Par konkursiem, sacensībām un citiem plāniem

Vakar, 13. martā, bija kārtējā pastāvīgo komiteju diena. Deputāti tikās un runāja par jautājumiem, kurus virzīt vai, tieši pretēji, nevirzīt tālāk uz domes sēdi. Diskusijas atsevišķos punktos bija garas, smagas, un ne visos gadījumos deputāti nonāca arī pie konkrēta, visām iesaistītajām pusēm tīkama risinājuma. Pārsvarā gan tā tas bija jautājumos, kas saistīti ar papildu izdevumiem budžetā, ka jau tā – ne pārlieku pieļāvīgs izdevumiem ar plašu vērienu. 

MAF Kur paliek mūsu nauda?

Izglītības, kultūras un sporta komitejā

Jauna stratēģija, veci darbi 

Bet tā tas, protams, nebija visos komitejas jautājumos. Piemēram, bez diskusijām un pat jautājumiem tālāk tika virzīta Kandavas novadpētniecības  muzeja stratēģija nākamajai piecgadei. Kā skaidroja muzeja vadītāja Agnese Vanaga, sākotnēji bijusi doma, ka dokumentam nebūs nepieciešams vēl arī domes akcepts, tomēr – tas pieprasīts. Un stratēģijas atjaunošana, papildināšana iet rokrokā ar muzeju kārtējo akreditāciju, kas gaidām jau pavisam drīz – 8. aprīlī.

Aktualizēti muzeja mērķi, tāpat kā stratēģijas punkti, kur atsauces, piemēram, vēl uz Kandavas un pagastu pārvaldi. Mērķu skaitā, kā esam vēstījuši, iekļauti ne tikai jauni darbi un, piemēram, arī pastāvīgās ekspozīcijas atjaunošana, bet arī iepriekš jau nolemtie, bet neizpildītie darbu, kā, piemēram, ugunsdrošības sistēmas sakārtošana visā ēkā.

Redz attīstības perspektīvu!

Un te runa par Sēmes sākumskolu, kur vēl 2023. gadā, reaģējot uz jauno skolu finansēšanas modeli, deputāti apstiprināja lēmumu, ka turpmāk te būs vairs tikai trīs klases līdzšinējo četru vietā. Tomēr, kā apstiprināja Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa, pēc gadiem diviem situācija ir mainījusies un audzēkņu skaits skolā ir pieaudzis. Ja lēmuma pieņemšanas laikā tie bija tika 27 bērni, šobrīd, 2025. gadā, tie jau ir 46 audzēkņi, apstiprināja skolas direktore Natālija Liepiņa.

Lielākoties tas varētu būt pateicoties tam, skaidroja D. Strazdiņa, ka skolā tiek īstenotas vairākas speciālās programmas un ka tā ir salīdzinoši tuvu Tukumam, kur ne visās mācību iestādēs šādas programmas ir vai arī – tajās nav vietas, proti, ir ierobežots bērnu skaits, ko vienā klasē drīkst uzņem šādā programmā. Līdz ar to vecāki ved savus bērnus uz Sēmi.

Lai šis stāsts nepārtrūktu, jo vajadzība pēc speciālām programmām arvien kļūst aktuālāka, deputātiem bija aicinājums ne tikai atjaunot skolā 4. klasi, bet paredzēt arī, ka mācības šajā skolā bērni varēs turpināt līdz pat 6. klasei. Bērni, kā šobrīd tiek prognozēts, būšot, vēl jo vairāk tādēļ, pagastā būšot arī dzīvošanas iespējas jaunajām ģimenēm – gan pagastam esot dzīvokļi, gan arī aprīlī sākšot būvēt māju uz jau iesāktās būves pamatiem, skaidroja pagasta pārvaldes vadītājs Māris Valdmanis. Lai arī pats finansēšanas modelis līdz galam vēl nav pieņems un attiecīgi – tā noteiktie kritēriji, skola jau šobrīd izturot tos punktus, kas paredz konkrētu bērnu skaitu šādā mācību iestādē (optimālais ir 60, bet iespējama atkāpe 25% apmērā). Un vecāku interese liecinot par to, ka skolēnu skaits vēl varētu arī pieaugt. Deputātiem iebildumu nebija, vēl jo vairāk tādēļ, ka vismaz divu gadu perspektīvā papildu ietekmi uz budžetu tas neradīšot. Savukārt skola apstiprināja, ka arī pedagogu tai šobrīd pietiekot.

Ne vilnīši, bet gan dzeguļojums    

Ja viss notiks pēc plāna, jau 1. jūnijā visi novada pagasti būs tikuši pie saviem ģerboņiem, – komiteju sēdē skaidroja Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova. Šobrīd apspriešanai nodots Viesatu ģerbonis, savukārt apstiprināšanai virza Zemītes simbolu, kur vairākums lēmis par variantu, kurā iekļauts ne tikai dzirnavrats (ciems radies tur, kur tika uzbūvētas ūdensdzirnavas uz Vēdzeles upes), bet arī Zemītes pils jumta dekors jeb robotais dzeguļojums. Otrs variants bija vilnītis, bet tas, kā izteikušies daži iedzīvotāji, varot radīt pārpratumu, proti, likt iedomāties, ka Zemīte ir kāds… piejūras ciems.

Ja ūdensdzirnavu rats ir vēl dažos citos Latvijas ģerboņos, tad unikāls solās būt, piemēram, Degoles simbols, proti, ziedoša ābele, – atklāja I. Smuškova. Tas, par ko vēl diskutē, ir Slampes ģerbonis, kur pie gala versijas tā arī netiekot. Savukārt Kandavas pagastam, kur ģerbonī iecerēts iemūžināt krūmu čužu, vēl tiek zīmēts un precizēts zieds, lai tas būtu pēc iespējas korektāks attēlojums un apmierinātu Heraldikas komisiju.

Jauns konkurss literātiem

Lai Tukums attaisnotu UNESCO literatūras pilsētas godu, līdz ar kultūras projektu konkursu plānots, ka Tukumā tiks sludināts arī Literatūras nozares konkurss, kur budžets plānots 10 000 eiro apmērā. Tas, ko deputātiem bija jāapstiprina un jāvirza uz domes sēdi, ir konkursa nolikums. Būtiska nianse, skaidroja kultūras un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, ka ar vienu projektu nevarēs startēt abos konkursos, kā arī priekšroka būs tām iniciatīvām, kas, piemēram, radītas, paredzētas kādai konkrētai sociālai grupai vai sabiedrībai kopumā.

Turpmāk vēl.

Liena Trēde      

 

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru