Šoreiz uzrunājām Engures pagasta pārvaldes vadītāju Kristīni Raginsku.
Pagastā iedzīvotāju skaits audzis…
– Uzskatu, ka mūsu pagasta galvenais rādītājs ir tas, ka mūsu iedzīvotāji ir apmierināti, un tas ir viens no tiem lielajiem darbiem, kas pa šiem gadiem ir sasniegts. Engures pagastā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 9,5% pret 2016. gadu, kas ir absolūti unikāls rādītājs. Un par to mums ir liels gandarījums… Tas tikai parāda, ka cilvēki pie mums labi jūtas un ka mēs pagasta attīstību veidojam tādu, lai viņi šeit vēlētos dzīvot.
Par darbiem. Mums ir tā fantastiskā iespēja, ka dzīvojam pie jūras un mums ir iespēja, pateicoties biedrībai un Lauku atbalsta dienestam, realizēt daudz projektu, iesaistoties visur, kur var. Lielais gandarījums ir par projektu, kura ietvaros izbūvējām zvejnieku ostiņu Bērzciemā (projekta kopējās izmaksas – 32 105, 80 eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums – 6005,80 eiro). Nu mums ir skaista vieta, kurā zvejnieki var atbraukt ar laivu līdz pat ciemam tā, lai nevajadzētu zivis nest no jūras, stiepjot tīklus pāri plecam, jo mēs zinām, ka piekraste mums ir sekla, – tā pārvaldes vadītāja.
Tapis modernizēts apgaismojums
– Pagastā attīstījām arī infrastruktūru. Ne tikai uzlabojām esošo, bet arī no pamatbudžeta līdzekļiem izbūvējām pavisam jaunu ielu Ķesterciemā – Augstrožu ielu, kas izmaksāja 41 473,43 eiro. Mēs redzam, kā attīstās Engures pagasts un tajā skaitā arī Ķesterciems – viena pēc otras tiek būvētas mājas, mēs ik nedēļu izsniedzam pa kādai būvatļaujai. Tad nu arī redzam un saprotam, ka mums ir nepieciešams uzlabot un papildināt infrastruktūru. Tas ir likumsakarīgi, ka, izbūvējot jaunu ielu, tā apaug ar mājām un jauniem iedzīvotājiem. Un kā jau visā novadā, arī pie mums tika nomainīts – modernizēts visu ielu un parku apgaismojums ar mērķi ietaupīt vismaz 30% elektroenerģijas izmaksas (kopējās izmaksas izbūvei – 29 764 eiro).
Basketbola laukums, sakoptākā pludmale un līdaku mazuļi ezerā
– Vēl mums realizēti daudzi un dažādu sadarbības projekti, piemēram, ar biedrību «Basketbola skola «Tukums»» Engurē tika atjaunots basketbola laukums (pašvaldības ieguldījums 9000 eiro). Bija mums arī fantastisks atklāšanas pasākums, kurā piedalījās gandrīz 400 cilvēku. Esam sakopuši arī daudz vietu, kas vairs nebija estētiski skaistas. Tā, piemēram, piedaloties Latvijas vides aizsardzības fonda finansētajā projektā, ieguvām līdzekļus (projekta izmaksas – 16 264,24 eiro) atkritumu apsaimniekošanai un pludmaļu sakārtošanai. Un gala rezultātā mēs esam lepni, ka 2024. gadā par sakoptāko pludmali Latvijas piekrastē tika atdzīta tieši Engures pludmale.
Protams, arī papildinājām zivju krājumu Engures ezerā, tajā ielaižot 20 000 līdaku mazuļus (Kopējās izmaksas – 7 744 eiro, tai skaitā 594 eiro pašvaldības līdzfinansējums). Un tieši šādu pašu projektu īstenosim arī šajā – 2025. – gadā.
Sirdi sildošākais pērnā gada projekts
– Manuprāt, sildi sildošākais projekts bija divu peldošo ratiņkrēslu iegāde, ko varējām izdarīt, sadarbojoties ar Kurzemes plānošanas reģionu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar kustību traucējumiem var atbraukt uz Apšuciemu un jūrā nopeldēties. Un tajā brīdī, kad redzam piebraucam autobusu, no kura izkāpj vairāki desmiti cilvēki ar kustību traucējumiem… Redzot to prieku sejās, saprotam, ka tas ir ļoti labs darbiņš, ko mums ir izdevies izdarīt, un ka šādi projekti jārealizē pēc iespējas vairāk.
Vēl iesāktie, bet nepabeigtie projekti
– Mums lielākoties izdevās visi darbi, ko pērn bijām iecerējuši izdarīt – mēs ejam uz priekšu. Jāsaka, ka mums liels atbalsts gan no iedzīvotājiem, gan arī no viņu izveidotās konsultatīvās padomes – kopā esam jaudīga komanda. Bet bez lielajiem projektiem, kas tika pabeigti, palika arī tādi, kas pērn vēl netika novesti līdz rezultātam. To mēs izdarīsim šajā gadā. Tā, piemēram, laika apstākļu dēļ mums neizdevās pabeigt četru ielu – Lašu, Liepu, Nākotnes un Dārzniecības – asfaltēšanu, ko uzsākām jau rudenī. Bet pavasarī darbi tiks turpināti un asfaltēšana pabeigta. Vēl termiņā neizdevās iekļauties ar centrālās apkures projektu – katlumājas projektu, bet arī tas februārī jau ies uz finišu.
Engures stadions ir pelnījis pārbūvi
– Par 2025. gada darbiem. Mums ir garš darbu saraksts. Bet viens no vērienīgākajiem ir Engures stadiona rekonstrukcija. Ko tas nozīmē?! 2024. gadā uzsākām projekta izstrādi. Nu jau esam iesnieguši projektu finansējuma piesaistei Lauku atbalsta dienestā un ļoti ceram, ka spēsim šo finansējumu piesaistīt un jau šogad uzsākt projekta pirmās kārtas realizāciju. Tā paredz atjaunot, pārbūvēt skrejceļus un futbola laukumu – kopā šajā kārtā paredzēts investēt aptuveni 1,4 miljoni eiro. Mēs ļoti cenšamies un daudz pie šī projekta strādājām, lai tas tiktu izdarīts.
Stadions būvēts 1981. gadā, un tas jau sen morāli ir nokalpojis – to esam uzturējuši, kā varējuši, bet laika zobs to ir pamatīgi skāris. Piebildīšu, ka jaunais stadions būs īpašs ar to, ka tas it kā sasaistīsies ar blakus esošo Zušuziema parku, piemēram, tribīnes tiks veidotas jūras viļņu formā. Un tas nebūs tikai klasisks sporta stadions, to ir paredzēts veidot ar kultūras mantojuma “piegaršu” – stadiona kompleksā būs mākslas objekti. Ikviens, kas atnāks uz stadionu, jutīsies kā zvejnieku sētā. Projektā paredzētas astoņas kārtas, un vienā no tām arī jauniešu centra izbūve un muzeja ekspozīciju zāle. Tas ir ļoti liels un nozīmīgs projekts Engurē.
Engurē ir nepieciešama centrālā katlumāja
– Ja man jāvērtē pēc svarīguma, tad nākošais lielākais projekts ir centrālās katlumājas projektēšana. Siltumtrasi mēs esam saprojektējuši jau pērnajā gadā, bet katlumājas projektēšanai fināls būs šī gada pirmajā ceturksnī. Kāpēc šī kaltumāja mums ir tik būtiska? Mēs vēl joprojām pie daudzdzīvokļu mājām redzam malkas krāvumus, kas nav ne estētiski, ne droši, ne efektīvi. Tāpat pašvaldībā katra māja tiek kurināta atsevišķi un atšķirīgi – viena ar malku, cita ar granulām un cita – ar gāzi. Nepārprotami mums ir jāiet uz vienotu apkures veidu. Mēs ļoti ceram, ka šajā projektā tiks izsludināts Eiropas Savienības projektu konkurss un ka arī šajā jomā mēs gada beigās varēsim jau domāt par būvniecību. Un arī šis mums – engurniekiem – ir ļoti nozīmīgs projekts, un ļoti ceram, ka arī šis projekts mums izdosies, jo investīcijas, kas tajā jāiegulda, ir lielas – tie ir līdz pat 2 miljoniem eiro.
Darbu vēl daudz…
– Kā jau minēju, darbu ir daudz. Piemēram, varu minēt Engures pagasta kapsētas stāvlaukuma uzlabošanu. Gribam to paveikt tā, lai tur organizēti varētu novietot automašīnas un kājām ērti nokļūt tālāk līdz jūrai. Rekonstrukcijas projektā mums ir arī Stabu iela, kur vēlamies asfalta seguma un apgaismojuma izbūvi. Vēl arī Saules un Kalna iela Klapkalnciemā tiks pie jauna seguma un apgaismojuma. Piesaistot investorus, ceram, ka izdosies Klapkalnciemā uzlikt citu segumu Parka ielai un Parka ielas stāvlaukumam. Vēl viens jauks projekts, kas ir jau apstiprināts, – Engures tirdziņā būs jauna tirdzniecības vieta, kur saimniekos mūsu pašu uzņēmumi – «Lucītis» un «Dieniņas». Viņi regulāri piedāvās ikvienam iegādāties zivtiņas.
Esam ieguvuši Centrālās un finanšu līguma aģentūras finansējumu dabas parka «Engures ezers» aizsardzības plāna izstrādei (kopējās izmaksas 26 3780 eiro, tajā skaitā 39 567 eiro – pašvaldības finansējums). Paredzēta arī ezera izpēte, kā arī zvejnieku un skolēnu apmācība.
Vēl plānojam, ka Engures vidusskolas internātam mainīsim jumta segumu, tajā ieguldot gandrīz 90 000 eiro.
Jā, mums katram ir lielāki vai mazāki sapņi, un Engures mūzikas un mākslai tā ir bijusi flīģeļa iegāde. Un šogad pašvaldība ir radusi iespēju to iegādāties. Protams, arī Engures vidusskolā nepieciešami lielāki un mazāki remontdarbi, piemēram, plānojam turpināt ierīkot ventilācijas sistēmu (izmaksas: 14 173 eiro), kā arī PII «Spārīte» tiek auditēta energopārvaldes un komunikāciju jomā, lai uzzinātu, vai ir iespēja šo ēku pieteikt pilnai renovācijai kā prioritāti atbalstāmo izglītības iestādi. Skaidrs, ka tas nenotiks šajā gadā, bet tas vairāk, skatoties nākotnē.
Vēl priecājamies, ka pie mums notiek skaisti kultūras pasākumi, īpaši vasarā. Un tie paliek arvien kvalitatīvāki, jaudīgāki un lielāki. Kopumā par pagasta attīstību varu teikt, ka mēs visi kopā, arī iesaistoties vietējiem uzņēmējiem, ļoti daudz strādājam un tāpēc arī kārtīgi svinam. Jā, viens nav cīnītājs, un mums ir laba komanda, tāpēc – viss notiek!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024
Nav vēl komentāru.