Par skolām un dažāda mēroga sacensībām

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā norisinājās šī gada pirmās pastāvīgo komiteju sēdes. Budžetu pieņemt plāno jau tuvākajā laikā, bet arvien tiek apzināts, kur vēl kādi tēriņi varētu rasties, tostarp, pašvaldībai atbalstot dažādus sporta pasākumus. Par to, bet ne tikai, deputāti diskutēja arī Kultūras, izglītības un sportam veltītajā komitejā.

Kur paliek mūsu nauda MAF

Novada domes komitejās

Kādai būt izglītībai?

Kā informēja Tukuma novada izglītība pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa, iepriekš ieilgušās iepirkuma procedūras dēļ pašvaldībai jāpārceļ gala termiņš, kad būs gatava «Novada izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija». Par to, ka tas nepieciešams, deputāti lēma jau pagājušā gada maijā, bet pats līgums ar stratēģijas izstrādātāju noslēgts tikai novembrī. Līdz ar to – nevar paspēt darbus pabeigt jau martā, kā tas sākotnēji bijis iecerēts. Tad nu jaunais termiņš ir dažus mēnešus garāks, proti, līdz jūnijam, ko klātesošie arī akceptēja un virzīja lēmumu apstiprināšanai domes sēdē. Visādi citādi, apstiprināja D. Strazdiņa, darbi iekļaujas grafikā un pagājušajā nedēļā Džūkstē norisinājusies arī tikšanās ar visa novada izglītība iestāžu vadītājiem.

Kā liecina Elektroniskā iepirkumu sistēma, kopumā stratēģijas izstrāde izmaksā 24 890 eiro (darbu veic SIA «AC konsultācijas»). Tā attieksies uz periodu turpmākajiem četriem. Jāpiebilst, ka šādu stratēģiju pieprasa Ministru kabineta noteikumi.

Vai «Spārni» tikai Tukumā?  

Jau vairākkārt vēstīts, ka pašvaldība meklē iespējas, kā sakārtot, pielāgot un uzlabot izglītības iestādes novadā. To vidū arī «Spārnus», kas ir speciālā izglītība iestāde un kas darbojas divās ēkās un divās adresēs – Tukumā un Lamiņos. Un tieši šīs divas mājvietas ir bijušas par viens no būtiskiem diskusiju avotiem. Proti, pavisam nesen, 10. janvārī, Centrālā finanšu un līguma aģentūra ir apstiprinājusi projektu, kur dažādiem uzlabojumiem «Spārnos» ir iespēja piesaistīt 700 000 eiro. Taču jau iepriekš noteikts, ka projekta īstenošanai, tāpat kā bērnu izglītošanai jānoris vienā adresē. Tad nu komiteju sēdē tika izskatīts lēmumprojekts par šīs vienotās adreses noteikšanu Tukumā.

Kā lēmumu komentēja, piemēram, deputāte Edīte Zelča, viņa tomēr iestājas pret šādu ierosinājumu. Galvenokārt tādēļ, ka tas dara neskaidru jautājumu par to, kā būs ar skolu Lamiņos. Deputāti tur bijuši kopīgā vizītē un guvuši pārliecību, ka tur esot ļoti labi apstākļi un bērniem ir iespēja būt salīdzinoši nelielās grupiņās. “Šiem bērniem atrasties lielos pūļos jau ir traumējoši. Tas jau uzreiz pasliktina stāvokli. Ja gribam salikt viņus vienā ēkā…Nu nebūs tas labi,“ pauda deputāte.

Savukārt Mārtiņš Limanskis interesējās, vai lēmumu pēc tam nebūs iespēju mainīt. Esot taču arī bijušas diskusijas par to, ka speciālā skola varētu varbūt pārcelties uz Kandavu… Inga Priede iebilda, ka šī versija vairs nav aktuāla. Bet nu jebkurā gadījumā – Tukums vai nē – skolas darbība vienā ēkā arvien aktuāla.

Izglītības pārvaldes vadītāja vēl precizēja, ka pirms tam ir tikusi veikta datu analīze un secināts, ka lielākā daļa skolas audzēkņu – ap 60% – ir tieši tukumnieki. Pārceļot adresi jeb skolu kaut kur citur novadā, tas, pirmkārt, pasliktinātu izglītības iestādes pieejamību. Otrkārt, pašvaldība iepriekšējos gados jau ir ieguldījusi papildu līdzekļus «Spārnos» Tukumā, kur pieejami dažādi pakalpojumi, tostarp atbalsta pasākumi, noris attīstošās nodarbības, un tās izmanto ne tikai šīs skolas audzēkņi, bet arī citi novada skolēni. “Ja pārceļam iestādi kaut kur citur novadā, tad, iespējams, arī citiem pasliktinām pakalpojumu pieejamību. Tie ir tie galvenie argumenti, kāpēc piedāvājums izvēlēties tieši Tukumu,” – skaidroja D. Strazdiņa. Tāpat, komentējot deputātu atziņas par to, ka vienuviet bērniem varētu būt arī pārlieku šauri jeb saspiesti, izglītības pārvades vadītāja precizēja, ka tā tas jebkurā gadījumā nebūtu un arī šobrīd nav – grupas tiek veidotas no pieciem līdz maksimāli deviņiem bērniem. Tādēļ par to nav jāsatraucas. Savukārt, ja ir bažas par internātu jeb nakšņošanas iespējām, kā tas ir, piemēram, Lamiņos, D. Strazdiņa brīdināja, ka no šādas pieejas valstiski kopumā virzoties prom. Pastāv iespēja, ka internātu šādā formā pat nebūs vispār! Bet ja par vienu adresi… – tāds nu ir Ministru kabineta noteikumu uzstādījums, ko pašvaldībai ietekmēt īsti nav iespējas.

Vai maz vajag?

Gala apvienošana (tai būtu jāsākas ar domes lēmumu) praktiski būtu jānoslēdz līdz 2027. gada beigām. “Ja uz šo periodu vēl neesam pabeiguši būvniecības darbus, tad drīkstam atrasties arī pagaidu telpās kaut kur citur, bet nu vispirms – ir lēmums,” kārtību skaidroja izglītība pārvaldes vadītāja. Vienojās gan, ka līdz domes sēdei, kas jau nākamajā nedēļā, varbūt var arī lēmumā likt tādas aptuvenākas frāzes, kā, piemēram, skola “vienā teritoriālajā vienībā”, neprecizējot, vai tas ir Tukums, vai cita vieta novadā. Tas, kā ieteicās deputāts Andris Fridrihsons, pašvaldībai tik ļoti “nesasietu rokas“!

Vienprātības par to, vai šāda apvienošanās maz vajadzīga, gan tāpat īsti nebija. Vēl vairāk – vairākums sliecās domāt, ka pašvaldībai varbūt šādu projektu nemaz nevajag, īpaši tādēļ, ka pie solītājiem 700 000 eiro pašvaldībai būs jāpieliek vismaz divtik?

D. Strazdiņa gan mudināja par vienu vai otru variantu deputātiem izlemt pēc iespējas drīzāk, galvenokārt tādēļ, ka pie projekta jau šobrīd strādā vairāki speciālisti. Plāno, zīmē, raksta…Un ja beigās izlemj tomēr projektu nevirzīt, šis darbs būs izrādījies par lieku. Bet tas, kas tika solīts vēl uz sēdi, ņemot vērā, ka deputātiem jāapdomājas, – tiks solītas vismaz aptuvenas aplēses par to, kādas varētu būt projekta kopējās izmaksas un jo īpaši – cik liela pašvaldības daļa. Tas, lai izsvērtu, cik tad ekonomiski pamatots šis pasākums maz ir…

Jāpiebilst, ka vakar, 23. janvārī, finanšu komitejā deputāti pie šīs jautājuma atgriezās, diskusijas turpinājās un rezultātā – par lēmumu nenobalsoja jeb to nevirzīja tālākai izskatīšanai… Kā būs ar projektu? Par to gan vēl arvien nav skaidrības…

Kad lēmums…iesprūst

Izglītības jautājumiem sekoja sports – vairākas novada sporta klubu prezentācijas un lūgumi atbalstīt to iecerētās sacensības. Vienā gadījumā, proti, runājot par Jaunpili un motosportu, tā Latvijas čempionāta posmu, vēl šajā vasarā noorganizēt vairs nebūs iespējams, apstiprināja «MX Jaunpils» vadītājs Ikars Leimanis. Tas tādēļ, ka par to, kur un kā notiks posmi, federācija bija izlēmusi tieši dažas dienas pirms komitejas sēdes, proti, sacensības mūsu novadā būs, taču Kandavā, bet ne Jaunpilī. Par iespēju saņemt atbalstu posmam Jaunpilī, klubs interesējies jau laicīgi – tad, kad komisijā un domē lēma par sporta iniciatīvām. Atbalstīts ikgadējais «Līgo kauss» Jaunpilī (4000 eiro), taču jautājums par čempionātu virzīts tālākai lemšanai, jo tas jebkurā gadījumā būtu vēl papildu finansējums. Tā, jautājumam apmetot lokus pašvaldības gaiteņos, termiņi par pieteikšanos nokavēti. Pavisam atmesta ideju par to, ka arī šāda līmeņa sacensībām Jaunpils pusē jābūt, gan netiek. I. Leimanis uzsvēra, ka ir gatavs tās organizēt vēl pēc gada – 2026. gada vasarā. Taču tāpat svarīgi, vai būs pašvaldības atbalsts, jo izdevumu tādā pasākumā tiešām daudz.

Deputāti skaidroja, ka šobrīd īsti lemt par nākamo gadu un vēl vairāk – par nākamā gada budžetu neesot iespējams, īpaši tādēļ, ka vasarā gaidāmas arī pašvaldību vēlēšanas – tā teikt, nav zināms, vai domēs sēdēs tiek paši cilvēki, kas līdz šim. Bet deputāti mudināja kluba vadītāju uz domi ar savu ieceri nākt jau laikus, tai skaitā brīdinot par lēmuma pieņemšanas termiņiem.

Varbūt ārpus kārtas?

Ņemot vērā, ka nākamais darba jautājums bija pavisam līdzīgs, proti, «BMX Tukums» arī šovasar trīs dienu garumā Tukumā vēlas organizētu sacensības, kur vienas – Latvijas čempionāta posms, klātesošie diskutēja par iespējamiem risinājumiem. Viens no piedāvājumiem, kā to formulēja izpilddirektors Ivars Liepiņš, ka tiek paredzēta kāda atsevišķa summa nacionālā vai pat starptautiskā līmeņa sacensībām novadā, kam tad organizatori var pieteikties, pretendējot uz līdzfinansējumus. Un kopumā šis rosinājums arī guva atbalstu. Taču vēl pirms tam novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, kurš sēdei pieslēdzās attālināti, atgādināja, ka Valsts kontrole jau tā pašvaldībām aizrādījusi, ka proporcionāli mazāk tiekot atbalstīts tā sauktais tautas sports. Un, viņaprāt, no sporta federāciju puses esot gauži nepareizi, ka piesakot čempionāta posmus, bet līdzfinansējumu tiem īsti neparedz – paļaujoties tikai uz pašvaldībām…

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru