Vairāk ir resperatorās saslimšanas
Pērnā gada maijā Tukumā darbu uzsāka jauns ģimenes ārsts – Dāvis Edvards Skuja. Viņš par situāciju savā praksē stāsta:
– Šobrīd vēl joprojām saglabājas ļoti augsta gripas aktivitāte – truklāt, ir gan A, gan B tipa gripa. Ja pēkšņi uzkāpj augsta temperatūra, lauž kaulus un ir sāpīgs klepus, tad noteikti ir jādomā par to, ka vajadzētu uztaisīt gripas testu un jādodas pie ģimenes ārsta.
Vēl joprojām ir augsta saslimšana arī ar Mikoplazmu (Mycoplasma) infekciju – tā ir baktērija, kas izraisa respiratorā trakta saslimšanu, kas izpaužas kā ilgstošs klepus. Tam ir nepieciešama specifiska ārstēšana… Sākums ir pakāpenisks – var būt nogurums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, kakla sāpes, sauss, mokošs klepus. Ja simptomi pasliktinās vai neuzlabojas dažu dienu laikā, parādās elpas trūkums, sāpes krūtīs, paaugstināta temperatūra, ir jāvēršas pie ārsta.
Gan skolās gan darba vietās šobrīd novērojama gana augsts saslimstības līmenis ar garo klepu. Tā nu ir ļoti bīstama slimība, sevišķi jaundzimušajiem un zīdaiņiem…
Brīžiem uzpeld arī resperatori sincitiālais vīruss, ar kuru arī vairāk saslimst tieši mazāki bērni. Šī saslimšana mazajiem izpaužas kā klepus un grūtības elpot, ir iesnas. Varbūt šķiet, ka tā ir parasta saaukstēšanās, bet tas var būt diezgan nopietni, un lielākam riskam pakļauti īpaši mazuļi līdz viena gada vecumam.
Rezumējot: jā, var teikt, ka šobrīd aktuālākās ir elpceļu saslimšanas, ieskaitot arī streptokoka angīnu (akūts bakteriāls kakla mandeļu iekaisums).
Ārstēšanās mājās un, ja situācija pasliktinās,– jāiet pie ārsta
Saaukstēšanās, šajā periodā nav nekas neierasts, tādēļ dakterim jautājām, kādi ir pirmie soļi, kas jāveic saslimšanas gadījumā.
– Runājot par mazuļiem, pirmais, kam vecākiem ir jābūt aptieciņā, – ir jūras ūdens. Ja bērnam ir aizlikts deguns, tas ir jātīra??. Bet primārās lietas, kam būtu jābūt aptieciņā ikvienam ir «Paracetamols» vai «Ibumetīns», tie – ja nu gadījumā ir konstatēta augsta temperatūra. Skatoties, kā simptomi attīstās tālāk, bet iesākumā pret klepu var padzert kādu bezrecepšu klepus sīrupiņu, – atbilstoši vecumam. Bet pats pats svarīgākais – jādzer arī pietiekoši daudz šķidruma, C vitamīna un jāvēdina telpas utt. Bet, protams, ja saslimšana ilgst ilgāk pa trīs dienām vai simptomi paliek smagāki, vai klepus paliekt izteikti apgrūtinošāks – ja mokoši jāklepo naktīs, ja nevar pagulēt un deguns ir aizlikts tā, ka nevar paelpot, tad, protams, ka ir jāsazinās ar ģimenes ārstu. Tālāk jau pēc simptomiem ārsts arī izlems par ārstēšanas gaitu.
Ja jāsaka, kāda cilvēku grupa visvairāk slimo manā praksē, tad tie ir bērni un vecāki (darba gaitās ejoši pieaugušie – cilvēki zem 50). Vecākā gadagājuma cilvēki šobrīd slimo mazāk.
Vēl nekas nav beidzies…
Pieredzes bagātā ģimenes ārste un pediatre Solveiga Jakušenoka pastāstīja, ka februāris nekad nav bijis tas mēnesis, kad par saslimstību var teikt: lūk, gaisma tuneļa galā, jo saslimšanas mazinās. Jo vīrusu ir daudz un arī pasākumu, kuros tie varētu izplatīties, ir daudz.
Noskaidrojām, ka S. Jakušenokas pacienti slimo ar gripu, bet nevarot teikt, ka tā ir pamatsaslimšana. Vairākumā tomēr esot Mikoplazmas infekcijas pacienti, kas novest līdz pneimonijai. Infekcijas saslimšanas laikā pacientiem ir sūdzības par ilgstošu, nejauku klepu un izteiktu sagurumu. Bet jāsaka, ka labā ziņa ir tā, ka kaut tā skar plaušas, bojājums nav paliekošs.
– Mikoplazmas baktērijas izraisītā saslimšana ir izārstējama, un pēc pārslimošanas nevienam nekādas hroniskas kaites nav bijušas. Jāsaka, ka ar šo infekciju cilvēki slimo jau no rudens mēnešiem. Šai infekcijai ir tāda īpatnība, ka tā atkal un atkal uzliesmo pēc pieciem, sešiem gadiem un cilvēks ar to slimo ilgi – aptuveni divus līdz trīs mēnešus, kā minimums. Ar šo infekciju var saslimt, tikai esot kolektīvā, – uz ielas tā no nejauša garāmgājēja, kas blakus nošķaudās, nepielips. Jā, tā pārvietojas gaisa pilienu veidā, bet kopā ar saslimušo ir jāuzturas ilgstoši, jo šī infekcija pielīp lēni. Tas skaidrojams ar to, ka tās izraisītājs nav vis vīrus bet gan baktērija…
Jāsaka, ka šo slimību no sākuma pat nevar noteikt. Tas nav kā garais klepus – epidēmija visas valsts mērogā, kas pamazām jau iet uz beigām. Pirmie simptomi: klepus un iesnas, un tad pamazām arī ir sagurums. Ar vīrusu ir tā, ka no rīta cilvēks vēl jūtas vesels, bet vakarā jau ir slims. Bet šai slimībai viss notiek lēnām – nedēļas laikā attīstās visi simptomi, visi – kā pie parastas saaukstēšanās, un tad tikai saprot, ka ir jādodas pie ārsta. Jā, šai saslimšanai arī raksturīgs plaušu karsonis, bet ne uzreiz – tas parādās otrajā, trešajā nedēļā – tas, kamēr baktērija attīstās, – skaidro daktere Jakušenoka.
Klepošanai var būt dažādi iemesli
Bet daktere arī piebilst:
– Nav teikts, ka ja cilvēks klepo, tad uzreiz ir šī bakteriālā saslimšana, jo klepošanai var būt dažādi iemesli, dažādi vīrusi. Ir arī tādi, kas izraisa iesnas un līdz plaušām nemaz nenonāk, bet klepus ir no tā, ka ir iekaisuši deguna blakus dobumi. Izteikti tas – ka klepošanu izraisa iesnas – ir maziem bērniem.
Ir arī vīrusi, kas izpaužas ne tikai ar klepu, bet arī ar iesnām, aizsmakumu un elpošanas grūtībām. Arī šie ir īpaši nepatīkami maziem bērniem (zīdainīšiem līdz gada vecumam), kuriem tas izsauc bronhiolītu. Principā var teikt, ka ir daudz dažādu vīrusu, taču infekciju, ja neskaita jau iepriekš piesaukto mikoplazmu, nav.
Jā, var teikt, ka šobrīd vairāk cilvēki slimo ar elpceļu saslimšanām – vīrusiem, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, līdzīgi kā gripa. Ja vaicājat, kas vairāk slimo, tad jāsaka, ka manā privātpraksē tie ir bērni (manā praksē veco cilvēku ir maz, un tie visi ir veseli), kas uzturas kolektīvos – bērnudārzos, skolās.
Kandavā “gavilē” nurovīruss, kašķis un mikoplazma
Sazinājāmies arī ar Kandavas ģimenes ārsti Līgu Ceravu, kura darbu mūsu novadā uzsāka vien šī gada janvārī. Jautāta, vai, tuvojoties pavasarim, ir cerība, ka arī saslimšanas mazināsies, Dr. Cerava, atceroties pagājušo gadu, uzsvēra, ka vasarā atkal ir citas saslimšanas. Tāpēc – tāds pilnīgs miers ārsta praksē jau īsti neiestājoties nekad… Bet atgriežoties pie savas Kandavas prakses, daktere stāsta, ka tajā šobrīd ļoti aktuāls ir it kā šim laikam pavisam neraksturīgais… kašķis jeb skabioze, kas vairāk izteikts esot starp mazajiem bērniem skolā un bērnudārzā.
L. Careva:
– Bez kašķa Kandavā iedzīvotāji slimo ar pneimoniju jeb plaušu karsoni un nurovīsrusu (akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā). Procentuāli varu teikt, ka vairāk pacientu sasirgst tieši ar elpceļu vīrusiem. Vienu brīdi bija arī garais klepus, kas, šķiet, šobrīd ir mazliet pierimis. Jā, arī mikoplazmas baktērija “uzgavilē”. Un lielākā sociālā grupa, kas šobrīd slimo, ir bērni. Un jāsaka, ka viņi bieži vien slimo vairumā – pa klasēm. Bērni ir infekciozi, pirms viņiem parādās kaut kādi simptomi, un tādā veidā arī aplipina pārējos – infekcija ļoti ātri izplatās, un ir grūti to laicīgi izskaust. Kad nonāk līdz ārstam, visa klase vai dārziņa grupa jau ir inficēta. Un jāpiebilst, ka, piemēram, mikoplazmas baktēriju, ir sarežģītāk noteikt, jo, ja analīzēs speciāli to neatzīmē, tad nekas neuzrādās. Un jāpiebilst, ka pirmajās saslimšanas dienās tāpat analīzēs tā var neuzrādīties. Simptomi visiem sasirgušajiem ir vienādi – klepus, pēc tam arī trokšņi plaušās un iesnas.
Kandavas problēma – aptiekās nav nepieciešamo medikamentu
– Viena ļoti svarīga lieta, kas pasliktina situāciju tieši Kandavā, ir tas, ka mums aptiekās nav pieejamas nepieciešamās zāles. Cilvēki ir jāsūta uz aptiekām Tukumā, Laucienā vai Talsos. Tas mani ļoti pārsteidz, jo mums ir divas aptiekas un praktizē trīs ģimenes ārsti. Bet mēs nevaram bērniem izrakstīt, piemēram, «Pulmikotu»? (plaušu ārstēšanai), nav arī šķidro antibiotiku utt. Arī gripu testi Kandavas aptiekās nav nopērkami, kas patiesībā šajā laikā ir ļoti nepieciešami. Man šie testi ir jātaisa uz vietas un jāriskē ar savu, manu darbinieku un citu pacientu veselību.
Tas, ko es ieteiktu ikvienam šajā laikā, cik nu var, – izvairīties no kontaktiem, neiet uz lieliem publiskiem pasākumiem. Un pamata medikamentiem būtu jābūt ikvienā aptieciņā. Tie būtu: «Paracetamols», «Ibumetins», zāles sliktai dūšai, caurajām – «Aktivētā ogle», «Smekta» utt..
Sezonālā gripa, “eksotika” – mikoplazma un arī pa kādam Covid sasirgušajam
Sazinājāmies arī ar ģimenes ārsti Santu Zaļmežu, kuras privātprakse jau daudzus gadus ir Tumē. Apjautājoties, kā klājas un kas aktuāls Tumes pagastā, viņa pastāstīja, ka, tāpat kā visā Latvijā arī pacientus Tumē ir skārusi sezonālā gripa, daudz sasirguši tieši ar A tipa gripu, bet esot arī pa kādam Covid gadījumam.
- Zaļmeža:
– Šogad ir ļoti labi, ka ir iespēja veikt testus, līdz ar to gripai ir iespējama mērķtiecīga terapija. Tad vēl joprojām pacienti sirgs ar garo klepu un mikoplazmu izraisītu infekciju, kas nav bijusi citus gadus. Tā, var teikt, ka ir “eksotika”, jo tā, kā šogad slimo ar šo baktēriju, tā nevienu gadu nav bijis, un saslimušo tiešām ir daudz. Šobrīd problēma nav tik izteikta, bet problēmas ik pa laikam sagādā tas, ka nav pieejamas antibiotikas. Šajā jomā man ir jāpaslavē Tukuma aptiekas, kuras meklē šos medikamentus no malu malām, pagatavo arī paši dažādas zāļu mikstūras bērniem, tā vienmēr izdodas iziet no problemātiskas situācijas.
Jā, ar mikoplazmas baktēriju ir grūtāk, jo uz to iedarbojas tikai vienas grupas antibiotikas, bet uz pārējam, it kā jau tradicionālajām šī baktērija ir rezistenta jeb tai ir izveidojusies pret tām ”imunitāte” (baktērija ir ieguvusi spēju pretoties vienas vai vairāku antibiotiku iedarbībai).
Jautāta par Covid saslimšanu gadījumiem, daktere skaidroja, ka simptomi esot ļoti līdzīgi gripai – augsta temperatūra, klepus.
– Nu tas ir mutējies, un, var teikt, ka palicis vieglāk pārslimojams. Bieži vien, ja testā neuzrādītos, nemaz nezinātu, ka cilvēks ir saslimis tieši ar to kovidinfekciju. Es pat varētu teikt, ka gripa ir bīstamāka, jo bieži vien pēc tās izslimošanas ir arī komplikācijas, pēc kovida – ne,– skaidroja daktere.
Šobrīd no Tumes doktorāta pacientiem visvairāk slimojot tieši mazie bērni – bērndārznieki. Īpaši paši mazākie, kuri tikko uzsāk bērnudārza gaitas. Nav tā, ka daudzi no mazuļiem slimo ar gripu, bet viņiem ir visi citi vīrusi pēc kārtas. Un no šiem mazajiem pacientiem saslimst arī vecāki, kas gan vīrusu infekcijas izslimo vieglāk un nereti pat nevēršas pie daktera.
Ko darīt, lai nesaslimtu, un… ja nu tomēr…
– Lai šajā, vīrusu laikā nesaslimtu, cilvēkiem pirmāmkārtām ir jālieto daudz šķidruma. Zinu, ka daudzi ar to grēko. Tad noteikti profilaksei varētu lietot degunā smērējamas ziedes (piemēram, Latvijā ražoto «Lorozīvu»), kuras lietot, piemēram, ejot kaut kur uz lielākiem pasākumiem. Ir arī dažādas homeopātiskas zāles – pilieni un graudiņi, kas var stiprināt imunitāti (piemēram, «Afulbins» un «Oscillococcunum») un ko var lietot jau pie pirmajiem simptomiem. Protams, tad, ja temperatūra tomēr ceļas, labāk dzert «Paracetamolu», nevis «Ibuprofēna» grupas preparātus, tas – saistībā ar asiņošanu, kas var būt gripas gadījumos. Nekādā gadījumā nedrīkst dzer «Aspirīnu»… Arī par C un D vitamīniem nevar aizmirst. Un vēl gribētu pieteikt – nevajadzētu nenodzīt temperatūru ar medikamentiem, ja tā nav virs 38-38,5°C, jo temperatūra ir vajadzīga, lai cīnītos ar vīrusiem. Neiet runa par maziem bērniem, kuriem kādreiz no temperatūras ir bijuši krampji…
Un vēl ir jāatceras, ka bērnu augstas temperatūras gadījumā ir jāatdzesē, nevis jādod viņam tikai zāles. Un nedrīkst bērnu sapaunot un gaidīt, ka tādā veidā temperatūra nokritīsies – labāk pie kājām pieliek situmu, bet uz pieres aukstu kompresīti, tādā veidā ķermeni atdzesējot. Jā cilvēki bieži vien iedzer šķīstošos, karstos dzērienus, kuros visos klāt ir «Paracetamols», un tas nodzen temperatūru. Jā, uz to brīdi cilvēkam tas palīdz, jo temperatūra ir nodzīta, bet vīruss organismā paliek un var pat aiziet dziļāk, – skaidroja daktere S. Zaļmeža.
Dakterus aptaujāja Baiba Reinsone
###
Kaste
Slimības un to simptomi
Mikoplazmas baktērijas izraisīta infekcija: Tā ir baktērija, kas ierosina slimību, kuras galvenie simptomi saistās ar plaušām, bet var skart arī citus orgānus, piemēram, sirds vai nervu sistēmu. Sākotnēji var būt līdzīgi kā saaukstēšanās vai viegls bronhīts – iekaisis kakls, klepus, neliels drudzis.
Garais klepus – ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija. Raksturīgie simptomi: iesnas; nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra; rets, sauss klepus; var asarot acis; klepus kļūst biežāks un intensīvāks.
Gripa – akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Raksturīgākie simptomi: paaugstināta temperatūra, bieži virs 38°C; sāpes acu ābolos un muskuļos; aizlikts deguns, iesnas; sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula; sauss klepus, drebuļi; stipras galvas sāpes, rīkles iekaisums; atsevišķos gadījumos maziem bērniem var būt arī caureja un vemšana; nogurums, nespēks un apetītes zudums.
Resperatori sincitiālais vīruss skar galvenokārt dziļākos elpceļus un skar īpaši mazos bērnus. Maziem bērniem slimība sākas akūti ar saaukstēšanās simptomiem, attīstās ļoti ātri, un 24 stundu laikā var veidoties smagi elpceļu traucējumi un cianoze. Smagos gadījumos saslimšana norit ar drudzi, galvassāpēm, vemšanu un paaugstinātu uzbudināmību.
Streptokoka angīna – akūti bakteriāls kakla mandeļu iekaisums, kas visbiežāk skar aukslēju mandeles. Biežāk slimo bērni un jaunieši, tomēr tā iespējama jebkurā vecumā. Raksturīgākie simptomi: Drudzis ar augstu temperatūru (virs 38°C vai vairāk), galvassāpes, apsārtušas un tūskainas aukslēju mandeles, balti aplikumi uz aukslēju mandelēm, nelieli sarkani plankumiņi uz mīkstajām aukslējām, palielināti kakla limfmezgli, skarlatīnveida izsitumi uz ķermeņa, vispārējs nespēks un vājums.
Bronhiolīts – vīrusu infekcijas radīta saslimšana, ar ko slimo bērni līdz 2 gadu vecumam. Raksturīgākie simptomi: klepus, apgrūtinoša elpošana, kas bieži apgrūtina arī bērna spēju ēst. Slimība bieži sākas ar iesnām, kam pievienojas dziļo elpceļu saslimšanas izpausmes – sēkšana un/vai mitri trokšņi auskultējot.
Kašķis jeb skabioze – lipīga ādas slimība, ko izraisa kašķa ērces. Visraksturīgākā kašķa pazīme ir neciešama nieze, īpaši naktīs.
Nurovīruss – ļoti lipīgs (kontagiozs) vīruss, kas izraisa zarnu infekciju ar vemšanu un caureju (diareju). Raksturīgākie simptomi: slikta dūša, vemšana, ūdeņaina diareja, sāpes vēderā. Vemšana ir izteiktāka nekā pie citām zarnu infekcijām. Tomēr asiņu vai gļotu piejaukums fēcēs norovīrusa infekcijai nav raksturīgs. Tāpat pacientiem reti novēro paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, sāpes muskuļos.
Pneimonija jeb plaušu karsonis – plaušu infekcija, kas izraisa gaisa maisiņu iekaisumu vienā vai abās plaušās. Tipiskās plaušu pneimonijas simptomi ir klepus, drebuļi, galvassāpes, sāpes krūtīs un paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Covid-19 – elpceļu slimība, ko izraisa vīruss, kura nosaukums ir “smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2” Raksturīgākie simptomi: drudzis; klepus; vispārējs vājums vai nogurums; garšas sajūtas vai ožas izmaiņas vai zudums; sāpes kaklā; galvassāpes; muskuļu sāpes; caureja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Mūsu veselība?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.