Novada domes sēdē Kur paliek mūsu nauda MAF
Lemt vai nelemt – tāds ir jautājums?
Vēl pirms tam gan bija diskusijas par vienu no darba kārtības punktiem – iekļaut to apspriežamo jautājumu lokā vai tomēr atlikt izskatīšanu? Proti, runa par 2021. gada lēmuma «Par rīcības plāna apstiprināšanu saistībā ar komunālo pakalpojumu sniegšanu Tukuma novada administratīvajā teritorijā» darbības pagarināšanu. Kā atgādināja deputāts Mārtiņš Limanskis, plaši par to izrunājušies arī finanšu komitejas sēdē, kur bijuši vairāki rosinājumi, ko un kā grozīt. Tomēr līdz sēdei dokuments tāpat nonācis tieši tāds pats, kā iepriekš, tādēļ deputāts to rosināja no darba kārtības šobrīd izņemt vispār. Šo priekšlikumu atbalstīja arī deputāts Juris Šulcs, galvenokārt norādot uz apstākli, ka komitejās lemtajam vajadzētu būt saistošam, nevis domes administrācija pati lemj, kuru jautājumu virzīt uz domi un kuru tomēr ne. “Par pārējo var diskutēt,” – tā J. Šulcs.
Domes juriste, kas atbild par pašvaldības kapitālsabiedrībām Sanita Limanska, gan iebilda, ka paši deputāti administrācijai nekādus rosinājumus jeb darba uzdevumus nav devuši. Un priekšsēdētāja vietnieks, šīs sēdes vadītājs Imants Valers atzina, ka tā tiešām varbūt bijusi pašu vaina, jo rakstiski neviens komitejā runāto tā arī nav noformulējis. Viņš arī rosināja jautājumu atlikt uz decembra novada domes sēdi, kam arī izpilddirektors Ivars Liepiņš piekrita, jo, kā viņš uzsvēra, tas šajā gadījumā neko būtiski nemaina. Izpilddirektors arī solīja papildinājumus, tostarp par komunālajiem pakalpojumiem Kandavā un citiem jautājumiem, kas deputātiem iepriekš radušies. Līdz ar to – diskusijas vēl priekšā.
Rallijs skaitļos
Pastāstīt, kāds tad bijis vasarā aizvadītā dižpasākuma kopsavilkums, domes sēdē bija ieradies sacensību direktors Raimonds Strokšs. “Pirmkārt, vēlējos pateikt lielu paldies par sadarbību, kas mums bijusi šo pēdējo gadu laikā, otrs – vēlos atskaitīties par padarīto, lai jūs iegūtu plašāku informāciju par to, ko šis pasākums sasniedza un ko mēs kopā izdarījām,” skaidroja R. Strokšs un pašvaldībai dāvināja piemiņas lietas, tai skaitā balvu, kādu saņēma rallija posma uzvarētāji, kā arī atskaites par pasākumu rakstiskā formā. Pats savā prezentācijā direktors ļāva ieskatīties, kāds tad rallija posms, kas Latvijā notika pirmo reizi, izskatījās kopumā. Tātad, – tajā piedalījās 40 ekipāžas, kurām pavadošais sastāvs – ap 1500 cilvēku, kas Latvijā pavadīja līdz pat divām nedēļām. Akreditāciju nokārtoja 150 mediju pārstāvji, kuriem tad bija iespēja pastāstīt arī par mūsu valsti. Skatītāju rindas – no 100 līdz 150 tūkstošiem, ko gan līdz galam, protams, precīzi esot diezgan sarežģīti noteikt. Tas tādēļ, ka cilvēkiem bija iespēja rallija norisi skatīt ne tikai tā – nopērkot biļeti un piedaloties, bet arī, piemēram, tiešraidēs pilsētvidē, kā tas bija arī Tukumā, paviesojoties servisa parkā, kas atradās Liepājā u.tml. Trešdaļa no viņiem – ārzemju viesi, kur lielākā daļa no kaimiņvalstīm, kā arī, piemēram, no Somijas. Visā organizēšanā, pieskaitot sadarbības partnerus un piegādātājus, bijis iesaistīts ap 3000 personu, papildus 300 ārvalstnieki. Paši sportisti augsti novērtējuši tieši Tukuma novada ātrumposmus, un R. Strokšs atgādināja, ka tieši te vēsturisku uzvaru izcīnījusi arī latviešu – Mārtiņa Seska un Renāra Franča – ekipāža.
Tiek lēst, ka kopējā sacensību auditorija bija ap 189 miljoniem skatītāju, televīzijas pārraidēs – ap 80 miljoniem un pastarpināti ar ārvalstu mediju starpniecību par Latviju uzzinājuši vēl vairāk ļaužu. Izmaksas – ap 5,4 miljoniem eiro, kur ap 40% – valsts atbalsts; ieņēmumi – 5,3 miljoni. Kas mazliet šo attiecību pasliktinājis, skaidroja R. Strokšs, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tikai sākuši pasākumu rīkot, piedzīvota ievērojama inflācija (vairāk nekā 25% apmērā), bet to organizatori “iznesuši uz saviem pleciem“ – papildu atbalstu nav lūguši. Tajā pašā laikā ir arī atgriezeniskā saite jeb tas, kas PVN vai citu nodokļu veidā nonāk atpakaļ budžetā. SIA «RA EVENTS» gadījumā, kas ir galvenais organizators, tie vien jau bijuši ap 800 000 eiro. Tāpat tiek lēst, ka kopējais apgrozījums valstī, pateicoties pasākumam, bijis ap 24 miljoniem eiro, ap 14 miljoniem eiro – tieši no ārzemēm ienākušais jeb par katru piešķirto eiro valsts tomēr vienā vai otrā veidā ieguvusi 6 eiro. Līdz ar to var teikt, ka pasākums ir atmaksājies, – uzsver organizators. Un viņš arī apstiprina, ka aptaujātie vairākumā gadījumu apstiprinājuši, ka vēlētos Latvijā arī atgriezties.
Latvija – arī datorspēlē
Interesanti, ka Latvijas sacensību posmu un trases ir jau paspējuši iekļaut arī WRC datorspēlē. Bet domes izpilddirektors I. Liepiņš interesējās, vai ir plānots, ko tādu atkārtot vēlreiz? R. Strokšs skaidroja, ka sarunas sāksies ne ātrāk kā nākamā gada aprīlī. Kāds būs to iznākums? Šobrīd esot vēl pāragri spriest. Bet, protams, ka iecere jeb sapnis būtu, ka rallijs Latvijā atkal atgriežas pēc gadiem diviem. 2026. gadā tas varētu būt Eiropas čempionāta posms, bet vēl pēc gada – pasaules rallijs. “Bet tas ir garš ceļš, lai līdz tam nonāktu!”.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.