Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta MAF
Vai zinājāt, ka mums, tukumniekiem, ir pašiem savs leģendārais kaķis, kura piedzīvojumus autore Liene Behmane iemūžinājusi grāmatā «Kaķa Semanuela piedzīvojumi» (Zvaigzne ABC, 2024)? Sestdienas pasākuma apmeklētājiem bija iespēja gan attālināti iepazīties ar autori, gan uz lielā ekrāna redzēt un dzirdēt viņas grāmatas fragmenta lasījumu «Tāda ļockaina situācija».
Savukārt Latvijas autoru saimei nesen piepulcējusies Tukuma autore Liene Kurka nolasīja savu leģendu «Uz Tukumu pēc smukuma», kurā vēstīts par kādu noslēpumainu mūsu pilsētas skaistuli un versiju par pazīstamā teiciena izcelsmi.
Sava versija par “Tukuma smukumu” bija vēl kādai jaunajai autorei – Maijai Laugalei. Viņas stāsts «Smukuma saknes» veltīts daiļās dārznieces Katrīnas un viņas tēva likteņu saistībai ar mūsu pilsētas leģendāro krāšņumu. Šajā leģendā vienotā sižetā saaužas gan maģija un mistikas elementi, gan viegli ironisks autores skatījums uz Katrīnas rožu biznesu, un cilvēku skaudības traģiskais rezultāts. Tomēr labais uzvar – smukuma saknes šajā leģendā visai simboliski pārvar visas negācijas un paliek neiznīcinātas.
Vēl viena jaunā autore no Tukuma – Liene Millere savā stāstā «Kungs Tukums» ar labsirdīgu humoru vēstīja par kāda dzejnieka mistiski baisajiem piedzīvojumiem, kas beidzās ar dīvainu nakts rituālu Brīvības laukumā pie strūklakas un negaidītu veiksmi dzejoļu krājuma izdošanā. Visiem literātiem, kas tik ļoti vēlas izrauties slavas saulītē, ka nebaidās ņemt palīgos pat viņpasaules spēkus, Lienes leģenda noteikti jāizlasa – ar šo stāstu viņa uzvarēja 2024. gada Prozas fermentācijā un prezentēja savu leģendu arī Latvijas Prozas lasījumu finālā Rīgā.
Dzejas cienītājiem pazīstamais Gvido Drage publikas vērtējumam nodeva savu nedaudz spocīgo mazpilsētas leģendu «Ozo», vēstot par nelaimīgi laimīgo mākslinieka Ozo iemīlēšanos seksīgajā modelē Selīnā. Gala rezultātā Ozo vēstījumu mums nācās uzklausīt no… viņpasaules, kas ļāva noprast, ka mākslinieka mīlas stāstam diemžēl bijis letāls iznākums.
Rakstniece Guna Roze iepazīstināja klātesošos ar visai savdabīgu urbāno leģendu «Orgānu donors», kuru klausoties, ikviena vidējās vai vecākās paaudzes tukumnieka atmiņās atausa bērnībā dzirdētie baisie nostāsti par “melno volgu”. Rakstnieces humora un smalkas ironijas caurvītā leģenda ļāva klausītājiem ar smaidu padomāt gan par nesenās pagātnes noslēpumiem, gan baudīt labu literāro valodu.
Savukārt rakstnieks Guntis Tālers, paliekot uzticīgs vienam no saviem iecienītajiem žanriem, proti, baiļu stāstiem, pavēstīja – autora paša vārdiem izsakoties – patiesu leģendu. Stāstā «Vīrs ar sarkano mēli» literārā valodā pasniegtas aculiecinieku liecības par kādu skolas ēku Tukuma novadā un par šajā namā jau vairāk nekā gadsimtu mītošo spoku.
Leģendām atvēlētais laiks aizritēja nemanot. Pēcpusdienas maģisko burvību lieliski papildināja gan Durbes pils personāla prasmīgi radītā intīmi noslēpumainā noskaņa, gan Mārīte Rozevska un viņas instrumentu maģisko skaņu valdzinājums.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Tukums – UNESCO” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
Nav vēl komentāru.