, deputāts Juris Šulcs. Viņš norādīja, ka, viņaprāt, tā ir tāda “mētāšanās”. “Vienu telpu apsaimniekos vieni, otru otri un gaitenis – kopīgs? Kam “piederēs” apkopēja,” vaicāja deputāts. I. Liepiņa skaidroja, ka tas varbūt tiešām tikai formāls jeb tehnisks lēmums, tomēr nepieciešams, jo pašam sociālajam dienestam nav tādu iespēju – nodot kādam telpas lietošanā. To var izdarīt tikai dome. Ar to gan deputātu diskusija tāpat nebeidzās un klātesošie pat nonāca pie sarunas par koka durvīm Melnezera ielā 1, kas acīmredzot pārmērīgā mitruma dēļ – “sačakarētas“. Tas, kurš īsti vainīgs un kādēļ durvis piebriedušas, līdz galam komitejā noskaidrots netika, bet, kā apstiprināja Jeļena Hodakovska, sociālā dienesta Rehabilitācijas nodaļas vadītāja, situācija ir novērsta un durvis ir kārtībā.
Vēl tika analizēti līdzīgi gadījumi. Piemēram, ka nupat taču sociālais dienests līdzīgu manevru esot veicis arī Kandavā, daļu esošo telpu nododot pilsētas pārvaldes pārziņā. Lai vai kā, diskusijas noslēdzās ar atziņu, ka par saimnieciskiem jautājumiem jau jebkurā gadījumā – kā vienā, tā otrā ēkas daļā – atbildēs tieši pašvaldība jeb Tukumā – domes komunālais dienests.
Institūcija – dārgāks prieks
Sociālo jautājumi komitejā bija arī kāds informatīvs jautājums. Proti, I. Liepiņa skaidroja, ka sadarbībā ar bāriņtiesu tiek gatavoti noteikumu grozījumi, kas paredz izmaiņas tajā, kā pašvaldība palīdz bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem. Būtiskākā problēma, ko iepriekš deputātiem iezīmēja arī bāriņtiesa, – audžuģimeņu novadā kļūst arvien mazāk un, ja bez vecāku aprūpes palicis pusaudzis, piemēram, ar atkarību vai arī smagi funkcionāliem traucējumiem, …vispār nav neviena, kas viņu ņemtu. Kādā brīdī diskutējuši, ka varbūt būtu jāveido kāda jauna institūcija, jo esošajā, kas ir grupu dzīvoklis bērniem jeb «Sapņi» Tukuma pilsētā, tāpat šādus jauniešus nevar uzņemt. Tomēr secināts, ka šis risinājums ir pārlieku dārgs, tādēļ vislabākais risinājums, protams, būtu specializēta audžuģimene. Tāda, kas būtu ar zināšanām un izpratni, un kas varētu būt ar jaunieti arī 24 stundas diennaktī.
I. Liepiņa apstiprināja, – neviens necer, ka šādas ģimenes uzreiz uzradīsies un arī – labākajā gadījumā varētu būt viena vai divas visā novadā. Tomēr tad pašvaldībai būtu jāparedz cits atalgojums konkrētajām audžuģimenēm. Šī brīža piedāvājums – 1000 eiro mēnesī tiem, kas aprūpē bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, 2000 – tiem, kas strādā ar jaunieti, kam, piemēram, ir minētās atkarības. Kā arī papildus sociālais dienests rosinājis celt summu par tā saukto “mīksto inventāru”, kas ir apģērbs, dvieļi, apavi, gultas veļa un citas vajadzības bez vecāku aprūpes palikušajam bērnam un kas šobrīd ir 50 eiro gadā (piedāvājums – 150 eiro).
Vispirms būs aprēķini
Gala lēmums šajā komitejā, protams, netika pieņemts. Un deputāti diskutēja arī par to, vai «Sapņus» tomēr ar laiku nepaplašināt? Te gan nianse, skaidroja I. Liepiņa, ka šajā gadījumā būtiski, lai dzīvokļi ir savstarpēji savienojami, bet iespējas tiešām paralēli tiek apzinātas. Taču, atgriežoties pie bērniem un audžuģimenēm, sociālā dienesta Ģimenes nodaļas vadītāja Līga Liepiņa apstiprināja, ka šobrīd novadā audžuģimenēs dzīvo 48 bērni. Potenciāli tie, kam būtu nepieciešams jaunveidojamais pakalpojums, – varētu būt viens, divi bērni, kas ar atkarībām, ar traucējumiem – četri jaunieši, kas pagaidām ievietoti tā sauktajās ilgstošās aprūpes iestādēs.
Kopumā deputāti atbalstīja ieceri, un šis jautājums tiks virzīts arī uz finanšu komiteju, ņemot vērā, ka potenciāli lēmums būs ar ietekmi uz budžetu. Bet vienlaikus deputāti, piemēram, Dace Adiņa mudināja sociālo dienestu vairāk strādāt ar ģimenēm – proti, lai ārpusģimenes aprūpe ir kā pēdējais no risinājumiem. Katrā gadījumā, viņasprāt, agrāk tas tomēr ticis darīts vairāk…
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.