Spriež Eiropā, spriež arī Latvijā
Uzziņai
*Latvijā purvi klāj 10% teritorijas, kūdras ieguve notiek 4% no
atradņu teritorijām.
*Pieņemot, ka vidēji gadā uzkrāj 2 mm kūdras, tad Latvijā ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais pieaugums – 0,65 miljoni tonnu.
*Latvija gadā iegūst 4 988 000 m³ kūdras, no kuriem dārzkopībā izmanto 4 900 000 m³, enerģētikā – 88 000 m³. Tātad – 95% no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībā, 4% enerģētikā.
*93% no dārzkopībai iegūtās kūdras eksportē dārzkopībai.
*Kūdras ieguvē un sagatavošanā reģionos nodarbināti 1800, sezonas laikā – 2700 strādnieki.
*Valstij gadā nodokļos nozare samaksā 18,5 miljonus eiro.
*Vienā m³ kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar kuriem var apmežot trīs hektārus meža. Viens hektārs meža 50 gados piesaista 370t CO².
*Vienā m³ kūdras izaudzē 16 tonnas gurķu vai 32 tonnas tomātu vai 7000 stādus.
* 70% no pasaules profesionālajā dārzkopībā izmantotajiem substrātiem ir kūdra.
(No Kūdras asociācijas valdes locekles Ingrīdas Krīgeres prezentācijas par kūdras izmantošanu)
Pašlaik notiek plašas diskusijas par ES zaļā kursa nosacījumiem kūdras ieguvē. Topošais Taksonomijas regulas projekts nosaka, ka kūdras ieguve nav klimatam draudzīga, un tāpēc – lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam – tās ieguve ir jāpārtrauc. Eiropas Savienības (ES) vides un okeānu komisārs, lietuvietis Virgīnijs Sinkēvičs, atbildot uz «Latvijas Avīzes» žurnālistu jautājumiem, 14. septembra intervijā «Zaļš kurss jāuzņem katram» pasaka nepārprotami: ”Kūdras izstrāde purvos un tās izmantošana būs liegta.” Par šo uzstādījumu ir uztraukušies gan dārzkopji, gan meža stādu audzētāji.
Vai tiešām šis mērķis ir reāls un loģisks? Kā tas atsauksies uz pārtikas ražošanu, valstu ekonomiku? Un vai patiešām kūdras izmantošana dārzkopībā un meža stādu audzēšana ir dabai tik nedraudzīga, jo izmantotā kūdra taču ar stādiem un arī meža stādiem nonāk dabā atpakaļ?! Arī kūdras ieguves vietas tiek rekultivētas – apstādītas ar zālāju, mežu, dzērvenēm vai krūmmellenēm. Runājot par lauksaimniecību, ja vēlamies jau tuvākā nākotnē pēc iespējas mazāk lietot agroķimikālijas, tad ar stādiem augsnē nonākusī kūdra ir dzīvotne daļai nepieciešamo mikroorganismu, kas gādā gan par slimību ierosinātāju pieveikšanu, gan augsne auglības celšanu. Protams, uztraukušies ir arī purvu īpašnieki, kūdras ieguvēji un kūdras substrātu ražotāji. Faktiski tas skar mūs katru: esam ieinteresēti dzīvot dabai draudzīgāk, mazāk tērēt tās resursus, bet ie jau jādomā arī par pašu izdzīvošanu un spēju prasmīgi sabalansēt resursus, lai nebūtu tā, ka – it kā dabas aizsardzības vārdā – realizējot labi apmaksātus projektus, nozāģējam zaru, uz kura paši sēžam, un tad nu projekta rezultātā izrādās, ka faktiski nemaz neesam neko dabai labu paveikuši. Lai uzzinātu šajā procesā iesaistīto pušu viedokļus, lūdzām komentārus dārzkopjiem, mežkopjiem un arī kūdras ražotājiem.
Visu mūžu esmu uzskatījis, ka man ir zaļa nodarbe…
Latvijas stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Andrejs Vītoliņš stāsta:
– Kūdra Latvijas apstākļos ir vienīgais pietiekami jaudīgais resurss, lai izaudzētu stādus. Ja pirms 50 gadiem tas bija pilnīgi normāli, ka stādīšana notika tikai rudeņos un pavasaros un kailsakņus tirgoja, izraktus no augsnes, tad pašlaik tehnoloģijas attīstījušās un es neredzu citus veidus, kā augus uz laukuma vasarā saglabāt. Es varu tos ielikt augsnē, esmu to darījis, kad pēc 2008. gada mūsu un arī citas stādu audzētavas pietiekami smagi skāra krīze. Bijām spiesti pāriet uz stādu audzēšanu augsnē, bet darbā problēmu tad saradās daudz, nemaz nerunājot par tādām primitīvām lietām, piemēram, ka podiņi ir smagi, ka augsne spēcīgi sakrītas, nosēžas, ka tajā savairojas nezāles, ka palielinās slimību riski. Turklāt šobrīd uz ārzemēm vest, eksportēt augus augsnē bez īpašām analīzēm neatļauj fitosanitārie noteikumi. Tas nozīme, ka katrs podiņš jāpārbauda! Kūdra ir vienīgais veids, kā varam audzēt augus konteineros, saglabājot tos tajos ilgāku laiku!
Ir elementāras lietas, par kurām neviens neaizdomājas. Piemēram, ja arī tagad ļautu augus, stādītus augsnē, vest uz ārzemēm, tad jāņem vērā, ka augsne ir smaga, tādējādi bezjēdzīgi sadārdzināsies arī transporta izmaksas. Vēl jau jādomā par tehnoloģisko ķēdi. Tehnoloģiskā ķēde ir šāda: ievācu sēklas un sēju kūdrā; kad dīgsti paaugušies līdz jaunstādu stadijai, es augu stādu vai nu uz lauka, vai mazos podiņos. Te atkal vajadzīga kūdra. Es arī neredzu, ka, piemēram, meža stādu audzētāji automātiskajās līnijās varētu izmantot augsnes vai šķeldas variantus. Teorētiski varētu mēģināt ar kaut ko kūdru aizvietot. Bet ar ko? Varbūt var koksni izmantot, ko drupina smalkā frakcijā, tādējādi veidojot kaut ko līdzīgu kūdrai? Koksne it kā ir atjaunojamais resurss, lai gan par šādu izmantojumu neviens nerunā un, ej nu sazini, vai pēc gadiem kāds gudrinieks arī šo neaizliegs. Vēl var mēģināt sapropeli izmantot, ko tīrā veidā ir vēl grūtāk izmantot nekā augsni. Vairāk nav ko. Lapu kompostu? Kādus vulkāniskos iežus? Bet tas nāks no ārzemēm. No ekonomiskiem aspektiem būtu nepareizi mākslīgi vājināt nozari. Arī no dabas aizsardzības viedokļa te ir ļoti daudz diskutējamu jautājumu, bet šie būtu jārisina zinātniekiem. No ražotāja viedokļa skatoties, es šodien un tuvākajos 10 gados neredzu iespējas tik radikāli izmainīt tehnoloģijas, lai vietējais ražotājs neciestu un nezaudētu konkurētspēju tirgū!
Mēs līdz šim savu produkciju eksportējām uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, bija arī reeksports – augus, kas nāca no Eiropas, tālāk sūtīja uz Krieviju. Arī tas ekonomiskā ziņā nav slikti. Tad tagad no Krievijas vedīsim kūdras substrātu? Iespējams, tad vēlāk arī augus sāksim vest?!…. Manā skatījumā šīs lietas jārisina daudz nopietnāk. Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts ir tiesīga izteikt savu viedokli; kooperējoties ar kaimiņvalstīm, varam arī šo viedokli ietekmēt. Mums pārliecinošāk jāaizstāv vietējo ražotāju intereses. Ja ir diskusija par to, ka kūdru dedzina un vienkārši izkūpina gaisā, tā ir viena lieta. Bet ja es kūdru ielieku podiņā un aiznesu uz dārzu, vai tad kaut kur kūdra izplēn gaisā?! Pārvērst Latviju par aizsargājamu dabas parku, kuru daudzi brauks skatīties, attīstīsies tūrisms – tas ir labi, bet man vienmēr ir licies, ka jāražo arī kaut kas taustāmāks, nopietnāks, ne tikai tāds virtuāls produkts. Kad latviešu bāleliņi tautas tērpos pie ugunskura danco pie meža, aizsargātā kūdras purvā, es tajā nesaredzu Latvijas nākotni! Es gribētu redzēt, lai Latvija ražotu, audzētu, stādītu, eksportētu uz ārzemēm… Šis kurss, manuprāt, nav pareizs no ekonomiskā viedokļa, esmu centies ieklausīties arī vides aizsardzības viedokļa paudējos, viņu argumentācijā. Ne vienmēr mani tā pārliecina. Es visu savu mūžu esmu nodarbojies ar stādu audzēšanu, uzskatu, ka šī nodarbe arī pasauli padara zaļāku. Esmu dārzkopis jau kādā ceturtajā vai piektajā paaudzē, vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu saistīts ar zaļu un ekoloģisku nodarbi, bet šobrīd iznāk, ka esmu bijis viens no ļaunākajiem CO² radītājiem, jo visus šos gadus daudzus m³ kūdras esmu izmantojis stādu podiņos un tādējādi tos nogādājis uz mūsu dārziem.
Esmu piedalījies diskusijas, lasījis pētījumus… Kā būs nākotnē, varam tikai minēt. Ja Eiropā kūdru neiegūs, to iepirks no Krievijas, Baltkrievijas – būs vēl viens importa produkts… Pietiekami ilgi esmu darbojies šajā nozarē, bet neesmu dzirdējis, ka būtu kādi eksperimenti ar materiāliem, kuros varētu audzēt augus. Ir dārzeņi, ko audzē hidroponikā, tomāti, gurķi, ko audzē kokosa šķiedrā, bet arī tie ir ierobežoti resursi. Turklāt tās ir jāatved ar kuģiem. Vai tas tiešām būs CO² neitrāls risinājums?
Dārzkopība bez kūdras neiztiks
Biedrības «Latvijas dārznieks» valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš:
– Par šo jautājumu jau Kaiģu purva apsaimniekotāji rīkoja diskusiju, piedalījās arī dārzkopji. Zemkopības ministrija jau ir iestājusies par to, ka dārzkopībai nedrīkst kūdru atņemt. Vēl jau lēmums gan nav pieņemts. Visus meža stādus audzē kūdrā, cita substrāta jau nav. Esmu dzirdējis arī versiju, ka dārzkopībai tomēr varēs kūdru izmantot. Jēkabpils pusē ir liels kombināts, kur audzē salātus. Viņu tehnoloģijas jau var tikai ar kūdru strādāt. Mūsu viedoklis jau ir skaidrs, dārzkopība bez kūdras neiztiks. Es domāju, ka Vācija, Holande arī teiks savu vārdu, jo tām valstīm jau vajag to mūsu kūdru. Mēs jau aizejam reizēm galējībās. Neviens dzīvnieks nav tik briesmīgs kā cilvēks, kas dara visu, lai pats sevi iznīcinātu. Tie paši antivakseri arī…
Nav citas alternatīvas
A/S «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs skaidro, ka, jā, ir jau iespējamas arī alternatīvas meža stādu audzēšanas metodes, bet tās ir nesamērīgi dārgas:
– Varētu stādus audzēt, piemēram, kokosšķiedrā, ko no Indonēzijas vai Indijas transportēt šurp. Mēs šobrīd neesam saņēmuši nekādu skaidru ziņu, ka Latvijā kūdra netiks iegūta pat tik daudz, lai varētu nodrošināt meža stādu audzēšanu. Lai arī nav jau citas sapratīgas alternatīvas. Es ceru, ka Latvija savu nostāju paudīs, ka dārza un meža stādu audzēšanā kūdras izmantošana ir tradicionāls pasākums, vismaz gadsimta garumā tā ir darīts un, ceru, ka tas arī būs atļauts turpmāk. Ceru, ka šos jautājumus Latvijas dažāda līmeņa politiķi risinās gan pašu mājās, gan Eiroparlamentā, ka savu viedokli un skaidrojumus paudīs gan stādaudzētāju, gan ar mežsaimniecību saistītās sabiedriskās organizācijas.
To zaļumu jau ražo kūdrinieki…
Zemnieku saimniecībai «Brīvzemnieki – Melior» pieder savs kūdras purvs. Tā īpašnieks Andrejs Ritenis, runājot par kūdras izstrādi un zaļā kursa ieviešanu, saka:
– Kāpēc nerunā kontekstā, kāda šobrīd situācija Latvijai ar CO² kvotām? Mēs jau savas kvotas nepārsniedzam, bet to neviens nepiemin. Mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Ko tad lai saka spāņi vai portugāļi? Protams, to zaļo kursu vajag. Bet tieši kūdrinieki jau to zaļumu ražo, jo kurināšanai Latvijā tikpat kā kūdru neizmanto. Domāju, ka te daudz kur notiek arī spēles par naudu. Un diemžēl šajā gadījumā neviens neieklausās uzņēmējos, kas kūdru ražo lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Purvs tiek izstrādāts noteiktā laikā dārzkopībai, bioloģiskās produkcijas ražošanai, lauksaimniecībai. Salīdzinot jājautā, vai mans purvs var 10 gados tik daudz kaitīgu vielu saražot, cik Ādažu poligonā viens mācību šāviens?!
Ikvienam, kas izstrādā lauksaimniecības purvus, ir rekultivācijas projekts. Manā gadījumā es jau izstrādātā purvā esmu sācis dzērveņu audzēšanu, kas tos purvus ja ne mana dzīvē, tad pēc manis pataisīs zaļus un nekādas CO² emisijas nebūs. Dzērvenājs man aug izstrādātā purvā 11 ha platībā. Baidos, ka neiznāk tāpat kā ar cukurbietēm, ko Latvijā nolikvidēja. Tā ir naudas spēle ar CO² kvotu tirdzniecību…
Uzņēmumā pastāvīgi abos purvos kopā strādā 25 darbinieki, sezonas laikā piesaistām līdz 50 darbiniekiem. Vēl jau jārunā arī par kūdras substrātu ražotājiem. Dēlam ir firma «Silu kūdra», kur arī ir nodarbināti cilvēki. Viņu sagatavotos kūdras substrātus tirgo Latvijā un arī eksportē. Manā skatījumā kūdras ieguve dārzkopībai nav dabai nedraudzīgs process, jo kūdra atgriežas dabā, turklāt izstrādātie purvi tiek rekultivēti. Nu kur vēl dabai draudzīgāka ražošana!? Kas attiecas uz sniegtajiem aprēķiniem, tad, manuprāt, rēķināt var dažādi, arī manipulēt ar skaitļiem var itin labi.
VARAM uzskata: jācīnās par iespēju kūdru atstāt iekšējā tirgus vajadzībām dārzkopībā un mežsaimniecībā
Viedokli par kūdras ieguvi un izmantošanu nākotnē lūdzām arī izteikt Valsts Reģionālas attīstības un vides aizsardzības ministrijas amatpersonām. Šeit publicēto skaidrojumu ir sagatavojuši ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki. (Izskatās, ka neviens konkrēti atbildību par skaidrojumā pausto neuzņemas.) Bet skaidrojums ir šāds: ”Eiropas Komisijas izstrādātais taksonomijas regulējums nenozīmē, ka kūdras izmantošana dārzkopībā būs aizliegta. Taksonomijas regula ir viena no vairākām darbībām, kas palīdzēs pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, pārvaldītu finanšu riskus, ko rada, piemēram, klimata pārmaiņas, kā arī veicinās finanšu un saimnieciskās darbības pārredzamību un ilgtermiņa perspektīvas. Līdz ar to tas varētu kalpot kā motivējošs instruments, lai veicinātu inovatīvu produktu veidošanu, ar kuru būtu iespējams aizstāt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensīvos kūdras substrātus.”
- augustā Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums «Par Latvijas pozīciju par ilgtspējīgu finanšu jomā publicēto deleģēto aktu klimata jomā». VARAM piedalījusies informatīvā ziņojuma komentēšanā, tai skaitā, skaidrojot nepieciešamos precizējumus saistībā ar kūdru, tās ieguvi un rekultivācijas jautājumiem.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir meža zemes pārveidošanai par apbūvi (ceļiem un cita veida infrastruktūru), kā arī dabiski apmežojušos zemju atgriešana saimnieciskajā apritē, pārveidojot par aramzemēm un zālājiem, un kūdras ieguves apjoma pieaugumam un mērķa tirgus transformācijai, pārtraucot ražot kurināmo kūdru un palielinot lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguvi [Avoti: Latvijas SEG inventarizācija 1990.-2019.gads: https://unfccc.int/ghg-inventories-annex-i-parties/2021; Latvijas SEG inventarizācijas: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu].
Savukārt, Vides aizsardzības jomā deleģētais akts nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus mitrzemju atjaunošanas darbībām. Latvijā šī joma skar kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Saskaņā ar normatīvo ietvaru Latvijā kūdras ieguves vietas pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas ir jārekultivē, un viens no rekultivācijas veidiem ir izmantošana mežsaimniecībā, veicot kūdras ieguves vietu apmežošanu, kas var radīt vienu no lielākajiem SEG emisiju samazinājumiem. Viens no deleģētā akta nosacījumiem, lai mežsaimniecības aktivitātes sniegtu būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanai, ir, ka mežsaimniecības aktivitāte neietver zemes ar augstu oglekļa saturu degradāciju (piemēram, deleģētā akta 1. pielikuma 1.1. aktivitātes 1.6. nosacījums, 1.2. aktivitātes 1.4. nosacījums). Minētie nosacījumi rada bažas par to, vai jau degradēto purvu apmežošana teritoriju rekultivācijas ietvaros atbildīs deleģētā akta nosacījumiem.
Vienlaikus jāatzīmē, ka kūdras ieguve un izmantošana Latvijā ir atļauta. 2020. gadā Ministru kabinets pieņēma Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020. – 2030. gadam (Pamatnostādnes). Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, Pamatnostādnēs, kā viens no galvenajiem rīcības virzieniem ir noteikts veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā.
Ievērojot līdzšinējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, Pamatnostādņu periodā gada griezumā paredzēts nodrošināt tautsaimniecību ar kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinās vienmērīgu un prognozējamu kūdras ieguvi pamatnostādnēs paredzētajam laika periodam līdz 2030. gadam.
Latvija ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā, kas nozīmē, ka visas SEG emisijas, kas rodas valstī, būtu pēc iespējas jāsamazina, atlikušās SEG emisijas kompensējot ar piesaisti, piemēram, ar mežiem. Latvijas SEG emisiju bilancē saskaņā ar starptautiski noteiktu metodoloģiju (2013. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Vadlīnijas: Mitrzemes) ieskaita ne tikai SEG emisijas, kas rodas no kūdras sadedzināšanas, kas patiesi ir ļoti nelielas, bet arī emisijas, kas rodas, kūdru izrokot. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora apakškategorijā “kūdras ieguves vietas” aprēķina CO² emisijas no kūdras ieguves izmantošanai lauksaimniecībā, pieņemot, ka viss iegūtās kūdras apjoms momentāni sadalās, un CO², N²O un CH4 emisijas no augsnes kūdras ieguvei sagatavotās platībās, renaturalizētās un appludinātās platībās, kur kūdras ieguve pārtraukta.
Ar kūdras ieguvi saistītās SEG emisijas Latvijā ir ļoti būtiskas, 2019. gadā tās bija aptuveni 11,6% no visām SEG emisijām Latvijā, ieskaitot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru. VARAM ieskatā kūdras nozarei būtu jāpilnveido sava saimnieciskā darbība tā, lai resurss, kurš tiek iegūts, netiek galvenokārt eksportēts, bet tiek daudz vairāk izmantots uz vietas Latvijā, tādā veidā veicinot CO² piesaisti.
VARAM regulāri skaidro Eiropas Komisijai Latvijas īpašo situāciju, t.sk. attiecībā uz kūdras nozari. Piemēram, Taisnīgas pārkārtošanas fonda regulējuma kontekstā Latvijas pārstāvji tikās ar vairāku Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu (reģionālo, klimata u.c.) pārstāvjiem, kurās sīki skaidroja Latvijas situāciju attiecībā uz kūdras nozari.
Lūdz amatpersonas aizstāvēt tautsaimniecības intereses
- septembrī Latvijas kūdras asociācijas darbinieki ir nosūtījuši Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai savu viedokli par Taksonomijas ziņojumā iekļautajiem aspektiem, kas rada draudus gan kūdras nozarei, gan kūdras produkcijas patērētājiem – lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Kūdras asociācija lūdz ministriju atbildīgās amatpersonas, kas piedalās Eiropas Komisijas darba grupās ņemt vērā šo viedokli un paust to Taksonomijas ziņojuma apspriešanas gaitā. Statistikā kūdra tiek uzskatīta par energoproduktu. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ ES ir izveidojusies negatīva attieksme pret kūdras ieguvi un izmantošanu, jo nav izpratnes, ka kūdru izmanto dārzkopībā un kā pēc izmantošanas tā atgriežas dabā. Tāpēc ir ierosinājums Ziņojuma projektu papildināt ar šādu informāciju. Lai nodrošinātu sekmīgu taksonomijas darbību, jāuzlabo arī Kombinētā Nomenklatūra, lai tā preču tirdzniecību atspoguļotu patiesi. Tāpat arī Kūdras asociācija norāda, ka kūdras izmantošana dārzkopībā ir lielisks aprites ekonomikas paraugs, kur ekonomika nebalstās uz resursu ieguvi un dabas kapitāla noplicināšanu. Ziņojuma pielikumā vairakkārt minēts, ka saimniekot var platībās, kas jau meliorētas. Latvijā kūdru iegūst kūdrājos, ko iepriekš jau skārusi meliorācija. Turklāt, kā liecina izdarītie mērījumi, tad SEG emisijas kūdras ieguvē Latvijā ir par 30-40% zemākas nekā saskaņā ar PICCCC metodiku aprēķinātās un SEG emisiju apjoms no kūdras ieguves vietām ir daudz zemāks nekā uzskatīts līdz šim. Kūdras asociācija vērš ministriju uzmanību arī uz to, ka Latvijas stratēģiskajos dokumentos kā viens no galvenajiem ekonomikas attīstības virzieniem ir minēts eksporta un eksportspējas palielināšana. Taksonomija šī brīža redakcijā apdraud šī stratēģiskā mērķa sasniegšanu. Tiek arī norādīts, ka tieši kūdra un ar to saistītajos lauksaimnieciskās ražošanas un mežsaimniecības sektoros ir būtiska daļa no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Būtiski tiktu ietekmēta arī nodarbinātība reģionos. Kā uzskata kūdras ražotāji, šāda Regulas redakcija, kur kūdra minēta kā nevēlams produkts, būtiski palielinās lauku teritoriju depopulāciju, pasliktinās sociālekonomisko situāciju.
Ja runa ir par mitrāju aizsardzību, tad šis nosacījums – uzsver asociācija – Latvijā jau ieviests, jo vairāk nekā 40% purvu ir iekļauti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nodrošina augstu purvu biotopu aizsardzību. Tāpat esot jāņem vērā, ka kūdras substrātam, ko izmanto augu audzēšanai, ir CO² piesaisti veicinošs efekts. Tāpēc, kā uzskata kūdras ražotāji, arī no Taksonomijas ziņojuma pielikuma jāsvītro dažās nodaļās norādītais, ka kūdru nevajadzētu lietot, īpaši – kā augšanas substrātu. Tāpat arī esot svītrojams apgalvojums, ka kūdra, ko izmanto lauksaimniecībā, saglabā oglekli. Ja kūdru izmanto augu audzēšanai, tā veicina SEG piesaistīšanu, uzsver kūdras ražotāji. Asociācija aicina ministrijas iesaistīties visu līmeņu diskusijās un aizstāvēt mūsu valsts tautsaimniecības intereses ne tikai kūdras ieguves jomā, bet arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Rūta Fjodorova
Materiāls tapis ar sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
