Paliatīvā aprūpe ir specializēta medicīniskā aprūpe cilvēkiem, kam diagnosticēta slimība terminālā stadijā. Šāda veida aprūpe ir vērsta uz slimības simptomu un stresa mazināšanu, kā arī tiek veikta ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti gan pacientam, gan ģimenei.
No šī gada Tukuma novadā – mobilās paliatīvās aprūpes brigādes
Turpinājums. Sākums 24. septembra laikrakstā
Par to, ko veselības aprūpes jomā dara pašvaldība, sociālais dienests, Tukuma, Irlavas slimnīca un citas institūcijas, 18. septembrī novada ģimenes ārstiem stāstīja šo iestāžu vadītāji vai domes vadības pārstāvji. Vienlaikus tika pārrunāti arī tie jautājumi, kurus bez ģimenes ārstu atbalsta grūti atrisināt, piemēram, par izziņām, kas nepieciešamas, lai iedzīvotāji saņemtu dažāda veida sociālo palīdzību.
Visiem tika dota iespēja uzklausīt informāciju par mobilajām paliatīvās aprūpes brigādēm, kas aprūpē pacientus viņu mājās. Par to stāstīja sociālā aprūpes centra «Rūre» pārstāvji Ruslans Urazmetovs un Sevda Ozoliņa.
Pakalpojums – no šī gada janvāra
Urazmetovs: “Vēsturiski paliatīvās aprūpes pakalpojumu ieviešana sākās 2021. gadā, kad Veselības ministrija, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu, iepirkumā meklēja potenciālos šī pakalpojuma sniedzējus. Mūsu centra vadītājs ārsts Kristiāns Dāvis izveidoja savu piedāvājumu, kuru ministrija akceptēja, un 2021. gada Liepājā radās pirmā filiāle paliatīvajiem pacientiem. Pēc pusotra gada centrs «Rūre» iesniedza apkopotos datus Labklājības un Veselības ministrijai, kas izveidoja jaunu pilotprojektu par mobilo paliatīvo aprūpi Latvijā. Var teikt, ka mobilās paliatīvās aprūpes sistēma tika izveidota pavisam nesen – no 2024. gada 1. janvāra, kad sākām darboties Rīgas kreisajā krastā, Pierīgā, Kurzemē un Latgalē.”
Kopējo pacientu skaitu, kam sniegta palīdzība, runātājs neminēja, jo šis skaits esot mainīgs, taču tauta noveco un paliatīvo pacientu skaits ar katru gadu statiski pieaug: “Turklāt, kā zināms, Latvija ir pirmajās vietās Eiropā (procentuāli uz 100 000 iedzīvotāju) pēc onkoloģiskajām saslimšanām (krūts vēzis, prostatas vēzis un kolorekatālais vēzis), turklāt tā kā nereti šīs saslimšanas tiek diagnosticētas novēloti, līdz ar to pacienti nonāk terminētā stadijā.”
Te gan jāpiebilst, kā liecina Nacionālā veselības dienesta augusta dati, līdz jūnijam mobilo paliatīvo palīdzību bija saņēmuši 850 pacienti. Kopumā 2024. gadā paliatīvās aprūpes nodrošināšanai pacienta dzīvesvietā no valsts budžeta līdzekļiem plānoti 6,7 miljoni eiro, un par šo naudu arī pakalpojumi tiek finansēti.
Kas var pretendēt uz šo atbalstu?
- Urazmetovs: ”Paliatīvā aprūpe ir specializēta medicīniskā aprūpe cilvēkiem, kuriem diagnosticēta slimība terminālā stadijā. Tas nozīmē, ka 99% gadījumu šiem pacientiem būs smaga diagnoze – smags insults, onkoloģiska saslimšana, demence utt. Šie cilvēki atrodas mājās un nav pilnībā zaudējuši pašaprūpes spējas. Mūsu nodrošinātā aprūpe ir vērsta uz slimības simptomu un stresa mazināšanu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti gan pacientam, gan ģimenei.
Ļoti bieži līdz šim bija tā, ka paliatīvi pacienti, kad, piemēram, saasinās diagnoze, sauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) brigādi, kas vai nu sniedz palīdzību un atstāj pacientu mājās, vai arī viņu hospitalizē un nogādā stacionārā, jo nav citas iespējas saņemt palīdzību. Tā kā mēs spējam sniegt palīdzību pacienta dzīves vietā, laikus novēršot pacienta veselības problēmas, līdz ar to samazinās uzņemšanas nodaļas un stacionāra noslogojums, NMPD izsaukumu skaits, kā arī tiek atslogoti ģimenes ārsti. Protams, viņu rūpe par pierakstīto pacientu paliek, un mums ir tiešais veids, kā savstarpēji kontaktējamies, taču daudzas lietas uzņemamies mēs. Ģimenes ārsta pārziņā paliek ārstēšanas kontrole.”
Piedāvā visdažādāko palīdzību
“To, kāda palīdzība jāsniedz, nosaka paliatīvās aprūpes ārsts, kur atbrauc pirmreizējā vizītē pie pacienta, novērtē situāciju un nosaka, kas būs nepieciešams – kādi izmeklējumi, iekārtas utt. būs vajadzīgas. Ja nepieciešams, tiek kārtoti dokumenti, lai saņemtu palīglīdzekļus no Vaivaru rehabilitācijas centra. Līdz tam, kamēr tos piegādā, vajadzīgo nodrošinām. Nodrošinām arī funkcionālos galdus, gultas un pretizgulējumu matračus, kruķus… – klāsts ir ļoti liels. Ideālā gadījumā aprīkojam pacienta dzīvesvietu līdz brīdim, kamēr, piemēram, pacients atgriežas mājās no slimnīcas. Ja pacients ir mājās, darām to, kas ir nepieciešams.
Kas attiecas uz ārstēšanu, ja tas ir nepieciešams, pie vidēji smagiem vai smagiem pacientiem brigāde brauc katru dienu. Brigādes sastāvā ir vai nu ārsta palīgs un māsa, vai tikai ārsta palīgs, vai tikai māsa. Šie mediķi veic ekspresdiagnostiku un sniedz palīdzību, pamatojoties uz ārsta norādījumiem. Tas nozīmē, ja nepieciešams, ikdienas kontrolēt vitālos rādītājus, ievadīt medikamentus, aprūpēt pēcoperācijas brūces, izgulējumus un trofiskās čūlas, stomas, porta katetrus, nazogastrālās zondes, tad to arī dara. Vēl veic klizmas, elektrokardiogrāfiju, vakcināciju, kā arī noņem laboratoriski izmeklējamā bioloģisko materiālu, kuru nogādā laboratorijā. Tiek arī veikta pacienta vai pacienta aprūpes procesā iesaistītās personas izglītošana un praktiskā apmācība veselības aprūpes jomā. Ja nepieciešams, tiek sniegti fizioterapeita, ergoterapeita un uztura speciālista pakalpojumi. Mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumā ir iekļautas plānveida vizītes stacionāros un speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kā arī pacientu transportēšana uz stacionāru, uz speciālista konsultāciju vai diagnostisko procedūru un atpakaļ no tās ar specializēto transportu, nodrošinot arī guļošo pacientu transportēšanu. Turklāt katram pacientam ir piesaistīts ārsts, ar kuru notiek konsultācijas par dažādiem ārstēšanas jautājumiem, piemēram, ja pacientu nepieciešams hospitalizēt. Mūsu speciālistu vidū ir arī psihologi, kuri konsultē pacienta tuviniekus un kas arī tiek no valsts finansēts. No pieredzes varu teikt, ka visiem šis pakalpojums nav nepieciešams, bet it tuvinieki, kas vēlas aprunāties,” skaidroja «Rūres» pārstāvis.
Visi pakalpojumi – bez maksas
Kā atzina R. Urazmetovs, visi pakalpojumu pacientiem, ja viņiem ir šī aprūpe piešķirta, ir bez maksas, sākot ar sociāla rakstura un beidzot ar veselības aprūpes pakalpojumiem: ”Pacientam nav jāmaksā ne par transportu, ne medicīnas precēm, ne medikamentiem, tikai par tiem, kurus viņš pats jau lieto. Tādēļ aicinām to izmantot maksimāli, kamēr šim mērķim tiek piešķirts finansējums.”
Kā saņemt šo palīdzību?
Lai saņemtu šo palīdzību, pats galvenais, kā atzina «Rūres» pārstāvis, ir ārstu konsīlija slēdziens: ”Šādu slēdzienu pacients var saņemt, vēl esot stacionārā, bet ir arī otrs variants, kad šo lēmumu sūtīt pacientu uz konsīliju pieņem ģimenes ārsts jau pēc izrakstīšanās no slimnīcās. Tehniski tas notiek tā, ka ārsts e-veselībā izveido nosūtījumu uz ārstu konsīliju par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma nepieciešamību pacienta dzīvesvietā. Vienlaikus ģimenes ārsts sazinās ar koordinatoru pa tālruni 8882 un informē par pacientu, un atsūta visu nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju. Zvanot pa šo tālruni, ģimenes ārsti arī tiks informētu par nepieciešamo dokumentu klāstu. Pēc tam, kad saņemts konsīlija slēdziens par to, ka mobilā aprūpe tiek nozīmēta, izraksts jānosūta uz e-pastu info.kurzeme@rure.lv un e-veselībā jāizveido atbilstošs nosūtījums, lai mēs varētu sākt darbu ar pacientu tai pašā dienā, jo paliatīvās aprūpes pacientu dzīvildze ir ļoti ierobežota. Tātad, tiklīdz mums ir lēmums, mēs sākam darbu un tiek izveidots veselības aprūpes un sociālās aprūpes plāns. Kāpēc vislabāk būtu rīkoties ātri un vēl tad, kad pacients ir stacionārā? Jo tas mēs varam pagūt aprīkot viņa dzīvesvietu, piemēram, ar piemērotu gultu un lai viņam nav jāguļ uz sava vecā dīvāniņa, kur 24 stundu laikā var izveidoties izgulējumi, patiesībā, ja ir mikrocirkulācijas traucējumi, tie var izveidoties arī pusotras stundas laikā…”
Sešu mēnešu aprūpe, un tālāk?!
“Kā jau minēju, šādu pacientu dzīvildze ir ierobežota, taču kopumā šie pakalpojumi tiek plānoti sešiem mēnešiem. Visbiežāk uzdotais jautājums ir, kā mēs varam noteikt, ka cilvēks dzīvos tikai nākamos sešus mēnešus?! Mēs to nevaram noteikt, neviens to nevar, bet, ja redzam, ka veselības stāvoklis jau ir terminālā stadijā, tad varam pieļaut, ka tas būs pusgads. Ir gadījumi, ka pacients ar konkrētu diagnozi dzīvo gadu, divus, un ļoti labi! tas nozīmē, ka šī palīdzība ir bijusi ļoti vērtīga, bet daudzos citos gadījumos šis brīdis ir daudz īsāks, un tāpēc ir svarīgi laikus sniegt palīdzību.”
Daži mediķu jautājumi
– Cik ilgu laiku prasīs gaidīšana uzņemšanas nodaļā un pacienta aprūpe slimnīcā, ja jums viņš būs jāved uz stacionāru Rīgā?
– Mēs visdrīzāk vedīsim viņu uz Stradiņiem, un, tiklīdz būs veikta procedūra, pacientu vedīsim atpakaļ.
– Pēc cik ilga laika pie pacienta pienāks, piemēram, urologs un kad viņš tiks mājās?
– To, cik ilgā laikā atnāks urologs, nevaru pateikt, bet mājās varēs pacientu vest, kad procedūra būs izdarīta.
– Cik brigāžu jums ir?
– Šādu informāciju nevaru sniegt, jo neesmu informēts.
– Nedomāju, ka brigāžu skaits ir konfidenciāla informācija…
– Man šādu informāciju nesniedza.
– Vairāk nekā 10 visā Latvijā?
– Daudz vairāk.
– Cik ilgu laiku brigāde pavada pie pacienta?
– Līdz stundai, ja nepieciešams, tad divas.
– Cik diennaktī ir izsaukumu skaits?
– Vidēji brigādei līdz astoņiem izsaukumiem – ir ārstu palīgu, māsu brigādes. Ir dienas un diennakts brigādes.
– Ko darīt, ja cilvēks jau ir gados, bet viņš nav bijis stacionārā.
– Šis ir aktuāls jautājums, bet – konsīlija slēdziens balstās uz stacionāra atzinumu, kas savukārt balstās uz veiktajiem izmeklējumiem. Vienīgais, ko varam darīt, ir organizēt pacienta hospitalizāciju pilnas izmeklēšanas veikšanai, bet tas prasīs laiku. Tāpēc ir svarīgi iespējami ātri saņemt informāciju jau tad, kad cilvēks vēl ir stacionārā.
– Cik ilgā laikā ir atbilde no konsīlija?
– Atbilde ir nedēļas laikā, bet katrā slimnīcā tas ir atšķirīgi, piemēram, ir arī dažu dienu laikā.
Vairāk informācijas www.rure.lv, info.kurzeme@rure.lv, tālrunis 8882.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.