Iedzīvotāju konsultatīvā padome
Cik un kam būs naudas?
Par budžetu novada deputāt balsoja vakar, taču lielos vilcienos jau iepriekš bija zināms, cik un kam nauda tiks novirzīta. Un, lūk, apvienotajam Matkules-Vānes pagastam šajā gadā plānots, ka būs pieejami 356 293 eiro, kas ir par 60 732 eiro vairāk nekā pērn. Šo naudu plānots sadalīt šādās pozīcijās: 169 505 eiro – pagastam piederīgās teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai; 186 788 eiro – kultūrai, atpūtai, reliģijai, kas būtībās ir dažādi pasākumi; 220 363 eiro – atalgojumam; 133 640 eiro – precēm un pakalpojumiem; 36 740 eiro – energoresursiem, biroja precēm, inventāram un tamlīdzīgi; 74 819 eiro – ceļiem, kur pie darbiem ir arī daudz aprunātais un nu jau ilgu laiku gaidītais tilts Matkulē. Līdz šim gan, jāatgādina, iecere to salabot nav izdevusies, un pagājušajā gadā uzsāktais iepirkums tika pārtraukts.
Lielākie darbi, par apvienoto pagastu kopumā domājot, ir Vānes skolas remonts, kur kā esam vēstījuši, plānots pārcel bibliotēku, pārvaldi un arī bērnudārza grupiņas. Savukārt Matkulē turpināsies pagasta pārvaldes ēkas «Bērzi» remonts, kur, tāpat līdz šim, darbojas pagasta pirmskolas grupa. Ir iecerēts īstenot arī divus projektus, kur plāno piesaistīt līdzekļus ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību. Vānē tādējādi parkā varētu nomainīt rotaļu ierīces, bet Matkulē, kā esam jau vēstījuši, plānā ir estrādes remonts. Cik nu būs iespējams, tik centīsies pieķerties arī ceļiem un ielām, – sapulcē skaidroja pagastu pārvaldes vadītāja.
Matkulē šobrīd aktuālā iecere saistās arī divām pagasta centra ielām – Ezera un Rožu, taču te vispirms un šajā gadā, ja viss izdosies, paredzēta projektēšana. Kā arī Rožu ielā vēl jāparedz arī komunikāciju izbūve.
Neatlaidīga prasīšana
Turpinot par ceļiem, iedzīvotāji interesējās, vai un ko var darīt ar valstij piederošiem posmiem? Šobrīd Matkulē ļoti sliktā stāvoklī esot, piemēram, Višļu ceļš. Darīt ko no pašvaldība puses varot salīdzinoši maz, skaidroja S. Tauriņa-Alksne, ja neskaita zvanīšanu VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC). “Un man jau vairs pat neceļ [klausuli],” savu pieredzi raksturoja pārvaldes vadītāja. Arī novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede apstiprināja, ka «LVC» tiešām ir grūtāk aizsniedzami, īpaši kopš brīža, kad Tukumā atbildīgo īsti vairs nav – jāsazinoties ar Jelgavu. I. Priede arī zināja teikt, ka šobrīd ceļa darbu esot tik daudz, ka, ļoti iespējams, līdz nogreiderēšanai attālākos pagastos pat īsti netiekot…
Vēl par ieguldījumiem. Iedzīvotāji uzsvēra, ka maksājot taču nodokļus, tādēļ gribot redzēta tomēr arī kādu atdevi! Tieši cik nodokļu ieņēmumus ienes matkulnieki, sapulcē atbildēts netika. Nedaudz situāciju var iezīmēt, piemēram, pateicoties pašvaldības pagājušā gada budžeta paskaidrojuma rakstam, kur izdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (dati gan no 2022. gada), iedzīvotāju skaits konkrētajā pagastā (togad 538), kā arī ceļu kopgarums. Matkulnieki iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) bija samaksājušo 375 667 eiro apmērā. Bet ceļu garums – mazliet vairāk nekā 40 kilometri, ielas – ap trim kilometriem. Tas atkāpei un par to, ka tikai ar nodokļos saņemto visam vajadzīga var arī nepietikt…
Rīkos atkārtotu izsoli un salidojumu
Matkules iedzīvotāji interesējās arī par vairāku būvju tālāko likteni, tostarp par «Briedumiem» jeb kādreizējās Matkules skolas ēku. Pagasta pārvaldes vadītāja apstiprināja, ka to ir plānots pārdot – tiks rīkota atkārtota izsole. Savukārt I. Priede piebilda, ka pirmā izsole, visticamāk, bijusi neveiksmīga, jo organizēta decembrī, taču potenciālo pircēju interese esot.
Vēl sapulcē izskanēja, ka bijušie matkulnieki esot rosinājuši šajā gadā organizēt skolas salidojumu, ko apstiprināja kultūras nama vadītājs Jānis Leo Druviņš. Par konkrētu datumu un pasākuma formātu gan vēl nav vienojušies, līdz ar to jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Taču runāja, ka gadījumā, ja skolas ēka vēl uz to laiku nebūs pārdota, došoties to visi kopīgi apskatīt. S. Tauriņa-Alksne piebilda, ka šobrīd ēkā arvien darbojas apsardzes sistēmas, ir izvietotas kameras, tādējādi nodrošinoties pret vandaļiem, kas mēdz paviesoties šādos neapdzīvotos īpašumos.
Savukārt, kā skaidroja pārvaldes vadītāja, piemēram, Variebas skolas ēka, kas pirms kāda laika jau atbrīvota, šobrīd ir sakārtota tā, lai, piemēram, ūdens netecētu iekšā, tātad tā ir būtībā iekonservēta. Arī to kādā brīdī bijis plānā izsolīt, bet vispirms jāatdalot tai piegulošo zemi – 9 hektārus. Taču, runājot par kādreizējo tehnikuma ēku jeb Aizupes muižu, S. Tauriņa-Alksne atgādināja, ka tai ir īpašniece, ar ko pārvaldes vadītāja pa laikam arī sazinoties. Tomēr kopumā viņa atzina, ka īpašums ir diezgan aizlaists – cik nu paši iedzīvotāji reizēm kaut ko appļauj un novāc. Visbeidzot un turpinot par Aizupi, iedzīvotāji interesējās par rakstnieka Žaņa Folmaņa jeb Žaņa Grīvas dzimtas mājām (dzimis «Ķirpjos»), kas daļēji arī pašvaldības īpašums. Bet par konkrētiem plāniem, kas saistīti ar šo ēku, vismaz sapulcē runāts netika.
Uzrakstus… neatjaunos
Ne tikai par īpašumiem, klātesošie interesējās arī par piemiņas vietām un abos pagastos. Piemēram, pērn, kā esot novērots, neesot apļauta teritorija pie piemiņas akmens, kas atrodas pie «Trūbām», Vānes pagastā. Pārvaldes vadītāja uzvēra, ka tiešām cenšoties sakopt visu teritorija, kas Vānē neesot maza – aptuveni 20 appļaujami hektāri. Bet pērn bijušas tehniskas problēmas (nebija pļāvēju).
Izskanēja sapucē arī jautājums par piemiņas vietu tieši Matkulē, kas atrodas pašā centrā, iepretim pagasta pārvaldes ēkai, un ko rotā uzraksts «Slava varoņiem» krievu valodā. Iedzīvotāji interesējās, vai to nav plānots nojaukt? Pārvaldes vadītāja apstiprināja, ka šādu plānu nav, un citi klātesošie atgādināja, ka tur esot arī apbedījumi. Reiz pat uz Matkuli atbraukuši iespējamie kritušo piederīgie no Ukrainas, tomēr, ņemot vērā, ka uzraksti jau ir nodzisuši, tā arī līdz galam nenoskaidroja, vai apbedījumu ir tie īstie, ko meklējuši. Teritorija gan tāpat tiekot apkopta, taču, piemēram, uzrakstus atjaunot šajā vietā un situācijā, plānos neesot.
Kur un kurš rakstīs?
Negaidīti plašas diskusijas izvērtās par to, ko darīt ar Matkules pagasta lapu sociālajos tīklos, proti, facebook. A. Tauriņa-Alksne informēja, ka izveidojusi jaunu – «Matkules un Vānes pagasts» – profilu un ka labprāt darbotos vienā lapā, nevis administrētu vairākas. Īpaši tādēļ, ka Matkules lapai viņai nemaz īsti neesot pieejas. Sākotnēji klātesošajiem pret to nebija būtisku iebildumu, bet matkuleniece un pašvaldības deputāte Gunda Cīrule uzsvēra, ka jau tā par Matkuli tiekot runāts un domāts arvien mazāk, tādēļ varbūt būtu svarīgi kaut vai šajā jomā tomēr pašu vārdu saglabāt. Savukārt I. Priede papildināja, ka Matkules pagasta pārvaldes lapas priekšrocība esot tā, ka tā ir piesaistīta juridiskai personai – to veidojusi pagasta pārvalde, kamēr pārvaldnieces pieminētā lapa sasaistīta ar viņas personīgo profilu. Esot bijuši precedenti, kad cilvēks darbu pašvaldībā pamet, un neviens cits lapai vairs klāt netiekot…Uz pārvaldnieces iebildumu, ka ikdienas darbos tik daudz laika veltīt tieši sociālo tīklu saturam viņai gan neesot, I. Priede atbildēja ar ierosinājumu, ka to varētu darīt, piemēram, Matkules bibliotekāre.
Šī diskusijas izvērtās pat tiktāl, ka sociālo tīklu profils pat tika sasaistīts ar pagasta identitāti. Tāpat klātesošo balsojums par to, būt vai nebūt atsevišķai Matkules lapai, bija neviennozīmīgs. Tad nu kultūras nama vadītājs piedāvāja kompromisa variantu, proti, profilus savstarpēji savienot, kas publicē informāciju gan vienā, gan otrā profilā uzreiz. Savukārt amatiermākslas kolektīvu pārstāvji, piemēram, Eiropas deju kopas «Alianse» dalībnieki solīja, ka varot gādāt arī par satura dažādošanu – sūtīt foto no dažādiem pasākumiem.
Par operatīvu apziņošanu
Tas, kas tiešām paliks katram pagastam sava, ir kultūras nama un bibliotēkas lapa, kur vairāk ziņos par dažādiem pasākumiem. Savukārt pārvaldes lapā – vairāk oficiālā informācija. S. Tauriņa-Alksne gan interesējās, vai matkulnieki ir gatavi pievienoties arī WhatsApp grupai? Vānē tāda jau ir, un tā esot iespēja par dažādām aktualitātēm apziņot pēc iesējas operatīvāk. Nu, piemēram, ja pēkšņi rīta agrumā top zināms, ka skolēnu autobusam radušās kādas tehniskas problēmas, par to ziņo tieši šajā grupā. Kā izteicās pagasta pārvaldes vadītāja, tajā, viņasprāt, cilvēki ieskatīsies drīzāk, nekā, piemēram, facebook. Arī šai iniciatīvai atbalsts nebija viennozīmīgs, jo bija cilvēki, kas norādīja, ka dažādu WhatsApp grupu telefonā jau tā esot daudz par daudz. Taču šī diskusija noslēdzās ar to, ka grupa būs, bet pievienošanās – pēc katra paša vēlmēm un iespējām.
Par pieturu un labierīcībām
Tas, par ko matkulniekiem jāpadomājā uz priekšu, – kādas būtu tās vajadzības, ar kurām startēt pašvaldības projektu konkursos. Tas, vai tieši Matkule tiks pie kādas iniciatīvas īstenošanas tā sauktā līdzdalības budžeta ietvaros, gan neesot vēl tik droši zināms. Kā neslēpa I. Priede, naudas tam kopumā salīdzinoši nedaudz un konkurence – liela. Taču to, ko noteikti vērts mēģināt, ir piedalīties «Darām paši» projektu konkursā. A. Signija-Tauriņa minēja, ka tādējādi varbūt varētu atjaunot informatīvo stendu, savukārt no klātesošajiem izskanēja rosinājums jeb vēlme izskaistināt autobusa pieturu, piemēram, līdzīgi, kā tas paveikts Vānē. Tika spriest, ka tai nevajadzētu būt problēmai – vienīgi vajagot saskaņot ar VAS «Latvijas valsts ceļi», kā arī jādomā par māksliniecisko ideju iespējamo izpildītāju. Tieši ar pēdējo, kā izskanēja sapulcē, esot gan bijusi arī bēdīga pieredze. Proti, savulaik bijusi iecere apgleznot kultūras nama logus, taču tas neesot ļauts. G. Cīrule gan precizēja, ka tas esot pārprasts – mākslinieciski izpausties esot ļauts, taču, ņemot vērā, ka kultūras nams ir pašvaldības īpašums, šādus darbus vispirms būtu jāsaskaņo.
Visbeidzot J. L. Druviņš mudināja apdomāt, kur un vai pagastā vajadzētu novietot pārvietojamo tualeti? Šobrīd tā atrodas pie kultūras nama, pašvaldība par to maksā, bet reāli tā tiek izmantota tikai vasaras trīs mēnešos, kad noris kādas āra aktivitātes. Citā laikā pieejamas labierīcības kultūras namā. Tika spriests par pieturu vai ezermalu, taču pie konkrēta risinājuma šajā jautājumā un šajā sapulcē nenonāca – līdz ar to, visticamāk, pie tā vēl atgriezīsies.
***
Jau vēstīts, ka Vānē līdzīga sapulce paredzēta pirmdien, 3. februārī, 19.00.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.