Tukuma novada teritorijas plānojuma izstrāde
Kā skaidroja Tukuma novada pašvaldības teritorijas plānotāja Inga Tramdaha, ir cerība, ka janvāra beigās vai februāra sākumā varēs izsludināt plānojuma otrās redakcijas publisko apspriešanu, bet līdz tam daži jautājumi vēl jāizdiskutē ar minētajām iestādēm.
Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinājumi
Nedrīkst plānot darbību īpaši aizsargājamās teritorijās
– DAP ieskatā dabas parka «Abavas senleja» neitrālajā zonā pašvaldība vietām noteikusi “Publiskas apbūves teritoriju”, bet būtu nosakāma Dabas un apstādījumu teritorija, jo šajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti.
- Tramdaha:
– Abavas senlejas neitrālajā zonā ietilpst visa Kandavas pilsēta. Šajā zonā daudzās vietās ir aizsargājamie biotopi, taču vietām, lielākoties pašvaldības īpašumos, mēs bijām noteikuši tādu zonējumu, kas, neskarot biotopus, pieļauj būvniecību. Tā kā DAP tam iebilda, mēs to ņēmām vērā.
– Iebildums ir arī par to, ka Abragciemā, Apšuciemā un Bērzciemā paplašinātajās ciemu robežās iekļauta biotopu josla starp ciemu un jūru. Tāpat arī Klapkalnciemā un Ķesterciemā.
– Piekrastes ciema teritorijās mēs iekļāvām arī pludmales daļu pretī ciemam, lai vieglāk būtu šo teritoriju apsaimniekot. Turklāt ļoti bieži rodas pārpratumi – kurā vietā ir ciems un kur nav, piemēram, jautājumā par suņu pastaigām pludmalē. Ja pludmales daļu neiekļaujam ciemā, tad sanāk tā, ka ciemā nevar staigāt ar suni bez pavadas, bet pludmalē drīkst, tāpēc ir tikai loģiski, ka mēs nosakām, ka arī pludmale ietilpst ciema robežās.
– Engurē uz ziemeļiem no ostas ciems paplašināts uz biotopu rēķina un noteikta “Mežu teritorija ar biotopiem piekrastē (M2)”, bet DAP ieskatā šai teritorijai jābūt ārpus ciema.
– Tā ir Latvijas valsts mežiem piederoša meža teritorija virzienā no ostas uz Abragciema pusi, kuru iekļāvām ciema teritorijā. Tas ir biotops, mežs, kur nekāda būvniecība nav pieļaujamā, un to var izmantot tikai atpūtai.
– DAP uzskata, ka būvniecība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pretrunā ar to izveidošanas mērķiem un nav pieļaujama, tajā skaitā arī neitrālajās zonās. Tāpēc tā iebilst pret Lapmežciemā, Ragaciemā, Bigauņciemā, Antiņciemā un Čaukciemā, kas ietilpst Ķemeru Nacionālajā parkā, pašvaldības izveidoto zonu “Mežu teritorija ar biotopiem piekrastē (M2)”, kas savukārt pieļauj apbūvi aizsargājamos meža un zālāju biotopos.
– Šis ir viens no jautājumiem, kas joprojām nav atrisināts, jo DAP nepiekrīt mūsu īpaši izveidotajam zonējumam meža biotopu aizsardzībai – “Mežu teritorija ar biotopiem piekrastē (M2)”. Mēs pieļaujam būvniecību tikai tad, ja tiek veikta atkārtota biotopu analīze zemes gabalā un ja biotopu eksperts pasaka, ka vienā zemesgabalā stūrī ir iespējama apbūve. Turklāt mēs šajās teritorijās esam noteikuši maksimāli daudz ierobežojumu – neļaujam zemes gabalu sadalīt, ēkas lielums līdz 150 m², neļaujam iznīcināt zemsedzi utt., lai maksimāli saglabātu dabisko vidi. Turklāt iepriekšējai Engures novada teritorijas plānojumā sājās vietā bija plānota mazstāvu dzīvojamā apbūve. Mēs jau šobrīd esam noteikuši daudz stingrākus nosacījumus apbūvei un saudzējošākus dabai, tomēr DAP saka, ka šis zonējums nav tiesisks, jo šādi tiks iznīcināti biotopi, tāpēc pagaidām šis jautājums nav atrisināts. Lai gan – lai persona varētu mainīt zemes lietošanas kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju vai saskaņojumu. Tas nozīmē, ka pārvaldei ir mehānisms, kur pieļaut būvniecību un kur nē, individuāli izvērtējot katru zemes gabalu, jo ir vietas, kur nav šo biotopu vai arī tas nav augstvērtīgs. Pēc vispārējās biotopu kartēšanas redzam, ka biotopi ir norādīti vietās, kur ir ēkas vai kur ir ceļi, līdz ar to, tāpēc mēs paredzam, ka katra šī vieta tiek individuāli vērtēta. Turklāt to dara DAP sertificēts eksperts.
– DAP norāda, ka valsts ir uzņēmusies starptautiskās saistības saglabāt dažāda veida biotopus «Sausi zālāji kaļķainās augsnēs”, “Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas”, “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs”, “Palieņu zālāji”, “Vilkakūlas zālāji”, “Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus”, “Kaļķaini zāļu purvi”, “Nogāžu un gravu meži”, “Staignāju meži”, “Mežainas piejūras kāpas”, “Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas”. Kas tiek prasīts no pašvaldības?
– DAP vēlas, lai pašvaldība savā plānojumā visām biotopu teritorijām uzliek atsevišķu zonējumu, kas nepieļautu būvniecību. Taču mēs to nevaram izdarīt, jo šādu vietu visā novadā ir tūkstošiem, turklāt tā ir mainīga informāciju, kuru plānojumā neattēlo. Turklāt šī informācija ir redzama dabas datu sistēmā «Ozols». Uzsākot būvniecību, būvvalde vērtē, vai konkrētajā īpašumā ir vai nav biotopi, un nosaka, ko var vai nevar darīt. Taču arī šis ir viens no neatrisinātajiem jautājumiem.
– Vēl teikts, ka nepieciešams skaitliski izvērtēt, cik lielas platības tiks ietekmētas vai iznīcinātas, realizējot plānojumu. Esat to izdarījuši?
– ŠIA «Reģionālie projekti» ir paveikuši lielu darbu, analizējot, kādi ir dati par biotopiem vecajā plānojumā un kādi – jaunajā, un cik lielā mērā mēs paredzam apbūvi biotopu teritorijās. Vides pārskatā šīs pētījums tiks iekļauts. Salīdzinot abas situācijas, būtiska ietekmes pieauguma nav. Tomēr ik pēc pieciem gadiem ir jāveic monitorings un jāsniedz informācija Vides pārraudzības valsts birojam par plānojuma īstenošanu, un būtu jāizvērtē, cik daudz biotopu ir apbūvēti. Mūsu priekšlikums bija, ka Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varētu ieviest ailīti, kurā izdarīt atzīmi, ja konkrētajā īpašumā atrodas īpaši aizsargājams biotops, un pēc tam no BIS varētu iegūt kopējo informāciju.
– Pašvaldība tiek aicināta izslēgt no Ragaciema zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 90660010005, 90660010089, 90660010280, 90660010336, 90660010517, 90660010520, 90660010556, kas atrodas Ķemeru Nacionālā parka ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonās, mežā, biotopā “Mežainas piejūras kāpas”.
– Arī iepriekš Engures novads šo vietu ar DAP saskaņot nevarēja. Šie zemes gabali atrodas ciema teritorijā, un šī robeža netiek mainīta. Pārvaldei nav pamata mums norādīt par ciema robežām, jo tā ir pašvaldības kompetence. Mēs zinām, ka tas ir biotops, mežs, tāpēc esam noteikuši šo jau minēto M2 teritoriju, un pēc sarunām DAP piekrita mūsu risinājumam.
– Ieteikts nepalielināt apbūves blīvumu virs 25% – jaunajā plānojumā apbūves rādītāji mainīti, savrupmāju un mazstāvu dzīvojamu māju apbūves zonās nosakot 40%.
– Šis ieteikums attiecas uz piekrasti, kur saglabājām apbūves blīvumu 25%.
Liek noteikt ainaviskās teritorijas
– Vairākos atzinuma punktos DAP norāda, ka pašvaldībai ir jāizdala ainaviski nozīmīgas teritorijas, kurās tiktu noteikti īpaši nosacījumi dīķu, saules paneļu parku, derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošanai un meža ieaudzēšanai. Tā kā plānojumā šādas vietas nav izdalītas, nav iespējams novērtēt plānojuma ietekmi uz novada ainavu.
– Mans skatījums ir tāds, ka ainavu plāns ir līdzvērtīgs dokuments teritorijas plānojumam vai mūsu izstrādātajiem Transporta, Apdzīvotības un Piejūras tematiskajiem plānojumiem, tikai vēl apjomīgāks, jo Tukuma novads ir ļoti liels. Turklāt argumentēta konkrētu ainavu iekļaušana šādā plānā prasa pamatīgu izpēti, lai pēc tam zemes īpašniekiem mēs varētu pateikt, kāpēc viņi savos īpašumos nevarēs darīt to, ko iecerējuši. Tas nevar notikt tā – lūk, – šajā vietā kartē uzzīmēsim “mākonīti” un pateiksim, ka tā būs ainaviska vieta, jo mums šķiet, ka tur izskatās skaisti. Šobrīd šāda situācija veidojas, vadoties pēc vecā Tukuma novada teritorijas plānojuma, kurā par ainaviskiem minēti Sēmes pagasta ceļi. Pie mums ir vērsies zemes īpašnieks, kam tāpēc ainavas zonā minimālā zemes platība noteikta pieci hektāri, vaicājis, kāpēc kaimiņš ceļa vienā pusē zemi var dalīt sīkāk, bet viņš nē? Un man nav argumentu, jo nav pamatojuma. Šādi risinājumi nevar būt subjektīvi. Ainavu plāns nozīmē izvērtēt visu novadu, un šīs ainaviskās vietas noteikt līdz konkrētām zemes robežām. Turklāt to nevar darīt, sēžot kabinetā – tas nozīmē teritorijas apsekošanu dabā un katra ceļa izbraukšanu, lai noteiktu, cik tālu ir šie skata punkti. Nav arī šaubu, ka šāds ainavu plāns būs finansiāli dārgs process, jo mēs paši neesam tādi eksperti, lai ko tādu darītu, tāpēc tas jādara profesionāļiem.
– DAP norāda, ka ainavas būtu nosakāmas, lai plānotu vietas, kur izvietot vēja elektrostaciju un jau pieminētos saules paneļu parkus. Vai no valsts puses ir šādas teritorijas noteiktas?
– Tās sakrīt ar īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, piemēram, Ķemeru nacionālais parks, Abavas senleja utt. Piemēram, Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka, ka dabas lieguma zonā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves, savukārt Dabas parka «Abavas senleja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteic, ka liegumā zonā nevar izbūvēt vēja elektrostacijas. Attiecībā uz vēja parkiem ir nosacījumi, kas minēti normatīvajos aktos, bet, piemēram, attiecībā uz saules paneļu izvietojumu no valsts puses nav nekādu ierobežojumu. Tas nozīmē, ka tā ir DAP atbildība noteikt, kurās teritorijās šīs iekārtas izvietot nevar.
– Vai nākotnē plānojat izstrādāt ainavu plānu?
– Tāda doma mums, ir, ja tam pašvaldība plānos finansējumu.
– Nebūs tā, ka DAP plānojumu bez šāda ainavu plāna nesaskaņos?
– Šis arī ir viens no tiem jautājumiem, par kuru arvien diskutējam, bet – programmu teritorijas plānojuma izstrādei apstiprina pašvaldība. Savukārt normatīvajos aktos ir teikts, ka varam noteikt ainaviskās teritorijas, bet nekur nav teikts, ka tas ir jādara obligāti.
Par vēja stacijām un karjeriem
– DAP norāda, ka vēja elektrostacijas lauksaimniecības teritorijās var radīt negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām, tāpēc to izvietojums jāplāno ārpus ES nozīmes biotopu teritorijām – vismaz 2 km attālumā no jūras ērgļa, melnā stārķa, mazā ērgļa mikroliegumiem un to buferzonām, vismaz 1 km – no zivjērgļa, medņa un ūpja aizsardzības mikroliegumiem un buferzonām, vismaz 500 m no citu putnu sugu mikroliegumiem. Minēti arī citi vēlamie ierobežojumi, piemēram, sikspārņu aizsardzībai.
– Visiem vēja parkiem tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, un šajā dokumentā visas šīs ietekmes tiek vērtētas.
– Vai tas ir paredzēts arī detālplānojumos, kas tiek izstrādāti?
– Jaunajā plānojumā vairs neparedzam prasību izstrādāt detālplānojumu, jo tas lieki apgrūtina ieceres īstenotājus un dublē vai nu ietekmes uz vidi novērtējumu vai būvprojektu.
– Kādi nosacījumi vēja parku ierīkošanai plānojumā tiek saglabāti?
– Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta pilsētas vai ciema teritorijā, kā arī 1,6 km zonā ap pilsētām un ciemiem. Plānojot izvietot alternatīvās energoapgādes inženierbūves valsts aizsargājamā kultūras
pieminekļa teritorijā vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, izvērtē to ietekmi uz kultūrvēsturisko ainavu. Pilsētā ir aizliegta alternatīvo energoapgādes inženierbūvju izvietošana ielas pusē, izņemot gadījumu, ja tiek arhitektoniski atrisināts to novietojums, kas nepasliktina vides kontekstu un nerada papildu troksni. Pārējais – atbilstoši MK nosacījumiem. Iepriekš mēs bijām noteikuši vēl arī citus ierobežojumus, piemēram, attālumus līdz mājām, bet tos vēl iepriekšējā plānojuma gala redakcijas izstrādē lika izņemt.
– Vēl DAP min Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu «Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām», kurā norādītajās teritorijās vēja parki nav pieļaujami vai arī ir iespējami, piemērojot kompensējošus pasākumus, jo var būtiski traucēt Nacionālo bruņoto spēku funkcijām.
– Šajā dokumenta iekļautas pierobežas zonas un arī piekraste, taču plānojumā šī informācija nav jādublē, jo to vērtē ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā. (Šajā kartē ierobežojumi (ar kompensējošiem pasākumiem) noteikti plašā joslā, iekļaujot Jelgavu, Tukumu, Kandavu, Talsus un teritoriju līdz piekrastei. – Red.)
– Tiek ieteikts grafiskajā attēlā “Teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN17” iekļaut visas teritorijas, kur vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta, piemēram, mikroliegumi, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ainaviski nozīmīgas teritorijas.
– Mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir mainīga informācija, un to plānojumā, kas ir ilgtermiņa dokuments, neiekļauj. Šāda informācija būtu jānorāda citā dokumentā.
Par karjeru ierīkošanu
– DAP aicina papildināt TIAN 3.5.5. apakšnodaļu ar nosacījumu, ka jauna derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta teritorijās, kas Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā iekļautas kā īpaši aizsargājams biotops vai ES aizsargājamais biotops.
– Mēs esam paredzējuši nosacījumu – ja derīgo izrakteņu ieguves vietā konstatē aizsargājamo biotopu, tad ir jāpieaicina eksperts, kurš situāciju izvērtē un uztaisa teritorijas plānu.
– Kāpēc šādā vietā nevar rakšanu aizliegt pilnībā? Un kāpēc šādu biotopu izvērtēšanu nevar prasīt katrā vietā, kur paredzēta derīgo izrakteņu ieguve.
– Ja tur biotopi nav atzīmēti, ko šis eksperts pētīs?!
– Bet kā var zināt, ka biotopu nav? Jūs prasāt, lai šādās vietās tiktu izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums?
– To prasa Valsts vides dienests.
– Bet Jaunsātos, piemēram, kur karjeru ierīkošana iet plašumā, nekas tāds netika prasīts.
– Man šķiet, ka tur bija cits stāsts – viss sākās ar dīķu rakšanu, tā apejot likumus.
– Plānojuma 1. redakciju DAP nesaskaņo, tāpat arī nesaskaņo ciemu robežu izmaiņas Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
– Kopumā mēs ciema robežas neesam mainījuši. Vietām esam iekļāvuši pludmales daļu un vēl atsevišķās vietās esam šo robežu precizējuši, lai nebūtu tā, ka šī robeža sadala zemes gabalus. Bija vietas, kur, uzklausot DAP ierosinājumus, neko nemainījām. Taču, kā jau minēju, mēs jau esam par to diskutējuši un diskusijas turpināsim.
Valsts vides dienesta noteiktie precizējumi
Aicina nemaldināt iedzīvotājus
– VVD lūdz precizēt Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes krasta kāpu
aizsargjoslu 14 zemesgabalos, iekļaujot īpaši aizsargājamus biotopus: 91E0 jeb aluviāli (upju sanešu vietās radušies) meži – 90500090301, 90500050836, 90500051068, 90500060095, 2180 jeb mežainas piejūras kāpas – 90500060416, 90500070229, 90500080336, 90500080338, 9050 008 0336, 90500080323, 7230 jeb kaļķaini zāļu purvi – 90500070302, 90500070243, 90500070073, 90500070206.Ragaciemā no bākas līdz Zvejnieku ielai un Bigauņciemā jāpaplašina aizsargjosla atbilstoši jūras krasta erozijas 4. klases dinamikai.
– Mēs esam visus šos zemes gabalus izvērtējuši – viena daļa ir piederoši Latvijas valsts mežiem, bet atsevišķas vietas vēl gribam izrunāt, jo, piemēram, vienā gadījumā krasta kāpā tiek iekļauts arī autoceļa P128 posms, kas biotopu sadala. Neesam arī vienojušies piemēram, par Apšuciemu, kur pusi ciema būtu jāiekļauj krasta kāpā, jo tur ir biotops. Taču mēs jau šo biotopu esam noteikuši kā meža teritoriju, kur būvniecība nav atļauta un neuzskatām, ka viss ciems tāpēc būtu jāapgrūtina.
– VVD aicina ievērot Aizsargjoslu likuma 36. panta regulējumu un zemesgabalos krasta kāpu aizsargjoslā, kur nav bijusi iepriekšējā apbūve, neplānot apbūves zonējumu un nemaldināt zemju īpašniekus. Zonējums jāmaina zemesgabaliem ar kadastra apzīmējumiem
90500060054, 90500080175, 90500080058, 90500080078, 90500080223, 90500080004, 90500090367, 90500090423, 90500090137, 90660010335 un citos.
– Mēs neesam izgājuši ar kājām pilnīgi visu piekrasti, lai identificētu katru zemes gabalu, lai pateiktu, ka tur būvniecība nekad nav bijusi – mums nav tādu datu. Mūsu plānojuma risinājums ir tāds – mēs atļaujam būvniecību, ja tā notiek saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un īpašnieks spēj pierādīt, ka tur bijusi vēsturiskā apbūve. Tātad, ja ar arhīva vai citiem dokumentiem zemes īpašnieks spēj pierādīt šo vēsturisko apbūvi, kas tapusi līdz 1940. gadam, tad var būvēt arī krasta kāpu aizsargjoslā. Mums ir arī šāds gadījums Engurē, kur cilvēks ir pierādījis šo vēsturisko apbūvi dabas un apstādījumu teritorijā, kur šobrīd neko nevar būvēt, un īpašnieks gaida jauno plānojumu un zonējuma izmaiņas.
– Bet ir taču vēsturiskās kartes, kurā labi redzami īpašumi, kas Latvijā bijuši līdz 1940. gadam.
– Mums ir vajadzīgs arhīva apliecinājums, jo laika gaitā šie vēsturiski lielie zemes gabali ir sadalīti, un ir jāsaprot, kurā vietā šī viensēta ir atradusies. Bet arī par šo jautājumu vēlamies runāt ar VARAM, jo VVD mūsu viedoklim nepiekrīt.
– Lielākajā daļā funkcionālo zonu konstatēta neatbilstība Aizsargjoslu
likuma 36. panta 1. daļas 1. punktam, jo Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā daudziem atļautās izmantošanas veidiem nav noteikta jaunveidojamās zemes vienības platība.
– Tas ir labots. Esam papildinājuši apbūves rādījums, nosakot, ka piekrastes aizsargjoslā savrupmāju apbūvei apbūves blīvums ir jau minētie 25%, publiskai apbūvei – 60%, minimālā zemes gabala platība – 1200 m², augstuma ierobežoms krasta kāpā – līdz 7,5 m.
– Uzdots koriģēt ierobežotas saimnieciskās darbības joslu.
– Esam to precizējuši – saimnieciskā zona noteikta no krasta kāpas līdz 5 kilometriem. Savukārt krasta kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Izņēmums ir ciemi , kuru robežās krasta kāpu aizsargjoslas platums nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
– Dienests norāda, ka pēc būtības nav rasti risinājumi blīvu apbūves teritoriju samazināšanai piekrastes ciemos – mežos, tai skaitā ar paaugstinātu gruntsūdens līmeni, it īpaši Plieņciemā, Apšuciemā un Klapkalnciemā. Lūdzam izvērtēt un samazināt plānoto apbūvi būvniecībai nelabvēlīgās teritorijās.
– Mums tiek prasīts samazināt ciemu teritorijas, taču VARAM jau ir sniedzis savu skaidrojumu, ka tā nav VVD kompetence. Mēs šīs ciema robežas neesam mainījuši, kopš 2013. un 2007. gada teritorijas plānojumu apstiprināšanas. Turklāt tā ir katra cilvēka atbildība vērtēt, kur viņš pērk īpašumu, lai pēc tam nav jāvēršas ar sūdzībām pašvaldībā, bet no otras puses – mainās būvniecības tehnoloģiskie risinājumi, tiek sakārtota meliorācija, kas Engures pagastā būtu jādara.
Aicina noteikt prasības uzņēmējdarbībai
– Tiek lūgts koriģēt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) 77. punktu, kas attiecas uz atvērta tipa pašapkalpošanās automazgātavām – ja tās atrodas tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, jāizbūvē aizsargsiena, kas pasargā no automazgātavu trokšņa un aerosoliem.
– To esam ņēmuši vērā.
– Vēl norādīts, ka minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa) nav atļauti savrupmāju apbūves teritorijās un tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūvē, jo šāda veida objekti veic piesārņojošo darbību.
– Mēs bijām paredzējuši šajās teritorijās pavisam vienkārša veida auto darbnīcas, bet VVD tam iebilst, tāpēc šos objektus esam izņēmuši ārā.
– Lai ievērotu MK noteikumu Nr. 240 25., 26., 28. un 29. punktu prasības, lūdz neplānot Savrupmāju apbūves (DzS) un Mazstāvu apbūves (DzM) teritorijās pārtikas ražošanas uzņēmumu darbību, kas kvalificējami kā Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai. Šādiem objektiem ir jāplāno atbilstošs funkcionālais zonējums.
– Šis jautājums mums ir ļoti sāpīgs, jo attiecas uz piekrasti un uz mājražotājiem, kas nodarbojas ar zivju kūpināšanu un pārstrādi un šajā pat īpašumā arī dzīvo. daļai šo mājražotāju ir jāsaņem C kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, taču savrupmāju apbūvē to darīt nevar, tāpēc mums būtu jānorāda ar ražošanu saistīts zonējums, taču tas nepieļauj dzīvošanu. Mums nav zonējuma, ko šādās vietās piemērotu, lai izpildītu VVD prasības un lai šī darba veicēji varētu turpināt darīt to, ko dara.
– Bet tas skar visu piekrasti…
– Esam šo jautājumu – kā palīdzēt šiem cilvēkiem, lai viņi varētu darīt to, ko dara gadiem ilgi, uzdevuši VARAM, VVD, Ekonomikas ministrijai, bet atbildes nav. Tas ir vēsturiskais arods, kultūrvēsturiska vērtība, bet neviens par to nav domājis.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.