Gada pēdējā novada domes sēdē

Jau vēstīts, ka vēl pirms svētkiem deputāti pulcējās uz šī gada pēdējo novada domes sēdi. Apstiprinot trīs pārvalžu vadītājus, noslēdza jau plānoto Kandavas un pagastu apvienības reorganizāciju, diskutēja par Izglītības pārvaldes nākotni. Proti, ir plānots to reorganizēt jeb pārveidot par pašvaldības nodaļu. Tas, par ko vēl būs jādomā un ar ko strādās darba grupa, – kā tālāk darbosies līdzšinējās izglītības pārvaldes struktūrvienības, tai skaitā jauniešu Iniciatīvu un izglītības atbalsta centrs. Šobrīd iecerēts, ka skaidrs tas varētu būt jau jaunā gada pavasarī.

Kur  paliek mūsu nauda?

 

 

Par laivu bāzi un makšķerēšanu

Vēl no 1. janvāra pārmaiņas gaidāmas Kaņieru ezera laivu bāzē, kas līdz šim ir darbojusies VAS «Latvijas valsts meži» paspārnē, bet nu tiek nodota pašvaldībai. Par to, kā un kas te tiks organizēts, deputāti iepriekš bija plašāk runājuši apvienotājā komiteju sēdē. Taču lēmums, kas bija jāpieņem šobrīd, – ir jāatceļ spēkā esošie makšķerēšanas noteikumi. Arī tos nāksies izstrādāt pašiem.

Tajā pašā laikā sēdē nolēma pagarināt līgumu ar SIA «Dobeles biznesa centrs Pils», kas nodarbojas ar licencētu makšķerēšanu Kliģu ezerā, Džūkstes pagastā.  Sākotnējais noma līgums slēgts 2010. gadā un nu to pagarināja līdz 2027. gadam.

Vai puse no budžeta?

Savukārt februārī pārmaiņas gaidāmas pašvaldības uzņēmumā «Komunālservisā TILDe», kas atteiksies, piemēram, no ūdens un kanalizācijas, kā arī citu pakalpojumu sniegšanas pagastos. Kā sēdē precizēja deputāts Juris Šulcs, tas tiek darīts ne tādēļ, ka uzņēmumam nebūtu kapacitātes, bet gan mērķtiecīgi, lai pakalpojums būtu to uzņēmumu pārziņā, kas ar to nodarbojas ikdienā, šajā gadījumā, – citi pašvaldības uzņēmumi. Vēl bija iebildumi par to, ka lēmumprojektā tiek minētas pavisam konkrētas summas, ko teorētiski tādējādi varēšot ietaupīt, īpaši tādēļ, ka izvērtējumu deputāti tā arī līdz sēdei neesot saņēmuši, – uzsvēra Mārtiņš Limanskis. Viņš arī apšaubīja, ka ietaupījums varētu būtu tik liels – ap 200 000 eiro, kas ir aptuveni puse no uzņēmuma budžeta. Līdz ar to no šo skaitļu minēšanas lēmumā deputāti tiešām atteicās, bet lēmumu tāpat pieņēma. Vairāk par to, ko turpmāk darīs un ko nedarīs «Komunālserviss TILDe», varēsiet lasīt nākošajā jeb 3. janvāra laikrakstā.

Enerģija un atkritumi

Pašvaldība, sagaidot jauno gadu, gatavojas arī jauniem projektiem. To skaitā sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu arī Tukuma novads cer iesaistīties trīs miljonu projektā «Digitālais dvīnis». Tā ietvaros ir plānoti dažādi energoefektivitātes sistēmu uzlabojumi vairākās izglītības iestādēs. Ja ieceri atbalstīs, pašu ieguldījums būs 10% apmērā jeb nepilni 40 000 eiro.

Tāpat nākamajā gadā Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums «AAS Piejūra» cer novadā izbūvēt trīs pazemes novietnes dalīto atkritumu konteineriem – trīs Tukumā (Celtnieku, Smilšu un Kuldīgas ielā) un vienu – Kandavā (Zīļu ielā). Te ieceres izmaksas tiek lēstas 175 000 eiro apmērā, kur maksimāli iespējams piesaistīt 85% līdzfinansējuma. Bet nu atkal – tas būs aktuāli, ja tiks saņemts atbalsts no Eiropas Savienības fondiem.

Par vadītājiem un būvniekiem

  1. decembra novada domes sēde, kā ierasts, noslēdzās ar vadības pārskatu par pēdējā mēnesī paveikto un to, kas bijis tas būtiskākais. Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka viens no tiem, protams, ir budžets, ko vienlaikus salāgo ar pašvaldības kapitālsabiedrību nākamā gada investīciju plāniem. Šobrīd plānā, ka budžetu varētu pieņemt janvāra novada domes sēdē.

Vēl svarīgi, ka divām kapitālsabiedrībām tiek arī meklēti jauni valdes locekļi. «Tukuma slimnīcai» komisija kandidātus jau izvērtējusi un lemšana nu ir izpilddirektora rokās. Savukārt šodien, 27. decembrī, būs pārrunās ar «Komunālserviss TILDe» vadītāja amata kandidātiem.

Paralēli vieni darbi noslēdzas un nākamie vēl priekšā, kā, piemēram, iepirkumu process Brīvības laukuma rekonstrukcijai un sporta manēžas būvei pie Tukuma 2. vidusskolas. Deputāts J. Šulcs interesējās, vai pareizi, ka iepirkumā par manēžu ir prasība, kas paredz, ka būvniekam ir, piemēram, daudzmiljonu apgrozījums? Ar šādu lēmumu tiekot izslēgti vietējie uzņēmumi. I. Liepiņš skaidroja, ka stratēģijas mēdz būtu dažādas, bet šajā gadījumā pašvaldībai būtiskākais ir tas, ka maksimāli tiek samazināti iespējamie riski. Tādi uzņēmumi Latvijā, kas varētu pretendēt uz būvniecību, ir vairāki. Taču, ja gribētu dot iespēju piedalīties arī vietējiem, prasības būtu jāsamazina vairākkārt, kas atkal – ir risks. I. Liepiņš skaidroja, ka risinājums šajā gadījumā ir, ka, vietējie uzņēmēji, piemēram, var kļūt par apakšuzņēmējiem.

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru