Veselības aprūpe Tukuma novadā
Lielākais ieguvums – jauni ģimenes ārsti un rezidenti Lielāks
Kā skaidroja Tukuma novada pašvaldības izpilddirektora vietniece
Baiba Pļaviņa, iepriekšējā tikšanās ar ģimenes ārstiem notikusi pirms aptuveni pusgada, kad Tukumā viesojies veselības ministrs Hosams Abu Meri ar savu komandu: “Pusgads pagājis, un veselības jomā esam spēruši vairākus soļus uz priekšu. Kā jau zināms, pašvaldībā ir pieņemti saistošie noteikumi jauno ģimenes ārstu piesaistīšanai «Par pašvaldības atbalstu ārstniecības personu piesaistei Tukuma novadā» – gan ar stipendijām un studiju kredītiem, gan ar atbalstu prakses vietas izveidošanai. No 2023. gada ar ikmēneša stipendiju tiek atbalstīts viens rezidents (kopā 7449 eiro), savukārt 2024. gadā piesaistīti trīs rezidenti – un stipendijām piešķirti 19 600 eiro. 2024. gadā dzēsts studiju kredīts vienam rezidentam par 256,12 eiro. Ļoti priecājamies un lepojamies, ka 2024. gadā ar pašvaldības atbalstu ir izveidotas divas jaunas ģimenes ārstu prakses – SIA «Doktorāts Skuja» un Dr. Singhas ģimenes veselības centrs. Katrai praksei piešķirti 10 000 eiro. Abi ārsti ir atvēruši prakses Tukumā, taču viņiem ir plāns strādāt arī novada pagastos.”
B. Pļaviņa skaidroja, ka topošam ārstam, kurš ir pieņēmis lēmumu kļūt par ģimenes ārstu un strādāt Tukuma novadā, jau trīs gadu apmācības laikā ir svarīgi zināt, kur būs viņa vieta, viņa prakse: “Šobrīd ir četri rezidenti – Līga Isajeva, Valdis Rundāns, Baiba Lauma Briede un Matīss Kore, kas vēlas kļūt par esošo ģimenes ārstu kolēģiem. Runājot par prakšu vietām, protams, daudz grūtāk ir atrast ārstu, kas gribētu strādāt ārpus Tukuma – pagastā, jo ārstam ir svarīgi, cik tālu tas būs no Rīgas. Taču divu trīs gadu laikā jaunas ģimenes ārstu prakses atvērsies gan Tukumā, gan Engurē – tur jau no 1. janvāra šo darbu uzņemsies pieredzējusi ģimenes ārste Santa Stepiņa. Ārsts ir vajadzīgs arī Kandavā, un šajā virzienā raugās Līga Isajeva, bet Pūrē savu vietu redz Matīss Kore.”
Aptaujāti strādājošie ģimenes ārsti
Jau vairākās tikšanās reizēs ir izskanējis, ka novadā vairāki ģimenes ārsti ir pensijas vecumā un agrāk vai vēlāk savu darbību profesijā beigs, taču – kad,– tas vienmēr bijis aktuāls jautājums. Normatīvie akti nenosaka, ka ārstam būtu pusgadu vai gadu iepriekš par to pašvaldība vai Nacionālais veselības dienests jābrīdina. B. Pļaviņa skaidroja, ka saistībā ar šo jautājumu ir izdarīts ļoti liels darbs: “Esam tikušies ar ģimenes ārstiem un pārrunājuši reālo situāciju – kādi ir viņu darba plāni turpmākajiem trīs, pieciem gadiem, lai savukārt mēs zinātu, ko ārsti domā darīt un cik prakšu vietas nākotnē novadā varētu būt brīvas. Tas ir svarīgi, lai runātu ar jaunajiem ģimenes ārstiem par prakšu pārņemšanu. Esam braukuši arī uz sarunām Rīgas Stradiņa universitātē un uzklausījuši topošo ārstu vēlmes. Esam arī sapratuši, ka pašvaldībai ir ļoti liela nozīme, piesaistot jaunos ārstus, jo – ja jaunais ārsts būs pieņēmis lēmumu strādāt Tukuma novadā, viņam pašvaldības atbalsts būs ļoti nepieciešams.”
Jādomā par feldšerpunktiem
Vēl viena joma, kā minēja B. Pļaviņa, kas ir arī liels izaicinājums, ir feldšerpunkti pagastos: “Mūsu skatījumā mazākās apdzīvotās vietās tie ir kā atbalsts gan iedzīvotājiem, gan ģimenes ārstiem. Tāpēc tiekamies arī ar šo punktu darbiniekiem, jo viņu vidū ir tādi, kas vēlas doties pelnītā atpūtā. Taču te saskaramies ar lielo izaicinājumu – atrast cilvēku (ārsta palīgu), kas gribētu strādāt uz pusslodzi sava pieredzējušā kolēģa vietā. Tāpēc arī vērtējam situāciju novadā kopumā, lai veidotu šo medicīniskās aprūpes sistēmu tā, lai cilvēkiem būtu ērti saņemt ģimenes ārsta palīdzību arī tālākos pagastos.” Kā???????
Citas aktualitātes
Izpilddirektora vietniece informēja, ka no 1. jūnija pašvaldībā par veselības speciālisti strādā Aiga Priede, pie kuras mediķi var vērsties gan saistībā ar veselības, gan dažādu projektu jautājumiem: “Nākamajos piecos gados tiks turpināts arī veselības veicināšanas projekts, kas ļaus bērniem iesaistīties slidošanas un peldēšanas nodarbībās, kā arī iedzīvotājiem tiks piedāvātas sociāla rakstura aktivitātes.”
Vēl, runājot par paveikto jomās, kas cieši saistītas ar veselības aprūpi, B. Pļaviņa minēja stāvlaukumu pie Tukuma slimnīcas, kā arī iesāktos projektēšanas darbus ķirurģijas un poliklīnikas ēku energoefektivitātes nodrošināšanai. Šī projekta pabeigšanas termiņš ir nākamā gada februāris.
Bez ģimenes ārsta ieinteresētības un izziņas – nekā lielāks
Tā, runājot par sociālā dienesta un ģimenes ārstu sadarbību, atzina Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, skaidrojot, ka sociālās problēmas ir visiem līdzās un kopīgi tās arī ir jārisina: “Ja cilvēkam nav veselības, ja nav darba un naudas, viņam ar laiku rodas arvien lielākas vajadzības veselības aprūpē. Turklāt šādā situācijā pazūd draugi, tuvinieki un viņš nonāk sociālā dienesta redzeslokā. Un tad mums kopā ir jāsniedz atbalsts gan sociālajā, gan veselības jomā. Mūsu novada iedzīvotājiem ir tieši tādas pašas problēmas, kādas ir cilvēkiem citur – ir gan bezdarbs, gan vardarbība, gan atkarības, nabadzība, ir arī funkcionālo spēju mazināšanās vecuma, slimību, sociālās izolētības dēļ. Un šim cilvēkam, kas pašvaldībā ir iedzīvotājs, jums ir pacients, mums ir klients, ģimenes ārsts ir ļoti svarīgs. Veidojot prezentāciju, gribēju uzrakstīt tos dažus normatīvos aktus, kas nosaka, ka mums no jums ir jāpieprasa dažādas izziņas, lai cilvēks varētu saņemt sociālo atbalstu, bet, rūpīgi vēlreiz visus normatīvos aktus pārskatot, sapratu, ka šis saraksts būs ļoti garš. Tā tas diemžēl ir – likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka vajadzīgs jūsu redzējums par cilvēka veselības stāvokli. Sociālajā palīdzībā ir ļoti svarīgi zināt, ar ko cilvēks slimo, kādu veselības aprūpi saņem un kāds ir viņa ārstēšanās plāns, jo tikai tad, kad to zinām, varam palīdzēt, ja cilvēkam ir grūtības nopirkt medikamentus vai samaksāt par pakalpojumiem, vai nepieciešams valsts piešķirts pakalpojums, piemēram, sociālā rehabilitācija. Jau toreiz, kad tikāmies ar ministru, ģimenes ārsti norādīja, ka šī izziņu rakstīšana, šīs dažādās izziņu formas rada apgrūtinājumu, un tas ir saprotami. Valstiski esam runājuši, kā šo procesu atvieglot, bet pagaidām vienota risinājuma nav, tāpēc joprojām mums ir svarīgs ģimenes ārstu viedoklis.”
Iespējami ilgāk būt sabiedrībā
“Mēs strādājam tā, lai primāri cilvēks sociālos pakalpojumus saņemtu, būdams, sabiedrībā,” skaidroja I. Balgalve. “Tā, piemēram, 228 cilvēku saņem mājas aprūpes pakalpojumu. Mums ir vairāki dienas aprūpes centri: «Saime» un «Saimīte» Tukumā, «Saulespuķe» un «Rīti» Slampē, kas kopumā sniedz atbalstu 70 cilvēkiem. «Rītos» īpašu atbalstu var saņemt seniori – palīdzam viņiem aktivizēties, lai arvien vēlāk vai rāmāk piezagtos dažādas slimības. Ir centrs «Avotiņš» Raudas ielā 8 bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem, kur ar 50 bērnu var saņem dažādus pakalpojumus. Arī, ja šis specifiskais pakalpojums nepieciešamas izglītības iestādē un ja pati iestāde to nevar nodrošināt, centra speciālisti var nākt palīgā. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kopskaitā 30, dzīvo grupu mājā «Mežrozītes», Irlavā, «Lodes» Jaunpilī, «Laipas» Slampē un Celtnieku ielā 3 – Tukumā. Šie cilvēki dzīvo gluži kā mājas, taču ir atbalsta personas, kas viņiem palīdz. Viņi dzīvo sabiedrībā, ne lielā institūcijā, un dodas arī pie ģimenes ārstiem, kur jūs noteikti viņus satiekat. 16 seniori dzīvo pansijā???, kur paši maksā par pakalpojumu – tas ir kā starpposms starp mājas aprūpi un ilgstošās aprūpes institūciju.”
Irlavas slimnīcā vai Raudā?
“Runājot par ilgstošo sociālo aprūpi institūcijā, mēs esam iecerējuši mazliet grupēt šos cilvēkus. Piemēram, Irlavas slimnīca var nodrošināt īpašus veselības aprūpes pakalpojumu – gan dienas stacionārā, gan ilgstošajā aprūpē, bet, ja šīs vajadzības ir mazākas, tad cilvēks nonāk «Raudā». Tikai te būtu ļoti vajadzīga ģimenes ārsta iesaistīšanās un norādes, cik specifiska ir saslimšana un cik lielā mērā vajadzīga veselības personāla iesaiste. Tāpēc mums būtu kopīgi šis algoritms jāizrunā, lai mūsu rīcība un sadarbība būtu veiksmīga un profesionālās zināšanās balstīta,” skaidroja sociālā dienesta vadītāja.
Arī patversmes klientam vajag ģimenes ārstu
Vēl I. Balgalve informēja par patversmi Tukumā, Dārza ielā 11/13, kurā ir līdz 30 vietām un kurā vietu rod tie cilvēki, kam nav, kur palikt. Nereti šādi cilvēki nonāk ilgstošajā aprūpē, bet tas izmaksā dārgi un ne visos gadījumos tas ir vajadzīgs. ”Tomēr ir kāda problēma, ko mums vieniem ir grūti atrisināt. Proti, – kā zinām, patversmes klienti ir vissmagākā mērķgrupa. Šie cilvēki ir zaudējuši mājokli, sociālās saites, viņiem ir slikta veselība – viņu dzīves veida dēļ. Kad šajā dzīves situācijā ir sasniegts zemākais punkts, viņi nāk uz sociālo dienestu pēc palīdzības, un redzam, ka viņiem nav ne dokumentu, ne arī ģimenes ārsta. Un tad ir jautājums, kurš ģimenes ārsts par šo cilvēku uzņemsies rūpes. Ir atsaucīgi ārsti, paldies viņiem, bet mums ir ļoti grūti pierunāt uzņemties rūpi par patversmes klientu, taču – arī šiem cilvēkiem vajag veselības aprūpi, vajag ģimenes ārstu, lai varētu risināt viņu sociālās problēmas.”
Invaliditātes apliecinājums vajadzīgs sociālajam atbalstam
”Runājot ar sociālajiem darbiniekiem un vaicājot, kāda ir sadarbība ar ģimenes ārstiem, liela daļa saka, ka sadarbība ir laba un ģimenes ārsti ir ieinteresēti palīdzēt iedzīvotājiem. Taču ir vairāki jautājumi, kas grūti risinās jau gadiem, piemēram, ja cilvēkam seniora vecumā veselības problēmu dēļ ir nepieciešama invaliditātes grupa. Bieži vien ģimenes ārsts saka, ka šīs problēmas ir vecuma saslimšanas, kuru dēļ invaliditāti nekārto. savukārt cilvēkam šis statuss ir būtisks, jo viņš saņems aprūpes pabalstu, ko izlietos, lai ārstētu šīs saslimšanas sekas. Tāpēc ģimenes ārstiem tā ir dilemma – iesaistīties invaliditātes kārtošanā, lai tad Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija pasaka savu lēmumu, vai jau sākotnēji pateikt nē. Ja šie dokumenti invaliditātei ir sakārtoti, tad noteikumi paredz, ka ergoterapeitam ir jāizvērtē cilvēka funkcionālās spējas, tāpēc aicinām informēt savus pacientus par to, ka pie viņiem ieradīsies šis speciālists, jo nereti veci cilvēki baidās ielaist dzīvoklī svešus cilvēkus, bažījoties, ka tas var būt kāds krāpnieks,” skaidroja I. Balgalve.
Par vardarbību jāziņo!
Ļoti sensitīvs jautājums, kā uzsvēra I. Balgalve, ir vardarbības identifikācija: “Ja ir pamanītas vardarbības pazīmes, likums nosaka, ka ārstam ir jāziņo atbildīgajām institūcijām, kā arī, ja iesaistīts bērns – bāriņtiesa, un jebkurā gadījumā arī sociālajam dienestam. Vardarbībā cietušajiem – kā bērni, tā pieaugušie, var saņemt valsts noteiktos pakalpojumus, kurus mēs piešķiram.
Atbalstu var saņemt arī tā persona, kas šo vardarbību ir veikusi. Kāpēc šī informēšana ir svarīga? Jo reizēm cilvēks noliedz vardarbību, bet sociālajam dienestam ir savi instrumenti, kā mudināt šo cilvēku saņemt šos atbalsta pakalpojumus, turklāt arī anonīmi. Tādēļ – ja savā praksē redzat vardarbību – arī pret vecu cilvēku, un šādi gadījumi ir bijuši, ka senioram pāri dara pilngadīgie tuvinieki, patiesībā – vistuvākie cilvēki, neslēpiet šo informāciju – sadarbosimies un palīdzēsim kopā!“ aicināja sociālā dienesta vadītāja.
Kaste
Novada pašvaldības sniegtais sociālais atbalsts
Sociālā aprūpe institūcijā:
* SAC «Rauda» – 124 cilvēki;
* Irlavas slimnīcā – 22 cilvēki;
* Citās aprūpes iestādēs – 45 cilvēki.
Aprūpe mājās:
* I līmenis – 23 cilvēki;
* II līmenis – 70 cilvēki;
* III līmenis – 19 cilvēki.
Cita veida atbalsts:
* Pabalsts – 116 cilvēkiem;
* Sociālā palīdzība – 2808 cilvēkiem;
* Pašvaldību brīvo iniciatīvu atbalsts – 3000 cilvēkiem;
* Sociālie pakalpojumi – 607 cilvēkiem.
Lielais mērķis – piesaistīt jaunus ārstus – īstenojas lielāks
SIA «Tukuma slimnīca» valdes locekle Dzintra Rabkeviča informēja, ka Tukuma slimnīca ir izturējusi visus satricinājumus veselības aprūpē: ”Esam savu statusu kā otrā līmeņa slimnīca saglabājuši. Esam saglabājuši arī visas nodaļas, nodrošinām plašu pakalpojumu klāstu, ieskaitot uzņemšanas nodaļu. 2023. gadā neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā sniegta 7254 pacientiem, no kuriem 2325 ievietoti stacionārā, bet 4929 sniegta ambulatorā palīdzība. 5300 nodaļā ieradušies paši, bet 1954 atvedis neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Šī gada astoņos mēnešos situācija ir ļoti līdzīga. Runājot par stacionāru un pacientu skaitu, tas atkal pamazām pieaug, iespējams, kovida atstāto seku dēļ – toreiz neārstētie pacienti acīmredzot ārstējas tagad. Šobrīd plānoto pacientu skaitu esam pārsnieguši par 500, un tās ir papildu izmaksas par medikamentiem, personālu utt. No kopējā pacientu skaita visvairāk ir terapeitisko pacientu (26%), 16% ir hroniskās aprūpes, bērnu nodaļas un dienas stacionārā.”
Lepojas ar mediķiem
“Visi zinām ārstniecības iestāžu lielāko problēmu – darbiniekus, viņu trūkumu. Mēs varam lepoties, ka pēdējo divu gadu laikā mums ir izdevies piesaistīt trīs traumatologus: Oļegu Ribakovu, Kristiānu Alpi un Zangusu Pīlapu, kas strādā operāciju zālē un pieņem ambulatori, sniedzot maksas pakalpojumus poliklīnikā. No 2022. gada strādā divi LOR (ausu, kakla un deguna) speciālisti Linda Muldere un Sabīne Okoroego. Uroloģiskās operācijas veic dakteris Oskars Jakušenoks, un esam runājuši, ka viņš varētu pieņemt arī ambulatori.
Jau tika pieminēts plašais stāvlaukums un, protams, ceram uz apjomīgo siltināšanas projektu, kas, piesaistot Eiropas finansējumu, pārvērtīs abas ēkas arī vizuāli,” skaidroja direktore.
Aicina pārbaudīt plaušu veselību
Iestādes vadītāja pauda gandarījumu, ka mediķu kolektīvam izdevies piesaistīt arī pneimonoloģi Ingrīdu Šneideri. Nelielā uzrunā daktere aicināja visus, kam ir kāda plauša saslimšana vai tikai aizdomas par to, vērsties pie ārsta un pārbaudīt savu veselību: “Ir gandarījums par sadarbību ar sociālo dienestu, kas atved pacientus no Kandavas, Irlavas… Sociālais darbinieks arī pacientus pavada, un jo īpaši tas ir svarīgi, ja pacients ir jāievieto stacionārā. Aicinu ģimenes ārstus nosūtīt savus pacientus uz spirogrāfijas izmeklējumu – šis elpošanas tests palīdz novērtēt plaušu veselības stāvokli – elpceļu caurlaidību, plaušu tilpumu, atklājot dažādas plaušu slimības.” Vēl daktere aicināja izmeklēties uz tuberkulozi, ko var izdarīt bez maksas. ”Ja ir kādi jautājumi, aicinām zvanīt un konsultēties!” mudināja daktere I. Šneidere.
Jauni ārsti un rezidenti
Vēl iestādes vadītāja informēja, ka ar hroniskajiem pacientiem strādā interniste Guna Šulca, bet terapijas nodaļā – Andrejs Tarasjuks. ”Strādā divi arodslimību un arodveselības ārsti – Inese Erta un Rita Elce, kas nodrošina ārstu komisiju darbu. Komisijas joprojām notiek trešdienās. Uzņemšanas nodaļā strādā dežūrķirurgs Pāvels Šapars, un esam gandarīti, ka bijušie rezidenti turpina darbu mūsu iestādē. Tā Sāra Dūniņa strādā uzņemšanas nodaļā, kur darbu turpina arī rezidente Līga Isajeva. Mēs arī iesaistāmies rezidentu apmācībā – esam noslēguši līgumu par internista, ķirurga, radiologa, traumatologa apmācību. Patlaban vēl trūkst reanimatologs, ķirurgs un rehabilitologs – šī speciālista iztrūkums ir liela problēma, taču šī gada rezidentu vidū nebija neviena, ko paaicināt vai pārvilināt. Vienīgo risinājumu var piedāvāt ģimenes ārsti, nosūtot pacientu uz piecām fizioterapijas reizēm, taču nopietnākos gadījumos jāmeklē palīdzība citā novadā vai pilsētā,” skaidroja Dz. Rabkēviča.
Citas aktualitātes
”No 1. oktobra atkal darbu sāks vakcinācijas kabinets. Bija diskusijas par to, ka nebija iespējas elektroniski pierakstīties uz vizīti pie fizioterapeita – tagad tas ir atrisināts. Šodien saņēmām labo ziņu, ka arī laboratorija ir iekļauta e-veselībā, kur gan pacientam, gan ārstam būs piekļuve analīžu izmeklējumiem. Un vēl viens jaunums – tā kā kvotas ir pārpildītas un ir rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jārēķinās, ka pacientiem tiks piedāvāti arī maksas pakalpojumi,” brīdināja slimnīcas direktore.
Turpmāk vēl.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.