Kur paliek mūsu nauda MAF
Novada domes komitejās
Vizuālais tēls un pasākumi
Biedrību sēdē pārstāvēja tās vadītāja Guna Roze-Tamule, valdes locekle Maija Laugale un biedrības pārstāvis Guntis Tālers jeb Guntis Zariņš. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Tukums pievienojās UNESCO radošo pilsētu pulkam, kļūstot par Latvijas vēstnesi literatūrā.
Kā stāstīja literāti, pēdējo 11 mēnešu laikā izveidoti sociālo tīklu konti, to skaitā «Tik-tok». Tajos ievietoti arī īpaši uzņemti video, par kuriem saņemti starptautiski komplimenti – īpaši esot uzteikts tieši radošums. Tam, kam gan nav atspērušies, ņemot vērā ierobežoto līdzekļu apjomu, – mājas lapai. Tajā pašā laikā izstrādāts logotips un tā versijas, ikonas, ko izmanto dažādām vajadzībā. Tāpat sadarbībā ar mākslinieci tapis vienots sociālo tīklu dizains. “Mums ir svarīgi, lai izskatāmies labi, jo ierakstus saktās visa pasaule,” uzsver G. Roze-Tamule. Vēl tapis arī sienas baneris, prezenācijas materiāli, kas gan jau izdalīti un atdāvināti, tostarp pašas biedrības rīkotajos pasākumos.
Pasākumu un dažādu aktivitāšu esot bijis daudz. Neskaitot tradicionālo dzejas akciju «Sirds uz perona», vēl pavasarī rīkota arī akcija «Ar dzeju pret vientulību», kurā bija aicināts piedalīties ikviens, bet jo īpaši bibliotēkas un literātu apvienības. Paši atsaukušies izpostītā Ukrainas Literatūras muzeja aicinājumam – piedalījušies virtuālās versijas atklāšanā un lasīja ukraiņu autoru darbus. Latviju un Tukumu pārstāvēja seši lasītāji, filmējuši to biedrības telpās Tidaholmas ielā. Tā gan nav bijusi vienīgā starptautiskā aktivitāte. Piemēram, atsaukušies Ukrainas pilsētas Ļvivas aicinājumam – fotografējušies Mālkalnā pie Artas Dumpes pieminekļa, kas savā laikā iemānīts padomju varas ideologiem, tāpat Austrālijai veidojuši “Pilsētas pastkarti”, izceļot amizantu faktu, ka literatūra Tukumā cieši saistīta ar… kriminālo pasauli. “Lai cik tas jocīgi neizklausītos, divi miliči – Pēteris Jurciņš un Elmārs Augusts Rumba – reiz dibinājuši literātu apvienību un visos laikos tajā bijis vai nu kāds policists, vai izmeklētājs. Un arī šobrīd biedrības telpas ir vietā, kur kādreiz bijusi prokuratūra,” skaidro biedrības vadītāja. Uz Vāciju aizceļojusi dzeja par un ap kustību, tā tika tulkota. Tukuma pārstāvēja Jāņa Baltvilka dzejas rindas, kā arī Ivetas Šimkus dzejolis, kas vēlāk nodrukāts arī uz pastkartēm, ko arī iespējams dāvināt sadarbības partneriem.
Iegulda arī personīgos līdzekļus
Prezentācijā tika uzskaitītas vēl vairākas akcijas un pasākumi, kurās piedalījusies vai arī kuras organizējusi Tukuma literātu apvienība, un par ko bijis iespējams lasīt arī mūsu laikraksta lappusēs. To skaitā arī starptautiskas konferences un semināri, darbs ar un kopā ar jauniešiem, dažādi projekti, ar kuriem uzdevies piesaistīt ap 11 000 eiro. Tomēr viena no vērienīgākajām un visādā ziņā resursu ietilpīgākajām iecerēm, kas šogad īstenota, ir Smārdē, J. Baltvilka dzimtas mājās «Zīlītes» izveidotā un iekārtotā rakstnieku rezidence. Tas bija viens no darbiem, ko apņēmušies, rakstot pieteikumus UNESCO. Jāatgādina, ka papildus un ar Valsts kultūrkapitālfonda atbalstu tapusi arī atpūtas vieta un literārā taka, kas tāpat ved uz «Zīlītēm».
Taču problēma, kā uzsvēra G. Roze-Tamule, ir finansējums. Pat, ja neskaita un nepieskaita brīvprātīgi ieguldīto darbu, dažādās aktivitātēs ieguldīti arī personīgie līdzekļi. Un to lielā mērā nācies darīt, jo pašvaldība biedrībā nav novirzījusi to finansējumu, par ko sākotnēji bijusi vienošanās. “Cerējām uz 40 000 eiro, kā bija apsolīts konkursa pieteikumā. Maijā, kad ar TLA noslēdza deleģējuma līgumu, – piešķīra 15 000 eiro, ar ko vajadzēja īstenot visus projektus, administrēt, veidot PR un tā tālāk,” – skaidro G. Roze-Tamule. Viņa arī uzsver, ka, lai izdarītu visu, ko paredz deleģējuma līgums, būtu nepieciešams divu algotu cilvēku darbs, īpaši, kad īstenojams kāds projekts. Taču, kā jau minēts, tieši darbs ir teju brīvprātīgs, jo, ja atskaita administratīvos izdevumus un ārpakalpojumus, labākajā gadījumā cilvēkam varētu samaksā 43 eiro mēnesī… Iztrūkstošā finansējuma dēļ no daudz kā arī nācies atteikties, piemēram, haiku konkursa sadarbībā ar Japānu. Tā ietvaros un par savu naudu japāņi bija plānojuši braukt arī uz Tukumu, tomēr – pasākumu nācies atcelt.
“Mēs ceram, ka novērtējat mūsu darbu, padarīto. Un ceram uz pilnu budžetu – apsolītajiem 50 000 eiro nākamajā gadā,” deputātiem skaidroja biedrības vadītāja, piebilstot, ka ar entuziasmu vien un bez atalgojuma nebūs daudz tādu cilvēku, kas gatavi visus šos pienākumus un uzdevumus uzņemties.
Deputāti dzirdēto pieņēma zināšanai…
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.