Kārtējā Kandavas novada domes sēde notika 28. septembrī un tajā izskatīja 29 darba kārtības jautājumus.
Bibliotēkās – par tumšu, par aukstu
Reizi piecgadē visas Latvijas bibliotēkas tiek vērtētas – vai tās atbilst noteikumiem, un Kandavas novadā komisija viesojās jau šī gada maijā. To, ko saskatījuši un ko konstatējuši, klātesošajiem prezentēja Kandavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Daiga Kārkliņa. Visas septiņas novada bibliotēkas ir guvušas akceptu un atļauju darboties nākamo piecgadi, taču tajā pašā laikā ir bijuši arī vairāki norādījumi, no kuriem daži – nozīmīgi. D. Kārkliņa izdalīja trīs prioritārās problēmas, kuru risināšanā būtu nepieciešams papildus finansējums. Viena no vajadzībām – jāsakārto Cēres un Matkules pagastu bibliotēku apkures sistēmas, kas, acīmredzot, pilnvērtīgi savu funkciju vairs nepilda. Tāpat Cēres bibliotēka, kā atzinusi komisija, ir par šauru. Otra lielā vajadzība – datortehnikas nomaiņa, jo līdzšinējā nokalpojusi jau desmit gadu. Visbeidzot, jāpadomā, cik funkcionāls ir Zantes bibliotēkas iekārtojums, jo šī brīža situācijā tur ir par tumšu, arī bibliotēkas fonds nav ne darbiniekiem, ne klientiem pārskatāms. Jautājumu deputātiem nebija, kaut uzreiz par finansējuma piešķiršanu minēto problēmu risināšanai neviens, protams, nelēma. Iespējams, to darīs, sastādot nākamā gada budžetu. Izņēmums bija deputāts Alfreds Ķieģelis, kurš pauda neizpratni, kāpēc par akreditācijas rezultātiem atskaitās pati bibliotēka? Tika skaidrots, ka komisija uz katru domes sēdi no Rīgas nebrauc. Bet deputāte Signe Ezeriņa vēl piebilda, ka vajadzību jeb aizrādījumu jau patiesībā ir bijis pat vairāk, tikai minētās problēmas esot tās akūtākās.
Elektrību negrib?!
Vairāki darba kārtības jautājumi bija saistīti ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, nu, piemēram, vienā gadījumā lēma atlikt nodokļu parādu piedziņas procesu, jo pati parādniece ir izrādījusi iniciatīvu un solījusi savas saistības pamazām nokārtot. Deputāti lēma pie šī jautājuma atgriezties jau atkal novembrī, ja vienošanās, kā tas nereti gadās, tomēr netiks pildīta. Tāpat sprieda par to, kuram kādu mājokli izīrēt, šajā reizē, konkrēti Zantes pagastā. Vienā gadījumā, kā skaidroja pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kālis, ir priecīga ziņa, jo dzīvoklis tiek izīrēts ģimenei ar bērniem, savukārt otrs gadījums – ne tik. Proti, cilvēks ilgstoši bez līguma dzīvojis nelielā mājiņā, kur, starp citu, neesot pat elektrības – viņa esot viena no trim tādiem iedzīvotājiem pagastā. Šobrīd tiek sakārtots jautājums par līgumsaistībām, taču tajā pašā laikā problēma ar elektrības neesamību vēl arvien pastāvot. J. Kālis norādīja, ka tā, starp citu, nekādā veidā neesot bijusi pašas iedzīvotājas vaina, ka palikusi bez pieslēguma. Pati kundze esot izteikusies, ka bez elektrības spējusi iztikt jau 20 gadu garumā, bet, ja rastos tāda iespēja šo situāciju atrisināt, tad viņa būtu “ļoti pateicīga“. Arī deputāte Solvita Zvirgzdiņa piekrita, ka tas būtu svarīgi, jo pretējā gadījumā tikpat labi pašvaldība varētu izīrēt īpašumus bez jumta… Arī Signe Ezeriņa ierosināja lēmumprojektam pievienot punktu, kas uzdotu izpilddirektoram meklēt risinājumu. Tam iebilda gan pats izpilddirektors Egils Dude, gan nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Sandra Bērziņa. Viņas skaidrojums bija, ka cilvēks “acīmredzot ir apmierināts ar līdzšinējo dzīvi”, ja jau neko nav iepriekš prasījis. J. Kālis iebilda, ka “katram cilvēkam ir tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi!” Diskusiju noslēdza I. Priede, kas rosināja apstiprināt īres līgumu, bet ar piepildi, ka “elektrības jautājums” jārisina.
Jau vēstījām par darba kārtības jautājumiem, kas tika izskatīti septembra novada domes sēde. Piemēram, dažādi ierosinājumi bija Izglītības pārvaldes jaunajai vadītājai, tāpat deputāti apstiprināja konkursa rezultātus, kur par labāko pretendentu uz komunālās saimniecības vadītāja amatu tika atzīsts Oskars Kļava. Tāpat tika apstiprināti arī konkursa «Diženi mūsu novadā» rezultāti.
Konkurss noslēdzies
Jau vēstījām, ka šogad, lai dažādotu pretendentiem iespējas piedalīties, ilggadējais konkurss «Sakoptākās sētas» tika transformēts par «Diženi mūsu novadā», kas ļāva tam pieteikt arī vietas, kuras “vērts redzēt“ un novada “radošās personības“. Kopumā tika pieteikti 24 pretendenti, pie kuriem klātienē vērtēšanas komisijas paviesojās augusta beigās un septembra sākumā. Un šajā sēdē tika apstiprināti konkursa rezultāti: nominācijā «Sakoptākā privātmāja» 1. vietā pilsētā – Kandava, Talsu iela 41 (Agrita un Harijs Žakaiši); 1. vieta pagastos – Zantes pagasta «Kalnjāņiem» (Ivars Osis); nominācijā «Sakoptākā zemnieku saimniecība» 1. vieta Zantes stādaudzētavai «Vīksnas» (Kārlis un Mārtiņš Ērgļi); nominācijā «Sakoptākā daudzdzīvokļu māja» 1. vieta Kandavas pagasta Valdeķu ielas 8. namam; nominācijā «Dižākā lauku sēta» 1. vieta Matkules sētai «Dziras» (Arta un Valdis Leimaņi); nominācijā «Skaistākais dārzs» 1. vietā Kandava, Vidzemes iela 5 (Dace un Andrejs Grosi); nominācijā «Radošākais novadnieks» 1. vieta Antrai Gaisai Cēres pagastā; nominācijā «Vieta, kas jāredz» 1. vieta Matkules pagasta Buses pilskalnam (Busenbergi), nominācijā «Darbīgākā organizācija» 1. vietā «Anitas rokdarbu veikals», Lielā iela 16, Kandavā. Uzvarētāji tiks apbalvoti novada zemnieku uzņēmēju ballē, kas notiks 24. novembrī Valdeķu kultūras namā.
