Turpinājums. Sākums 18. un 28. februārī
Sacensības Bušu karjerā būs
Viens no jautājumiem, kas pēc tam gan aizceļoja arī uz domes sēdi – par sportu. Proti, jau vēstīts, ka janvārī vairāki sporta klubu pārstāvji nāca pie deputātiem un lūdza papildu līdzekļus savām iniciatīvām – plānotajām sacensībām un čempionātiem. Tāpat tas bija arī pēdējā kultūras, izglītības un sporta jautājumiem veltītājā komitejā, kur šoreiz klātesošajiem bija iespēja uzzināt par moto sacensībām, ko ik gadu rīko «Motosport Racing Team» Bušu karjerā, Ķesterciemā. Kā skaidroja kluba pārstāvis Arvis Bumbiers, kurš trasi sācis veidot pirms aptuveni 20 gadiem, tajā tiek rīkoti gan Latvijas, gan arī Baltijas mēroga čempionāti, kur, starp citu, mēdz piedalīties arī godalgoti sportisti, piemēram, no Somijas. Šogad plānots rīkot divus Latvijas čempionātus – «Cross Cantry» un enduro. Braucēji jau interesējušies par šādu iespēju atkal startēt Ķesterciemā, tomēr bez atbalsta, atzina A. Bumbieris, noorganizēt pasākumu neesot iespējams. Pašvaldība līdz šim to iespēju robežā ir atbalstījusi, kā arī tas tiek sponsorēts no A. Bumbiera uzņēmuma līdzekļiem, kam gan esot ierobežojumi. Proti, izdevumi ir auguši un visam vajadzīgajam ar esošo finansējumu nepietiekot – pat radusies doma no rīkošanas pirmo reizi atteikties pavisam, neslēpa kluba pārstāvis. Abām sacensībām, kā apstiprināja sporta speciālists Juris Kožeurovs, iepriekš esot piešķirt 4000 eiro, kas gan ir tikai daļa no iesniegtās tāmes. Tas, kā trūkst, ir 1300 eiro vienām un 2449 eiro otrām sacensībām. Kopējais budžets sacensībās – vairāk nekā 16 000 eiro, ko daļēji kompensē arī ar dalībnieku sacensību maksām, bet ne visu…
Deputāti šo informatīvo jautājumu lēma virzīt izskatīšanai jau nākamajai jeb finanšu komiteju sēdei, kur – gan ne bez diskusijām – lēma, ka prasīto summu tiešām varētu arī piešķirt, ar piebildi, ka gala lēmums būs domes sēdē. Tāpat, kā apstiprināja kultūras un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, iespējams, ka šīs vēl nebūs pēdējās šajā sezonā plānotās sacensības, par kuru atbalstīšanu deputātiem nāksies lemt.
Kur sniegu likt, kā braukt?
Bet, atgriežoties pie novada kapitālsabiedrībām, par to, kā veicies pērn, komiteju sēdē pastāstīja SIA «Tukuma ledus halle» vadītājs un deputāts Modris Liepiņš.
Darbības jomas nav mainījušās – turpina strādāt kafejnīca, viesnīca, ir telpas pasākumiem, kā arī halles paspārnē noris sportiskās aktivitātes dažāda vecuma sportistiem, kur jaunākajiem esot vien aptuveni trīs gadi! Skaitļos hallei piederīgi – 152 hokejisti, 52 daiļslidotāji, kā arī 61 jaunais vieglatlēts, kā arī te trenējas septiņas komandas, kas piedalās dažādās sacensībās (iespējams, noformēšoties arī astotā!) Liepiņš arī norādīja, ka halle ir arī kā savdabīgs satikšanās punkts – no stāvlaukuma startē dažādi autobusi, to skaitā sporta skolas bērni dodas un sacensībām. Un tieši viņu dēļ viena no nākotnes iecerēm jeb vajadzībām būtu nojumīte šajā stāvlaukumā, lai gaidītājiem lietus laikā būtu iespēja, kur patverties. Bet par pašu halli – jādomā, piemēram, kā pēc iespējas racionālāk izmantot telpas, jo sportot gribētāju kļūst arvien vairāk un pieprasītajos treniņu laikos veidojas pat sastrēgumi. To varētu risināt kafejnīcas salīdzinoši plašās telpas, kas tiktu pielāgotas konkrētai vajadzībai. Piemēram, ikdienā nodalīt kādu zonu ar aizkaru tā, lai arī te varētu organizēt treniņus īpaši jau pieminētājās “pīķa stundās”. Arī “ledus“ ir teju visu laiku aizņemts, jo ir ne tikai hokeja vai daiļslidošanas treniņi, spēles (ar atbalstītājiem, faniem) un sacensības, bet tāpat ar pašvaldības atbalstu – iespēja slidot skolām (izmantojušas šo iespēju 16 izglītības iestādes), kā arī ir dienas un laiki publiskajai slidošanai.
Kopumā hallē ir nodarbināti 19 darbinieki un vienīgā šī brīža vakance – ledus mašīnas operators, ko, kā cerību izteica halles vadītājs, drīz arī aizpildīšot. Aizvadītais gads apgrozījuma ziņā ir bijis pat labāks, nekā pirms krīzes jeb pandēmijas – ir ap 640 000 eiro. Spējot nosegt vismaz pusi no saviem izdevumiem, kamēr citās pašvaldībā, kur ir līdzīgi sporta infrastruktūras objekti, pašvaldības artava jeb ieguldījums esot arī 85% apmērā, skaidroja M. Liepiņš. Un uzsvēra, – ja salīdzina ar krīzes laiku, šobrīd viss ir sakārtots, to vidū arī nodokļi nomaksāti, lai varētu turpināt droši iet uz priekšu. Noslēgts gads ar peļņu – 33 000 eiro apmērā, kas būtībā esot rekords.
Vēl par darbiem – pērn labojuši jumtu, tāpat arī fasādi, to skaitā ēkai Brīvības laukumā 8 jeb Invalīdu sporta klubam, iegādājušies krēslus, un to, kas visu laiku jāpieskata – kompresori, ventilācijas sistēmas uz jumta, kas saules un putnu darbošanās ietekmē savu jau esot nokalpojušas. Aktuālās vajadzības, ko iecerējuši paveikt no saviem līdzekļiem – jāturpina uzlabot energoefektivitāti. Apgaismojums jau teju viss nomainīts, tāpat ar kompresoru siltumu varot siltajā laikā nodrošināt silto ūdeni (atslēguši šo sistēmu tikai oktobrī), bet darbi jāturpina, jo jāatjauno, piemēram, jau pieminētie kompresori. Tāpat būtu nepieciešama ledus kausējamā bedre, lai no sniega varētu atbrīvot vienu halles galu, kas palīdzēs sakārtot arī transporta plūsmu. Bet nu viss, protams, būs atkarīgs no tā, kāds būs šis gads un lielā mērā arī no elektrības cenām, piebilda M. Liepiņš. Viņš arī uzsvēra, ka ar energoefektivitātes projektu tiešām jāvirzās uz priekšu – ja ne uz reiz ar būvniecību, tad šogad vismaz jātiek galā ar projektēšanu.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.