NTZ projektu raksti

Liepājas ezera aizaugšana. Vai cīņa ar vējdzirnavām?

Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.

Vislielākais izaicinājums – uzturēt zālāju biotopus

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. “Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim.” Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.

Kad Latvija kļūst par zemi „tur”

Šoreiz stāsts par Signi Andersoni, kas kopā ar mammu un diviem brāļiem reiz sevi varēja saukta par tukumniekiem. Taču tieši gadu pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas savienībā, Signes mamma  Inese, kā daudzi citi tautieši, saprata, ka nav citas izvēles, kā  vien kopā ar trim bērniem doties laimi meklēt citviet. Kļūt par migrantiem! 

Dzīve allaž kustībā…

Jau vairākus gadus vasaras mēnešos Slampes pagasta daudzstāvu nama «Silavas» sētā kaimiņi ievērojuši ieripojam antīku autiņu ar Polijas republikas valsts numura zīmēm. Lai noskaidrotu ko vairāk ne tikai par automašīnu, bet arī par tā īpašnieku Valteru Birneru, lūdzām viņu uz nelielu interviju. Lai gan pats Valters nebeidza atkārtot, ka nekā interesanta viņa dzīvē nav, tomēr pierunājām viņu turpat, sētā, piesēst uz soliņu un mazliet parunāt… Par pagātni, šodienu un nedaudz – arī nākotni.

Darba spēka migrācija no trešajām valstīm Latvijas uzņēmējiem ir svarīga

Ik gadus Latvijas uzņēmēji piesaista trešo valstu iedzīvotājus dažādu darbu veikšanai, jo nākas atzīt – darba roku, īpaši jau sezonas darbos, ļoti pietrūkst. Tiesa, Covid-19 vīrusa laiks, kas, kā zināms vēl nav beidzies, tomēr ir licis uzņēmējiem meklēt citus risinājumus, jo robežas tika slēgtas un līdz ar to iecere izmantot darbaspēku no citām valstīm neīstenojās.

Brīvība, ar kuru jārīkojas atbildīgi

Jau esam vēstījuši, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas mediji, to skaitā arī reģionālie ir iesaistījušies Rīgas Stradiņu universitātes un Vidzemes augstskolas projektā – apgūst to, kā pētīt, runāt un, galu galā, rakstīt par migrācijas  problēmjautājumiem. Apskatāmo tēmu loks ir gana plašs un mediju pārstāvjiem ir iespēja iepazīties gan ar pētnieku personīgo pieredzi, gan palūkoties uz migrācijas politiskajiem, sociālajiem, arī vēsturiskajiem un pat psiholoģiskajiem aspektiem. Vienlaikus tiek skarti arī citi – ne tikai žurnālistikai, bet arī sabiedrībai kopumā būtiski jautājumi, piemēram,… vārda brīvību, kas laikā, kad teju katrs var publiski izpausties dažādās platformās, kļūst arvien aktuālāks.

Par integrāciju – atbildīgi un profesionāli

Kā liecina līdzšinējie pētījumi, Eiropas valstu sabiedrībās, tai skaitā Latvijā, pieaug neiecietība pret imigrantiem un minoritātēm. Kopumā jebkurš migrants Latvijā, neatkarīgi no izcelsmes valsts un ieceļošanas mērķa, bieži tiek uzlūkots kā nopietns drauds.