MAF
Kur paliek mūsu nauda
Tukuma novada teritorijas plānojuma izstrāde
Turpinājums. Sākums 17. un 21. janvāra laikrakstā.
- janvāra laikraksta numurā rakstījām par apjoma ziņā lielākajiem iebildumiem, kas bija saņemti no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Valsts vides dienesta (VVD), bet šoreiz citu institūciju viedoklis, savukārt 21. janvārī – par citu institūciju atzinumiem. Šajā publikācijā sākam skaidrot pēc 1. plānojuma redakcijas saņemtos iedzīvotāju iesniegumus. Tos skaidroja Tukuma novada pašvaldības teritorijas plānotāja Inga Tramdaha. Viņa arī skaidroja, ka ir cerība, ka janvāra beigās vai februāra sākumā varēs izsludināt plānojuma otrās redakcijas publisko apspriešanu.
Karjeru jautājumā plānojumā iestrādāts kompromiss
– Iedzīvotāji iesnieguši vairākus ierosinājumus par karjeru izstrādes ierobežošanu, atgādinot diskusijas, kas Slampes pagastā par šo tēmu notika 2014. un 2015. gadā, kad tapa 230 iedzīvotāju vēstule domei. Tātad, tiek aicināts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt, ka derīgo izrakteņu ieguva pieļaujama ne tuvāk par 350 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas”. Vēl tiek aicināts noņemt piebildi, ka attālumu līdz mājai var samazināt, vienojoties ar īpašnieku, tāpat tika paustas bažas, ka karjerus tagad varēs ierīkot visā īpašuma platībā, lai gan iepriekš bijis noteikts, ka to var darīt 30% no teritorijas.
– Mēs ņēmām vērā iedzīvotāju lūgumus, un šajā teritorijā, ko sauc arī par Lielo ciemu, kur noteikta teritorija ar īpašiem noteikumiem, atstājām visu tā, kā tas ir bijis iepriekš, un esam saglabājuši šo nosacījumu par derīgo izrakteņu ieguvi 30% no zemes gabala. Un arī attālumi ir saglabāti līdzšinējie. Kas attiecas uz tiem – šie attālumi vienmēr būs diskutējams jautājums, bet mēs esam saglabājuši 200 metrus, jo tā tas bija noteikts arī iepriekšējā plānojumā. Lauku teritorijā šāds attālums patiesībā ir ļoti mazs, tas nav nekas, bet pretī mums ir uzņēmēji, kam ir atkal savs viedoklis, tāpēc centāmies atrast kompromisu. Zinu, ka iedzīvotāji gribēja, lai netiktu pieļauts, ka īpašniekam tiek dotas tiesības saskaņot tuvākus attālumus, taču mēs esam to noteikuši, jo var gadīties, ka ir kāds zemes īpašnieks, kas tam piekrīt, bet – ja nevienojas, tad nevienojas.
– Iesniegumos gan tiek norādīts, ka, apvienojot atsevišķus zemes gabalus šajā teritorijā, ir jau panākts, ka ir pieaugusi potenciālo karjeru izstrādes platība un izstrādes intensitāte, pēc būtības apejot esošo teritorijas plānojuma ierobežojumus. Tas paver iespēju degradēt vairāk lauksaimniecības zemes un pasliktināt apkārtējo viensētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
– Vienmēr būs kāds, kas mēģinās apiet esošos nosacījumus, un zinu, ka šajā teritorijā tādi gadījumi ir bijuši un ka derīgo izrakteņu izstrādātājs ir ieguvis tiesības izstrādāt nevis 30%, bet gan 60%. Bet… – ir grūti izsekot katram solim, katram veidam, kā uzņēmēji mūsu izvirzītos nosacījumus centīsies apiet.
– Tieši tāpēc iedzīvotāji norāda, ka novadā ir liels esošo un potenciālo derīgo izrakteņu atradņu skaits, ir atstātas bīstamas, nerekultivētas atradnes, degradēta vide. Un pašvaldība provocē situāciju, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz vidi un neatgriezeniskas sekas, būtiski pazemināt blakus esošo, kā arī tuvākajā apkārtnē esošo nekustamo īpašumu vērtību, negatīvi ietekmēt iespēju uzturēt un attīstīt īpašnieku darbību savos īpašumos, iespēju tos pilnvērtīgi un vispusīgi izmantot, dzīvot tajos atbilstoši savām vēlmēm.
– Tā ir, ka pārējā novada teritorijā mēs esam pieļāvuši, ka visu zemes gabalu var izmantot derīgo izrakteņu ieguvei. Kas attiecas uz degradēto vidi, tam varu piekrist, tai pat laikā rekultivācija ir obligāta, ko arī iestādes uzrauga…
– Iedzīvotāji lūdz noteikt, ka derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes (putekļu) mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi nepieciešams paredzēt ceļus ar asfaltbetona segumu. Vai par to ir domāts?
– Es nezinu, cik tas ir samērīgi prasīt ierīkot asfalta segumu pie izstrādes vietām. Noteikti būtu jāvērtē, kurā vietā atrodas šī teritorija – ja dziļāk laukos, cik lielā mērā tā skar apbūvi un koplietošanas ceļus. Bet pašvaldība ir noteikusi, ka uzņēmējiem ir jāslēdz līgumi ar pašvaldību un šajos līgumos tiek atrunāts, kā šie ceļi ikdienā tiks uzturēti un kādi pasākumi tiks veikti.
– Pavisam citāds ir uzņēmēju viedoklis. SIA «Z Agro» lūdz izslēgt no plānojuma punktus 153.2, 153.5., 153.6 , 154. punktu un 5.1.7. nodaļu, kas attiecas uz karjera ierīkošanas ierobežojumiem un rada ierobežojumus legālai komercdarbībai.
– Mēs esam šos ierosinājumus noraidījuši, jo mums ir tiesības noteikt stingrākus nosacījumus, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 «Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi» sadaļā «Aizsardzība pret trokšņiem un piesārņojumu», tai skaitā mazinot derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Tādēļ arī iepriekš tika minēts, ka noteiktie ierobežojumi ir kompromiss starp uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
– Arī SIA «DVL» apšauba pašvaldības tiesības noteikt plānojumā šādus ierobežojumus. Šis uzņēmums iegūst derīgos izrakteņus Smārdes pagasta īpašumā «Lido», plāno to darīt īpašumā «Jaunjurģeļi», kur pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība akceptēta ar Tukuma novada domes 2024. gada 25. aprīļa lēmumu. Vēl uzņēmums iegādājies īpašumu «Krūmmellenes» ar mērķi tajā iegūt derīgos izrakteņus un ir jau veikta derīgo izrakteņu izpēte.
– Problēma ir tāda, ka tie uzņēmēji, kas darbojas bijušā Engures novada teritorijā, konkrēti – Smārdes pagastā, kur ir lielas ieguves vietas, viņiem iepriekš netika izvirzīti šādi nosacījumi, kādi bija un būs Tukuma novada teritorijas plānojumā. Tāpēc uzņēmēji bija diezgan lielā nesaprašanā, kāpēc mēs šādi apgrūtinām viņu uzņēmējdarbību. Papildus esam noteikumos iekļāvuši punktu, kas nosaka, ka uz visām iesāktajām darbībām, kurām ir saņemtas atļaujas, uzsākti Ietekmes uz vidi novērtējuma procesi vai jebkādas citas darbības, šie ierobežojumi neattieksies…
– Iedzīvotāji interesējas par ceļu no Ventspils šosejas gar māju «Līdumnieki» un vaicā – kam ir pienākums par to rūpēties, jo šo ceļu izmanto ugunsdzēsēji, braucot pēc ūdens?
– Tā ir teritorija blakus Ventspils šosejai,pie pašas Jūrmalas robežas un atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, bet to apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Līdz ar to ceļa sakārtošana ir šīs pārvaldes atbildība.
Par un pret pilsētas/ciemu robežu maiņai
– Ziņojumā ir vairāku īpašnieku iebildumi pret Smārdes un Tumes pagasta teritorijas robežu maiņu jeb šo īpašumu iekļaušanu Tukuma pilsētā, jo tas esošajiem īpašumiem, kas šobrīd atrodas Smārdes un Tumes pagastā, palielinās nekustamā īpašuma nodokli vairākas reizes.
– No 2025. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība», un līdz ar to noteikumi ir kļuvuši ļoti sarežģīti. Mēs esam mēģinājuši saprast, kas un kā iedzīvotājiem mainīsies un kā šie zemes lietošanas mērķi ir pareizi jānosaka, taču neesam ar to tikuši galā. Valsts zemes dienests ir solījis organizēt apmācību semināru, lai to visu skaidrotu. Taču mums ir radušās bažas par to, kā šī pilsētas robežu maiņa ietekmēs nodokļa apmēru tiem īpašniekiem, kuru īpašumi šobrīd atrodas pagastos. Agrāk skaidrojām – ja lauksaimniecības zeme netiek sadalīta un apbūvēta, tad nav atšķirības, vai tā atrodas pagasta teritorijā vai pilsētā, nekustamā īpašuma nodoklis nemainīsies. Jaunie noteikumi nosaka, ka visas zemes pilsētā un ciemos tiek noteiktas kā apbūvei paredzētas. Un tad tiek dalītas apbūvētas apbūves zemes un neapbūvētas apbūves, un ir dažādi koeficienti, tikai nav saprotams, kādas varētu būt likmes. Mēs ļoti ceram skaidrību iegūt drīz, jo noteikumi ir stājušies spēkā un pašvaldībām tie ir jāpiemēro.
– Vēl iedzīvotāji bija aicinājuši saglabāt dabas un apstādījumu teritorijas zonējumu mazdārziņiem Milzkalnē – pašvaldībai piederošajā zemes vienībā ar kadastra numuru Nr. 90820040431, norādot, ka tur gadu desmitiem ir bijuši mazdārziņi un šī teritorija kalpo kā buferzona starp dzīvojamo apbūvi un rūpniecisko apbūvi.
– Noteikt šādām vietām savrupmāju apbūvi bija kopējā pieeja attiecībā uz visu novadu, un Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs to atbalstīja. Uzskatām, ka tas ir pagastu pārvaldnieku redzējums un vienlaikus arī atbildība saprast, kā tiks izmantota pašvaldības zeme tuvākajā vai tālākajā nākotnē viņa vadītāja pagastā. Jebkurā gadījumā tai brīdī, kad plānojums stāsies spēkā, šī būs savrupmāju apbūves teritorija, kuru būs iespējams apbūvēt. Vai to varēs turpmāk izmantot kā mazdārziņus un cik ilgā laikā to varēs apbūvēt – tas būs viņa redzējums.
– Vēl īpašumu «Meža ogas» (90820080269) un «Auziņas» (90820080146) Smārdes pagastā īpašnieki vēlas, lai šīs teritorijas tiktu iekļautas Tukuma pilsētā, jo īpašnieki vēlas tās sadalīt sīkākās zemes vienībās savrupmāju vai mazstāvu dzīvojamajai apbūvei.
– Šie abi zemes gabali atrodas zonā starp Tukuma pilsētu un Industriālo parku, līdz ar to tika lemts šos zemes gabalus neiekļaut pilsētā, lai saglabātu tādu kā buferzonu starp dzīvojamo teritoriju un ražošanas teritoriju.
– Vairāki Aleksandra ielas un Tidaholmas ielas īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar projektējamo Tulpju ielu, vēlas, lai jaunajā plānojumā tiktu veiktas izmaiņas un projektēto Tulpju ielu saglabātu kā divvirzienu ielu līdz īpašumam Lauku iela 30B, lai iemaldījušās mašīnas varētu apgriezties. Izmaiņas ir nepieciešamas, jo paralēli šai projektētajai ielai ir vēl vairākas ielas, pa kurām tiek nodrošināta transporta un gājēju kustība uz un no Lauku ielas.
– Mēs šos iesniegumus atbalstījām un veicām izmaiņas.
– Ir priekšlikums teritorijā Rūpniecības un Dienvidu ielas rajonā ieplānot dabas un apstādījumu teritoriju nevis rūpnieciskās apbūves zonu, jo kopš tur vairs nenotiek kūlas ugunsgrēki, izveidojusies skaista priežu meža jaunaudze.
– Tā nav pašvaldības, bet gan valsts rezerves zeme, kurai saglabājām rūpnieciskās apbūves zonējumu.
Turpmāk vēl.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.