Laiks uzņēmējam MAF
Novads aicina ģenerēt idejas
Tikšanās dalībniekus uzrunāja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, novēlot visiem daudz jaunu ideju un atklāsmju, kas noderēs darbā. Vēl viņš informēja, ka no 10. līdz 18. novembrim Tukuma novadā sagaidāms vēl viens ideju pasākums: ‘Tas būs ļoti īpašs radošs notikums – «Designathon 2024», kurā aicināti piedalīties 40 studenti no Latvijas un Šveices, tostarp 10 dalībnieki no pasaulē prestižā Cīrihes Federālā tehnoloģiju institūta (ETH Zurich). Pasākumā iesaistīties arī Rīgas Tehniskās universitātes un citu augstskolu studenti.
Galvenais pasākuma mērķis, kā skaidroja I. Liepiņš, ir radīt inovatīvas idejas Tukuma pilsētplānošanā un Tukuma industriālā parka nākotnes attīstībai. Tās izstrādās studenti, kas piedalīsies sešās ideju ģenerēšanas komandās un diskutēs par izglītības tīklu, apkārtnes ciematiem, mobilitātes infrastruktūru, ietekmi uz ekotūrismu, blakus pašvaldībām un viedo ekonomiku. Idejas tiks prezentētas 15. novembrī 13.30 Šlokenbekas muižā. Sīkāka informācija ir pieejama mājaslapā www.airopolis.lv.”
Aicina pieteikties pirmsinkubācijā lielāks
LIAA speciāliste Renāte Freiberga kopš augusta darbojas LIAA pārstāvniecībā Tukumā, Kurzemes ielā 9, (tālrunis 28726929) un aicināja ikvienu sazināties, ja ir vēlme uzzināt ko vairāk par LIAA pakalpojumiem. “Turklāt līdz pat 8. novembrim mēs gaidīsim pieteikumus pirmsinkubācijas programmā. Tajā pieteikties var komersanti, kuru uzņēmumi nav vecāki par trim gadiem un kam veselu gadu tiks nodrošinātas augsta līmeņa apmācības un mentora atbalsts. Vairāk par programmām var uzzināt LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv,” skaidroja R. Freiberga.
Jaunas idejas jārada, kad viss ir vislabākajā kārtībā…
RTU Dizaina fabrikas direktori, ideju eksperti un piecu augstskolu pasniedzēju Elīnu Miķelsoni novada uzņēmēji jau iepazina LIAA rīkotajā Uzņēmēju dienā Tukumā, kas norisinājās 5. aprīlī. Šajā tikšanās reizē viņa stāstīja, kā noturēties uz klāja, ja apkārt viss viļņojas, un kuros mirkļos vajag pagriezt stūri uz pareizo inovāciju pusi. “Mēs zinām, ka dažādas idejas cilvēki parasti ievieš, kad sāk darīt kaut ko jaunu, vai arī tad, kad uzņēmumam ir sākusies lejupslīde, jo tad neko darīt – jāķeras pie pēdējā salmiņa. Un, lai cik tas savādi nebūtu, tieši tad arī vislabākās idejas rodas. Un, kad ir atnākusi jauna ideja, seko izaugsme, jo tās lietas, ko esam ieviesuši, sāk nest labumu. Tomēr es vairāk vēlos runāt par brieduma stadiju, par to brīdi, kad uzņēmumā viss ir labi un tirdzniecības radītāji ir tādi, par ko sen jau sapņots, – kā tādā mirklī nepiedzīvot lejupslīdi, lai arī zinām, ka dzīve met viļņus augšā un lejā. Bet – ir jābūt gudriem; tieši tad, kad viss ir tik labi, jāsāk atkal domāt par kaut ko jaunu,” skaidroja ideju eksperte.
Lai ar jaunu ideju nepaliktu bez bitēm…
E. Miķelsone minēja piemēru ar bitenieku, kurš svešu ideju dēļ pazaudēja savas bites: “Bitenieks aizgāja pie Gudrā un teica, ka vēlas, lai viņa bites nes vairāk medus. Gudrais pateica ideju, bitenieks to realizēja, bet – atklāja Gudrajam, ka pazaudējis pusi bišu. Tad Gudrais izstāstīja otru ideju, bet bitenieks pēc laika atgriezās un teica, ka… viņam vairs nav bišu… Kāpēc tā notika? Jo tikai jūs paši esat savu ideju kalēji – jūs, kas esat izveidojuši savu biznesu, vai jūsu darbinieki varat radīt vislabākās idejas, kas jūsu situācijai būtu vispiemērotākās. Taču jums ir jāspēj, vienam otru nekritizējot, ģenerēt daudz ideju un tad vērtēt, kura derēs vislabāk. Un vislabāk to darīt kādā neierastā vietā vai veidā, lai palūkotos uz saviem produktiem vai lietām ar citu skatu. Varat arī kādu ideju nošpikot, bet, lai to nesauktu par zagšanu, ņemiet tās no sfērām, kas nav saistītas ar jūsējo; ļaujiet smadzenēm pārnest tās uz jūsu sfēru, un tas būs zināšanu transfērs. Paskatieties, kas notiek ķīmijā, fizikā un izmantojiet to konditorejā, – kas zina, kas tur var sanākt!… Mēģiniet izgudrot lietas no jauna – esat jau kaut ko radījuši, lieciet klāt un radiet vēl! Palasiet Seta Godina (Seth Godin) atziņas par purpura govju pieeju – tā ir vienkāršā valodā aprakstīta dažādu inovāciju, ideju radīšana. Mēs visi zinām, ka velosipēds jau ir izdomāts, bet redzam, ka arvien tiek izdomāts kāds jauns – peldošs, lidojošs…”
Kur ņemt naudu vai cita veida atbalstu?
“Ja jums ir ideja, kuru gribat attīstīt, bet jums nav tādu iespēju, izvērtējiet visus atbalsta instrumentus. Kad mani studenti saka ”man ir ideja, bet nav naudas”, es uzdodu nākamo uzdevumu – atrast veidus, kā šo ideju finansēt – atrast naudas podiņus. Viņi aiziet ļoti skeptiski, bet nākamreiz atgriežas daudz optimistiskāki. Ir atrasti pat 70 naudas podiņi jeb iespējas, kā sevi finansēt, tikai jāmāk tās atrast, jo šīs vietas ir visneiedomājamākās. Un tas nav tikai valsts vai Eiropas atbalsts; izrādās, arī uzņēmēji izsludina konkursus citiem uzņēmējiem; pašvaldībām ir dažādi atbalsta veidi, tāpat arī plānošanas reģioniem. Ir ERASMUS programma uzņēmējiem pieredzes apmaiņai, EIT «Climate», EIT «Food», EIT «Urban mobility» aktivitātes, kas arī Latvijā ir pieejamas ar dažādiem pasākumiem un atbalstu idejām. Var izmantot inovāciju vaučerus, kam arvien LIAA ir pieteikšanas – LIAA piedāvā iespēju Latvijas komersantiem sadarbībā ar pētniecības organizācijām izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas. Var iesaistīties hakatonos, kur izskan ļoti daudz ideju… Tā ka kopumā mums ir iespēju jūra, tikai ir svarīgi nebaidīties šo atbalstu paņemt, jo arī to esmu pamanījusi, ka viena daļa cilvēku baidās šajos konkursos pieteikties,” skaidroja E. Miķelsone un minēja Brigitu Dejus, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošo pētnieci, divu doktora grādu ieguvēju, kas izmantojusi daudzas no šīm iespējām un pēta, kā notekūdeņus atbrīvot no antibiotikām ar sēņu palīdzību. Viktors Haritonovs izpētījis, kā vecas riepas un pelnus izmantot ceļu būvniecībā – Jelgavā jau dažu ceļu posmi ir šādi noasfaltēti un tiek testēti, bet Mārim Šinkam visbiežāk uzdotais jautājums ir, kad varēsim izdrukāt 3D māju no betona, jo viņš nodarbojas ar 3D betona druku… Arī šis betons ir eksperimentāls un dabai draudzīgs… Mēs esam radījuši Baltijā lielāko 3D betonā printēto skulptūru – 2 metrus un vēl mazliet augstu kosmonautu, ko saucam par LabLabiņu un kas apskatāms Ķīpsalā. Nākamajā gadā printēsim 2,5 metrus augstu skulptūru sēdošā versijā, un tas būs jauns izaicinājums, jo izprintēt skultptūru vienā asī ir viegli, bet šī būs ar divām asīm.
Inovāciju vidū ir arī Kārļa Bērziņa un Toma Rožkalna zemūdens drons, kuru var izmantot glābšanas operācijās, veikt ūdenskrātuves gultnes skenēšanu, iespējams, arī atmīnēt kuģus…”
Tas ir liels pārbaudījums – būt
Par to, kā savas idejas īstenojis, pasākumā stāstīja Irlavas uzņēmējs Artūrs Immermanis, uzņēmuma «Immerman Woodworks» īpašnieks un SIA «Wild flower killerbees» līdzīpašnieks: “Mans starts ir bijis, sākot ar ģimeni un manu sievu – gan bērni, gan produkti ir radušies kopā ar viņu. Mana sieva mani visās trakajās idejās ir atbalstījusi, arī tad, kad izlēmu iziet no komforta zonas, nestrādāt lielā uzņēmumā, iestāties bezdarbniekos un tālāk skatīties, ko gribu vai negribu darīt. Kad sāku savu pirmo ideju, nevienam par to nestāstīju un nerādīju – bija tādas iekšējas bailes, ka tas noteikti nav nekas īpašs… Un vēl, ja runājam par sākumu, jau no pirmā mirkļa strādāju ar koku – laikam tāpēc, ka, ja tā var teikt, es piedzimu kokapstrādes uzņēmumā, jo tajā strādāja mans tēvs. Tāpēc dabīgie materiāli man ļoti patīk. Esmu izmēģinājis arī ko citu, taču palicis pie koka un ar to arī saistījis savu izglītību.”
Biju jauns un dulls…
“Tagad pēc visiem šiem gadiem varu teikt, ka neviens gudrs cilvēks par uzņēmēju nekļūst – tur jābūt mazliet dullam, jo tas ir ļoti liels pārbaudījums. Bet tad, kad vēl biju galīgi jauns, par savas darbības sekām pat nedomāju. Būdams bezdarbnieks, aizdevos uz projektu vadības kursiem, kur mani motivēja un atbalstīja. Tālāk devos meklēt atbalstu – Nodarbinātības valsts dienestā (NVA) mani iepazīstināja ar programmu, kur varu saņemt atbalsta startu uzņēmējdarbībai, bet nosacījumi bija ļoti stingri – jādibina uzņēmums. Tas nozīmēja, ka atkāpšanās ceļa vairs nav. Uzņēmumu reģistrēju, saņēmu pirmo finansējumu un nelielā garāžā sāku īstenot savas idejas. Piedalījos arī TV raidījumā «Firmas noslēpums», kur pirmo kārtu izturēju, bet klātienes kārtā televīzijā lampu drudzis bija tāds, ka 2. kārtā nespēju par savu ideju pārliecinoši pastāstīt. Un labi vien bija, jo produkts vēl īsti nebija gatavs. Un no tā brīža gribēju šo produktu – ziemas slēpjriteni WiU – pilnveidot un attīstīt. Vienlaikus, protams, bija jādomā arī par grāmatvedību, un tā es nonācu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, kur varēju saņemt atbalstu jaunām idejām un piedalīties konkursos jaunajiem uzņēmējiem. Togad konkursā ieguvu 1. vietu un arī finansiālo atbalstu.
Tālāk skatījos Lauku atbalsta dienesta virzienā, kur bija iespēja saņemt finansējumu 50 000 eiro, bet bija jāsagatavo projekts un vajadzēja telpas. Ar Tukuma novada pašvaldības atbalstu ieguvu ilgtermiņa nomas līgumu telpām. Otrs nosacījums – vajadzīgs 20% līdzfinansējums jeb 20 000 eiro. Nodomāju, kas tur liels – tikai jāaiziet uz banku… Bet tad piedzīvoju to, kas redzēts amerikāņu filmās – gāju uz vienu banku, bet tur teica, ka nevar palīdzēt, tāpat arī nākamajā, un tad man ieteica vērsties finanšu institūcijā «Altum». Tolaik tas nebija vienkārši – vajadzēja pamatīgi pārliecināt, ka esmu gatavs kaut ko darīt… Un tas nebija viegli, jo esmu vairāk radošs cilvēks, un tā ekonomiskā, finansiālā puse nebija tik labi nostrādāta. Bet viss beidzot bija kārtībā – varēju nodarboties ar ziemas braucamrīkiem. Tikai vēlāk sapratu, ka šis produkts ir sezonāls, tāpat bija ļoti sarežģīti attālināti pastāstīt par šo slēpjriteni, kā arī to, kādu prieku tas sagādā bērniem. Redziet, laikā, kad bērni labprātāk sēž planšetēs, nekā pavada laiku brīvā dabā, – ir nepieciešams klātienē to visu parādīt,” skaidroja uzņēmējs.
Liela nozīme komandai!
”Un tad satiku līdzīgi domājošus cilvēkus un radījām produktu – virtuves tornīti, kurā bērns var iekāpt un palīdzēt vecākiem darboties virtuvē. Otra tā funkcija, ka to var izmantot arī kā galdiņu. Pēc tam radās “pandas” galdiņš. Šīs mēbeles bērniem rada lielāku stabilitāti uzņēmumam, turklāt tās var izgatavot ar jau esošajām iekārtām, un tās varam piedāvāt visu gadu. Un vēl esmu sapratis, ka ir laba komanda – sākumā šķita, ka gribu darboties viens pats – kā cilvēks orķestris, tagad zinu, ka no šis sajūtas pēc iespējas ātrāk ir jātiek vaļā, protams, ja vien neesat kādas smalkas nišas pārstāvis.
Izmantoju NVA atbalstu, izveidojot subsidētās darba vietas – tas ir stāsts par Elīnas pieminētajiem naudas podiņiem, ko ir jāiemācās paņemt. Nākamais solis bija LIAA biznesa inkubators, lai veicinātu savas aktivitātes – kaut kādā brīdi biju savā darbībā nosprūdis un sapratu, ka tālākie soļi jāsper gudri. Inkubatorā četru gadu garumā varēju būt vidē, kur ir daudz līdzīgi domājošo, kur ir mentori, apmācības un finansiāls atbalsts un mārketinga aktivitātes, lai attīstītu produktus. Arvien ir daļa cilvēku, ar kuriem konsultējos. Taču ir izdevies nodrošināt uzņēmuma attīstību – sadarbojos ar uzņēmumu «Lindstrom», kam visas mēbeles izgatavotas manā uzņēmumā. Tas, protams, bija liels pārbaudījums, bet tikām galā.
Nākamais uzdevums bija iesaistīties e-komercijā – pārdot produktus internetā, piemēram, «Etsy», turklāt notiek arī apmācības, kā iemācīties to darīt,” pastāstīja irlavnieks.
Uzņēmējdarbība rada atkarību
A. Immermanis atzina, ka šo gadu laikā ir sapratis arī savas kļūdas: “Esmu piedzīvojis, ka uzņēmuma attīstības līkne iet uz leju. Tolaik nezināju to, par ko te jau runāja – kā rīkoties, lai radītu alternatīvus riska mazināšanas pasākumus. Tā es uzkāpu uz dažiem grābekļiem, no tā mācījos, un tad atkal uzkāpu uz dažiem grābekļiem… Taču šī būšana uzņēmumā, kurā esmu apgrozījis 1,6 miljonu eiro un kurā strādājis ap 20 cilvēku, ir radījusi atkarību. Ir gandarījums, ka mūsu produkcija tiek sūtīta uz veikaliem un privātiem klientiem daudzās pasaules valstīs, tas liek censties. Tāpēc arī nākotnē domāju par jauna mēbeļu zīmola izveidi, vairāk pieaugušajiem paredzētu projektu, lai izvairītos no nākamajām lejupslīdēm. Bērnu mēbeļu segments ir ļoti, ja tā var teikt, piepildīts, tāpēc ir jāmeklē tas, kas tevi notur virs ūdens. Un gan jau, ka būs vēl kāds uzņēmums, jo ir sadarbība ar kādu arhitektu biroju – ceru, ka kopā piepildīsim vēl arī citus sapņus.”
Turpmāk vēl.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējam” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.