Kur paliek mūsu nauda? MAF
Turpinājums. Sākums 22. aprīlī
Par grozījumiem tomēr nenobalso
Diskutēja, piemēram, par noteikumiem, kas paredz noteikt kārtību, lai pašvaldības varētu piešķirt līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām dažādu projektu īstenošanai. Kā skaidroja Attīstības nodaļas projektu vadītājs Māris Ozoliņš, mainīt plānots, piemēram, punktu, kas paredz maksimālo iespējamo atbalsta apmēru 3000 eiro, kas ļautu līdzfinansēt pēc iespējas vairāk projektu. Tāpat paredzēts mainīt kārtību, kā NVO šim atbalstam piesakās, proti, to dara tad, kad plānots vai jau zināms projekta atbalsts arī no citiem avotiem, nevis naudu it kā pierezervē, vēl nezinot, vai projekts vispār tiks apstiprināts. Deputāts Mārtiņš Limanskis vēlējās precizēt, vai tas nozīmē, ka tagad būs kāda noteikta atbalsta kopsumma, kas tiks sadalīta, piemēram, līdzfinansējumam Kultūrkapitāla fonda atbalstītajām iecerēm un tamlīdzīgi? Priekšsēdētājs Gundars Važa skaidroja, ka pēc būtības jau šobrīd tā ir – budžetā ir konkrēta summa šādiem mērķiem. Un tomēr, vai neesot arī tādi projekti, kur pašvaldības piesolītais līdzfinansējums ir kā papildu punkts, lai saņemtu atbalstu, – atkal interesējās M. Limanskis? Un arī citi deputāti pievienojās, sakot, ka tādas situācijas tiešām mēdzot būt. Tādēļ vienojās, ka pirms lēmuma un grozījumiem vispirms noskaidros, vai tiešām tā varētu būt problēma. Līdz ar to jautājums uz domes sēdi tā arī nemaz neaizceļoja. Par plānotajiem grozījumiem vēl padiskutēs, to skaitā arī NVO komisijā. Bet dažas problēmsituācijas, kuru dēļ arī daļēji grozījumi top, iezīmēja finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica. Proti, mēdzot būt projekti, kurus kaut kāda iemesla dēļ nemaz neīstenojot, un tad biedrības uzskata, ka finansējums automātiski “pārceļo” uz nākamo gadu. Tajā pašā laikā varbūt kādam citam projektam atbalsta nepietiek. Tāpēc visi vienojās, ka pie šī jautājuma atgriezīsies maija sēdē.
Lai kopā darbotos!
Par atsevišķiem projektiem un to līdzfinansējumu lēma arī šajā reizē. Piemēram, biedrība «Labklājība», kas darbojas Lapmežciemā, vēlas turpināt labiekārtot un attīstīt kopienu centru. Ir jau saņemts Lauku Atbalsta dienesta (LAD) atbalsts, īstenošanas termiņš – līdz šī gada augustam. Šajā termiņā iecerēts iegādāties dažādu pasākumu rīkošanai noderīgas lietas, piemēram, atskaņošanas tehniku, pārvietojamu tualeti, galdus un tā tālāk. Kopējās izmaksas ir mazliet vairāk nekā 12 000 eiro, bet pašvaldības daļa – ap 1099 eiro, un šis līdzfinansējums arī tika atbalstīts.
Tāpat akceptu bez diskusijām saņēma lēmums par līdzfinansējumu «Tukuma Literātu apvienībai» projektam «Kur zeme laimīgā». Ieceres mērķis – radīt un dažādās platformās publicēt ķēdes dzejoli, to skaitā, to nodrukāt. Pašvaldības daļa šajā gadījumā – ap 1200 eiro, kopējās izmaksas – ap 6000 eiro. Šajā gadījumā gan vēl oficiāls Kultūrkapitāla atbalsts projektam nav, un M. Limanskis rosināja tādu piebildi iekļaut arī lēmumprojektā – proti, ka atbalsts tiks saņemts projekta apstiprināšanas gadījumā. Savukārt M. Ozoliņš informēja, ka vienā gadījumā tā jau ir noticis, proti, literātu biedrība nesaņēma atbalstu iecerei pielāgot saturu nedzirdīgajiem, kur tāpat dome bija lēmusi par atbalstu mazliet virs 2000 eiro, bet jebkurā gadījumā šāda rīcība – jautāt atbalstu – nav pretrunā ar esošiem noteikumiem.
Līdzīgi vēl nav saņemta atbilde par atbalstu (tiek gatavots pieteikums) pašvaldības projektam, ar kura starpniecību plānots labiekārtot koprades telpas Spartaka ielā 2A, kurā darboties plāno arī biedrības. Šī projekta izmaksas – ap 100 000 eiro, kur pašvaldības daļa ir 20%, kas no budžeta prasītu nepilnus 20 000 eiro. Galvenokārt ieguldījums būtu vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī telpu aprīkojumam. Neattiecināmās izmaksas jeb tās, kuras nav iespējams iekļaut projekta daļā, kurai paredzēts Eiropas fondu finansējums – vēl ap 8000 eiro, kas paredzēti, piemēram, būvuzraudzībai, projektēšanai un tā tālāk. Jautājums tika atbalstīts, tikai domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede interesējās, no kādas naudas tad šis finansējums tiks ņemts, ja par to tiek regulāri diskutēts? Kā skaidroja G. Važa, tam jau nauda ir iezīmēta, budžetu plānojot, jo par projektu bijis zināms jau pagājušajā gadā.
Par naudu vai principu?
I. Priede arī skaidroja, kādēļ šāda diskusija – proti, kad prasot naudu kaut kam Kandavā, tā sakot, ka naudas neesot. Šajā gadījumā tika pieminēts nākamais lēmumprojekts, proti, par līdzfinansējumu projektam, ko konkursam plāno iesniegt ģimenes ārsta prakse Kandavā. Kopējās izmaksas plānotas ap 30 000 eiro, un par šo domāts iepirkt arī mēbeles un aprīkojumu. Pašvaldības daļa, ja projekts tiks atbalstīts, būs ap 1400 eiro, kas tika virzīts arī tālāk. Tomēr G. Važa norādīja, ka sākotnēji (sākotnēji arī summa bijusi ap 5000 eiro) bijuši iebildumi, jo līdz šim pieturējušies pie principa, ka pašvaldība iegulda telpās, bet ne aprīkojumā. Tas tādēļ, ka jau līdz šim ir tā bijis, ka prakses vietā nonāk cits ārsts, kuram konkrētais aprīkojums neder, un tas tiek atkal mainīts. I. Priede gan komentēja, ka, viņasprāt, tomēr neesot pareizi, ka nauda tiek ņemta no Kandavas pagasta pārvaldes, nevis, piemēram, no attīstības budžeta, kurā naudas it kā neesot. Citiem jeb citām pārvaldēm taču tā neesot? Te gan iebilda D. Rudēvica, jo arī Smārdē, Vēja parka projektam, kas izmaksās ap 50 000 eiro, finansējums nākot tieši no pagasta pārvaldes. Un atšķirība vēl arī tajā, ka konkrētā iecere nākusi tikai tagad, nevis tika ieplānota jau pērn. Līdz ar to var teikt, ka diskusija bija par principiem, ne tik daudz par summām.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.