Foto Dabas aizsardzības pārvaldes DIC "Ziemeļvidzeme" dabas izglītības speciāliste Inta Soma rāda vienu no eksponātiem, kas būs apskatāms centrā gatavotajā interaktīvajā izstādē.

Vides izglītība māca izprast dabu

Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) “Ziemeļvidzeme” dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, būdama arī pedagoģe, vada izzinošas nodarbības dažādu paaudžu cilvēkiem un māca, ko varam redzēt dabā, kā pamanīto izmantot savā ikdienā un kādēļ ir svarīgi saudzēt šīs vērtības.

NOVADI ZAĻO

Uzrunā dažādas paaudzes

“Vides izglītība nozīmē iepazīt un izprast dabu. Kad tas notiek, cilvēki sāk aizdomāties par savstarpējo saistību, piemēram, ka, noraujot vai iznīcinot vienu augu, tiek izpostīta arī dzīvesvieta kukaiņiem. Ja to nav, tas atstāj ietekmi uz putnu populāciju. Tādā veidā veidojas šī mijiedarbības ķēdīte. Šo sakarību mēs aplūkojam arī savās nodarbībās,” skaidro I. Soma. Zināšanas, izpratne par dabu mazinājusies, jo cilvēki reti pie tās dodas. I. Soma novērojusi, ka, piemēram, bērni vairs nezina, kā izskatās kļava vai baltās vizbulītes. Kādēļ tā? “Vecāki vairs nedodas dabā, ņemot līdzi bērnus, un arī jaunā paaudze maz iziet laukā,” teic sarunbiedre.

Covid-19 pandēmija gan daudzus pamudināja doties ārā, staigāt pa dažādām takām, apmeklēt apskates vietas un objektus, iesaistīties pārgājienos. I. Soma to novērtē kā pozitīvu tendenci, bet tai ir kāds trūkums. “Ar vienu grupu man bija nodarbība jūras piekrastē, pētījām klintis, pildījām dažādus uzdevumus. Tobrīd garām gāja tūristi, kuru mērķis bija mērot posmu no Tūjas līdz Vitrupes bākai. Pajautāju, vai viņi pa ceļam smiltīs pamanīja granātus, vēl šo to interesantu. Izrādās, nē, jo viņiem netiek paskaidrots, kur tos var redzēt. Cilvēki atrodas dabā, bet to neiepazīst.” DIC speciālisti ir vieni no tiem, kuri šādos un līdzīgos jautājumos izglīto sabiedrību.

Latvijā pavisam ir pieci DIC, kas atklāti 2013. gadā DAP īstenotajā Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Cilvēki un daba”. Centru darbības pamatā ir dažādu paaudžu interesentu grupu piesaistīšana. Īpašās nodarbībās viņi iepazīst apkārtējo dabu teorētiski un praktiski. Tāpat izveidotas aizraujošas spēles, kas patīk gan maziem, gan lieliem.

Kovidlaiku “Ziemeļvidzemes” dabas izglītības speciāliste izmantoja, lai pilnībā izstrādātu metodisko materiālu “Izzini dabu dabā” visām skolu grupām atbilstoši to mācību programmām. Aptuveni 500 lappušu apjomīgajā darbā, kas paredzēts izmantošanai Dabas izglītības centros, ir vairāk nekā 50 nodarbību par dažādām dabas tēmām. Tās var pielāgot arī pieaugušajiem. Piemēram, 3. klases skolēni, apmeklējot DIC nodarbību, var papildināt un nostiprināt zināšanas par skolā apgūstamo tēmu – augstienes un zemienes – un, izmantojot interaktīvo karti, iejusties ledāju virzīta akmens lomā. I. Soma strādā arī pie metodiskā materiāla 1. klases skolotājiem par monitoringu dabā tuvākajā apkārtnē visos četros gadalaikos. Skolēniem būs jāpēta, kas vienā un tajā pašā teritorijā mainās četru sezonu laikā. Nu top vēl viena pastāvīgā interaktīvā izstāde (tajā jau var skatīt “Lasis godā celts”) par apkārtējā vidē redzamo, uzsverot piekrasti un mežu, kas ir šī centra galvenie darbošanās biotopi. Iespējams, daudzi nezina, ka čiekuri ir ne vien priedei un eglei, bet arī melnalksnim. To te varēs uzzināt, tāpat aplūkot dzīvnieku ragus, galvaskausus, pataustīt vilnu, kas gatavota no dažādiem kokiem.

Ietekmē nezināšana, kāre palielīties un ieradums

  1. Soma piekrīt, ka pa šiem gadiem, kopš darbinieki informē sabiedrību par vides jautājumiem, cilvēku apziņa ir lēnām uzlabojusies. Protams, ir lietas, kas arvien jāatgādina. Kā ik gadu, arī pirms nupat aizvadītajiem Jāņiem DAP izplatīja atgādinājumu, kuras zāles drīkst plūkt un vīt vainagā un kuras ir aizsargājamas un atstājamas pļavā. “Cilvēki bieži vien nepazīst šos augus, tādēļ nezina, kurš augs aizsargājams un kurš ne. Nodarbībās redzu, ka tipiskākā izpratne par pļavu ir tā, ka visi augi tajā ir zāle. Taču, ja kaut ko iepazīstam, mēs to dabā sākam saskatīt. Tādēļ ir jāmāca un jāatgādina,” skaidro I. Soma. Arī mudinājums netraucēt piekrastē izpeldējušos ronēnus, ja vien tiem nekas nekaiš, jāizsaka gadu no gada. “Cilvēki it kā ar vienu prāta daļu saprot, ka nevajag dzīvniekiem iet klāt, tos traucēt, tomēr dažiem kārojas palielīties sociālajos tīklos, ka, redz, viņi nobildējuši ronēnu vai iemūžinājušies kopā ar to,” spriež sarunbiedre. Jūtams gan, ka iedzīvotāji vēlas būt līdzatbildīgi un informē DAP reģionālos koordinatorus, ka tur vai citur redzējuši ronēnu, pat ja tam nav nepieciešama cilvēku palīdzība. Arī attiecībā uz aizsargājamajiem lakšiem cilvēki kļuvuši atbildīgāki un vairs tos nevāc maisiem, kā tika novērots agrāk. Turklāt daudzi iemanījušies tos ieaudzēt un pavairot savā dārzā.

Joprojām lielas raizes sagādā atkritumi dabā. Pandēmijas laiks, kad preces pastiprināti tiek iepakotas plastmasas iesaiņojumos, kad ikdienā tiek izmantotas vienreizlietojamās maskas un cimdi, situāciju vēl pasliktināja. Pirms vairākiem gadiem DAP sāka akciju “Ko atnes, to aiznes”, mudinot iedzīvotājus neatstāt drazas dabā. Arī DIC nodarbībās šis jautājums tiek pārrunāts. “Bērniem ir vecāku piemērs, ka var atkritumus aizvest uz mežu un atstāt. Tāpat viņi pieraduši, ka pieejami konteineri, kuros drazu var izmest, un pēc tam kāds to savāks. Vienreiz ar jauniešu grupu mums bija nodarbība piekrastē, kur ieturējām arī maltīti. Bērnus sadalīju vairākos bariņos, visiem atgādināju, ka tukšais iepakojums jāliek atpakaļ somā. Gandrīz visi tā arī darīja, tikai viena grupiņa mierīgi atstāja atkritumus zemē. Viņiem tāda rīcība jau iestrādājusies. Jaunie vēl jāaudzina,” teic I. Soma. Citi novērojumi liecina, ka cilvēki grib labu, bet neaizdomājas par sekām. Dabas izglītības speciāliste atstāsta paziņas redzēto – pastaigā gar Īģi ugunskura vietā bija atpūtusies kompānija. Gods kam gods, atkritumus viņi bija savākuši un ielikuši plastmasas maisā, bet to diemžēl turpat arī atstājuši. Netika padomāts, ka vēlāk ieradīsies dzīvnieki un, meklējot kaut ko ēdamu, tā saturu izvazās…

Bērni māca vecākus

Ja pieaugušos daudzos jautājumos vada ieradums, tad bērnos un jauniešos tāds vēl nav izstrādājies un viņi var mācīties piekopt jaunas un dabai, apkārtnei draudzīgākas aktivitātes. Tādēļ vides izglītības speciālisti nodarbībās bērniem rāda attēlus, kur redzami pudelēs iesprūduši zvēriņi vai plastmasas maisiņos, vienreizlietojamās maskās sapinušies putni. “Bērni to redz un tālāk stāsta saviem vecākiem. Iespējams, pieaugušie pēc tam vairāk aizdomājas par sekām,” teic I. Soma.

Kopš 2004. gada Latvijā DAP paspārnē darbojas jauno reindžeru kustība. Pirmā jauno reindžeru grupa izveidota Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Šobrīd valstī darbojas četras grupas – GNP klāt nākušas arī Ķemeru Nacionālā parka, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) un Rāznas Nacionālā parka jauno reindžeru grupa. Šajā kustībā apvienojas jaunieši, kurus interesē dabas izzināšana un aizsardzība. Reindžeri brīvprātīgi rūpējas par kārtību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – piedalās talkās, palīdz speciālistiem un vides inspektoriem, kā arī izglīto šo teritoriju apmeklētājus. Šie jaunieši ar apgūtajām zināšanām un prasmēm dalās ne vien savas ģimenes, bet arī draugu lokā. “Pērn tikāmies vienā pasākumā, kam kolēģi bija sagatavojuši ielaminētas informatīvās lapas. Jaunieši sāka diskusiju, vai lapas tiešām vajadzēja laminēt. Sarunā secinājām, ka dažas kā ilgtspējīgas vajadzēja gan, bet citas ne. Bērni paši sāk domāt un analizēt!” gandarījumu pauž “Ziemeļvidzemes” pārstāve. Kopā ar vietējiem ZBR reindžeriem I. Soma bijusi meklēt un uzmērīt dižkokus. Vēlāk jauniešu mammas zvanījušas par pamanītiem lieliem kokiem. “Viņi arī paši lūkojas dabā, daudz ko ierauga un dalās tajā ar vecākiem. Tas ir labi. Šobrīd daļa jauno reindžeru Salacgrīvas pusē pēc sabiedriskā monitoringa metodikas novēro stārķu ligzdas. “Atkal vecāki iesaistās, un arī viņiem ir interesanti kopā ar atvasēm vērot ligzdās notiekošo, uzzināt, kādēļ putnu dzīvē gadās tā vai citādi,” stāsta sarunbiedre.

Senajiem romiešiem bija skaists spārnotais teiciens – piliens izgrebj akmeni ne ar spēku, bet ar biežu krišanu. I. Soma tam piekrīt – sabiedrība par dabu, tās izprašanu un sakarību saskatīšanu jāinformē neatlaidīgi, visu laiku, tad rezultāts neizpaliks.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.