NTZ projektu raksti

Žurnālistam ir jāredz kopsakarības, jāspēj patstāvīgi domāt un vērtēt

Vēl tikai oktobrī atklāšanas svētkus piedzīvoja Latvijas universitātes pētnieku apjomīgais kopdarbs jeb monogrāfija, kas no dažādām šķautnēm aplūko  aktuālo situāciju mūsu valsts mediju vidē. Iespaidīgajā autoru virtenē atrodams arī filozofijas doktores Skaidrītes Lasmanes vārds. Laikā, kad tiek veidots Latvijas mediju ombuds un realizēts arī Latvijas Žurnālistu asociācijas paspārnē tapis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts mediju kritikas projekts, viņas zināšanām un viedoklim šai jomā ir īpašs svars. Un esam pateicīgi, ka joprojām ļoti aizņemtā pētniece piekrita šai sarunai, ka turpat, universitātes trokšņainajā kafejnīcā, vienas kafijas tases garumā, bija iespēja viņu izvaicāt. Par to, kādu  redz Latvijas žurnālistiku un tās patērētājus, informēti, zinoši, bet tomēr – it kā no malas raugoties.

Vēlēšanas pagājušas. Diskusijas turpinās

Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.

Noņemt maskas

Mediji un žurnālisti bieži tiek kritizēti. Bet ne tik bieži tiem ir iespēja skaidrot savu rīcību un atbildēt uz pārmetumiem. Tādēļ uz sarunu aicinājām LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru, vairāku LTV radījumu autoru un vadītāju Gunti Bojāru. Viņa radīti un veidoti raidījumi ir gan vairākkārt apbalvoti, gan kritizēti, gan nesaprasti. Īpaši pretrunīgi ir vērtēts raidījums «Aizliegtais paņēmiens» par dažādu Latvijas žurnālistikā reti vai tikpat kā nemaz izmantotu metožu, paņēmienu un eksperimentu izmantošanu. Reti kurš nebūs neko dzirdējis par Operāciju «Frics», Operāciju «Tokija», ar Latvijas Radio kopīgi veidoto projektu «Sistēmas bērni» un citiem. Kā ir patiesībā? Šoreiz uz jautājumu aicinājām atbildēt Gunti Bojāru pašu.

Latvijā pieejams daudzveidīgs mediju klāsts

Latvijas mediju daudzveidība: formāti, žanri, ētika, īpašnieki – tās ir tēmas, par kurām runāts apjomīgā un visaptverošā izdevumā «Latvijas mediju vides daudzveidība», kuru nupat kā izdevis LU Akadēmiskais apgāds un kurā grāmatas zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče apkopojusi dažādu autoru pētījumus par Latvijas medijiem. 

Medijs vai mediju izstrādājums

Mediji, žurnālisti (vai tomēr reklāmas?) mūs māca, kādai jābūt labai maizei. Mums skaidro, kas ir veselīga pārtika, kādi ir atbilstoši parametri labam telefonam, datoram, mašīnai un virtuves kombainam. Bet, kas ir laba žurnālistika, kādam jābūt labam medijam, – par to mēs Latvijā gadiem neesam runājuši vai, pareizāk, runājuši par maz, runājuši tikai no reizes uz reizi. Nu šai tēmai esam pievērsušies mēs paši – žurnālisti. Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar vairākiem reģionālajiem medijiem, kā arī aģentūru «Leta» ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizē projektu, kura laikā centīsimies noskaidrot, kas tad ir laba žurnālistika un kā to atšķirt no sēnalām un klajiem meliem. Bet lai noskaidrotu žurnālistikas kvalitātes, vispirms pievērsīsimies mediju kritikai.

Budžets, projekti un izsoles

Kārtējā Jaunpils novada domes sēde notika 23. janvārī, tajā pārsvarā tika izskatīti un apstiprināti jautājumi par budžetu. Visus lēmumus domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja.

Kā salāgot dabas un cilvēka vajadzības?

Turpinot tradīciju, 7. februārī, Engures iedzīvotāji bija aicinātu uz tradicionālo «Zaļo pēcpusdienu», kurā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti stāstīja par šī brīža aktualitātēm, to skaitā projektiem, kas skar Engures novada teritoriju. Stāstīja par lielo dumpju aizsardzību, diskutēja par “priedīšu ravēšanas“ lietderīgumu un citiem jautājumiem.

«Kamenēm» jau 10 darbīgu gadu

Dzirdot vārdu kamene, lielākai daļai nāk prātā kukainītis, kas ir darbīgs un var paveikt tādas lietas, kuras dažam liekas pāri viņa spēkiem. Piemēram, ar tik maziem spārniņiem tomēr lidot. Tādas arī ir biedrības «Kamenes» dāmas, kuras jau desmit gadus spēj paveikt īpašas un paliekošas lietas

Pilnīgi viss kājām gaisā!

Viena aktiera teātris, leļļu balets, trakulīgas kora dejotājas un pavisam reāls boksa turnīrs ar aktuālajām latviešu un ukraiņu zvaigznēm – šādus un vēl citus elpu aizraujošus priekšnesumus varēja noskatīties Pūres pašdarbnieku ballē, kas notika 27. janvārī ar devīzi «Kājām gaisā pilnīgi viss».

Opozīcija iebilst un atturas, bet budžets – apstiprināts

25.janvārī Tukuma novada domes sēdē apstiprināja pašvaldības 2018. gada budžetu. Desmit deputāti nobalsoja “par” sagatavoto budžeta projektu, taču septiņi – atturējās, norādot, ka budžetā ir gan labas lietas, gan sliktas, kas prasa rūpīgu izvērtējumu, nevis tikai automātisku rokas pacelšanu balsojumā.

Kāpēc ne?

”Kāpēc gan ne?” tā, gluži kā aizgājušo laiku pionieri, teju uz visu ir gatavi pašdarbnieki. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties katrs, kam bija tā laimīgā iespēja būt Slampē pagājušās piektdienas vakarā, laikā, kad tur notika mazliet tā kā no aizmirstības izvilktais, bet reiz tik tradicionālais Pašdarbnieku vakars.