Upē viens nav karotājs

Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.

Licences palīdz piepildīt upi

Šī būs licencētās makšķerēšanas otrā sezona, un biedrības vadītājs, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, pats kaislīgs makšķernieks, stāsta, ka pirmā sezona bijusi ļoti veiksmīga, kas dod pārliecību, ka izvēlētais ceļš ir pareizs.

Tas nebija viegls process, līdz sistēmas ieviešanai pagāja vairāki gadi, tomēr to izdevās realizēt. Biedrībai nu ir atļauja pārdot 6240 licenču gadā makšķerēšanai no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. “Biedrības primārais mērķis ir nodrošināt lašveidīgo zivju, zušu un upes nēģu krājumu pieaugumu Gaujas baseinā, un tieši ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas dod papildu finansējumu šī plāna īstenošanai,” skaidro A. Šteins. Vienas licences cena ir 10 eiro, likums nosaka, ka 20 procenti no ieņēmumiem jāieskaita Zivju fondā, bet pārējie 80 procenti paliek biedrības pārvaldībā, lai nodrošinātu zivju resursu atjaunošanu un uzraudzību.

“Sākotnēji kolēģiem teicu, ja pirmajā gadā nopirks 500–700 licenču, tas būs ļoti labs rezultāts, bet mēs pārdevām 2006 licences,” viņš pastāsta. “Tas ir vairāk nekā pārsteidzoši, bet to veicināja divi faktori. Pirmkārt, mums palīdzēja māte daba, jo īstas ziemas nebija, otrkārt, sākās Covid-19 stingrie ierobežojumi, kas neļāva rīkot nekādus pasākumus, tāpēc cilvēki vairāk devās dabā, arī makšķerēt. Piemēram, aprīlī, kad spēkā bija ārkārtējā situācija, pārdevām ap 1000 licenču. Saprotam, ka makšķerniekiem ir interese par šo piedāvājumu, tagad mums jāiemanto viņu uzticēšanās, parādot, ka iekasētā nauda pilnībā tiek izmantota, lai palielinātu zivju krājumus, uzlabotu nārsta vietas, nodrošinātu uzraudzību, kas bija mērķis jau kopš ieceres sākuma,” biedrības vadītājs turpina. Šovasar jau uzsākta iegūtā finansējuma atdošana upei, realizējot vairākus projektus, piesaistot arī citu finansējumu. Faktiski arī Zivju fondā iemaksātā nauda caur īstenotajiem projektiem atgriežas upē.

Zivīm vairs nav jālec

Vasaras nozīmīgākais projekts, ko pašvaldības īstenoja Gaujas upes baseinā, bija zivju ceļa rekonstrukcija Līgatnes upē pāri Anfabrikas slūžām. Šī ir īpaša būve, kas tapa 2013. gadā un kam līdzīgas Latvijā nav, toreiz pieredzi nācās smelties ārpus valsts. Tagad tā jau ir savu laiku nokalpojusi un prasījās pēc atjaunošanas. Darbus finansēja Zivju fonds, Līgatnes novada dome un Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība.

A. Šteins stāsta, ka pilnībā pārbūvētas visas koka konstrukcijas, izveidotas metāla atsaites, apakšējā daļa nolaista zemāk, lai zivis bez problēmām varētu iepeldēt zivju ceļā, nu tām vairs nav jālec. Uzlabota arī to nokļūšana zivju ceļā, izveidojot īpašus baseinus. Biedrības vadītājs saka, ka šis projekts sevi ir pilnībā attaisnojis, un, apsekojot upi augšpus slūžām, var secināt, ka zivju ceļu izmanto ļoti daudz lašveidīgo zivju: “Mēs būtu priecīgi, ja varētu uzstādīt monitoringa sistēmu, kas ļautu precīzi uzskaitīt zivis, kas izmanto šo ceļu, taču tās ir pārāk lielas izmaksas, vairāki desmiti tūkstošu eiro. Taču ir pārliecība, ka zivju ceļš strādā lieliski un tagad viss izveidots tā, lai pavasarī to varētu izmantot arī nēģi. Ja tas notiks, varēs teikt, ka esam sasnieguši visu, ko cerējām.”

Vēl vasarā kopā ar biedrības, Zivju fonda un Apes novada pašvaldības finansējumu realizēts projekts zivju dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanai Sikšņu krācēs, bet sadarbībā ar Amatas un Priekuļu novada pašvaldībām Gaujas pietekupēs Amatā un Raunā ielaisti taimiņu smolti – katrā upē 4700 mākslīgi ataudzētu taimiņu ar nogrieztu taukspuru.

Jābūt kā vienotam organismam

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš ļoti atzinīgi vērtē šo 11 pašvaldību sadarbības modeli: “Pieļauju, ka tik daudzu pašvaldību iesaiste projektu padara komplicētāku, jo viedokļi atšķiras un nav viegli nonākt pie kopsaucēja. Tāpēc jo lielāks prieks, ka pašvaldības atradušas kopsaucēju, spējušas vienoties par sadarbību, nevis katra gādā tikai par savu posmu, tajā saviem spēkiem organizējot licencēto makšķerēšanu. Tas radītu sarežģījumus gan pašām pašvaldībām, gan makšķerniekiem, kuriem būtu jācenšas saprast, kādas prasības ir katrā pašvaldībā.

Savulaik Salacas upē, kur arī notiek licencētā makšķerēšana, iepriekš pašvaldības darbojās kopā, bet tagad katra ir par sevi. Mūsuprāt, labāk, ja pašvaldības tomēr spēj apsēsties pie viena galda un vienoties par sadarbību. Upe ir vienots organisms, tāpēc arī attieksmei no visiem vajadzētu būt vienādai. Gaujas gadījumā ieguvums arī tāpēc, ka upe atrodas nacionālā parka teritorijā, un ir tikai labi, ja par upi rūpējas pēc kopīgas izpratnes par dabai draudzīgu saimniekošanu.”

Par ieguldījumu atdevi liecina arī lomi. A. Šteins norāda, ka rezultāti ir iepriecinoši. Makšķerniekam, kurš iegādājies licenci, jāiesniedz atskaite par lomu, un apkopojums rāda, ka uz aptuveni 8,3 licencēm tiek noķerta viena zivs – lasis vai taimiņš. Salīdzinot, piemēram, Salacā viena zivs ir uz astoņām licencēm. “Tas rāda, ka Gaujā zivis ir, tikai jāprot noķert,” saka A. Šteins, uzsverot, ka makšķerniekam pārskats jāiesniedz obligāti, pretējā gadījumā šim cilvēkam nākamos divus gadus tiek liegta iespēja iegādāties licenci.

 

UZZIŅAI

Finansējums zivju resursu pavairošanai publiskajās ūdenstilpēs

  1. gadā – 234 251,87 eiro
  2. gadā – 255 535,60 eiro
  3. gadā – 195 709,01 eiro
  4. gadā – 194 829,82 eiro

Avots: Zivju fonds

 

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.