– Pagājušā gada martā tas bija 2,73, aprīlī – 2,98, maijā – 3,24, jūnijā – 3,33, jūlijā – 2,95, bet augustā jau 3,63, septembrī – 3,82, oktobrī – 3,75, novembrī – 3,70, decembrī – 3,64, bet šī gada janvārī – 3,64, februārī – 4,03, martā – 3,72, un tagad aprīlī – 4,21 vienam cilvēkam. Mums nav mainījies konteineru skaits, nav mainījušās izvešanas reizes, viss ir palicis tieši tāpat, bet maksa tikai pieaug. Padomājiet, ja dzīvoklī ir deklarēti, piemēram, četri cilvēki – ģimene, tad tie ir 16,84 eiro. Tā taču ir milzu summa. Tas ir tikpat, cik maksā viens kubs atkritumu ar PVN – 16,33 eiro. Bet vai tad ģimene var saražot veselu kubu atkritumu? Manuprāt, ja šis atkritumu daudzums tiešām būtu tik ļoti liels, tad atkritumu poligons uzreiz jau būtu pilns. Vai tad privātmājās arī tik daudz maksā par atkritumiem? Ja tik daudz būtu jāmaksā, tad taču nevestu uz mūsu konteineriem. Ir taču kaut kas jādara, lai šo atkritumu daudzumu samazinātu. Turklāt – mēs taču visi atkritumus šķirojam, dažs tikai mazu maisiņu aiznes uz konteineru, bet kāda jēga? Viss ir tai vienā katlā.
Apsaimniekotājs uzskata, ka sētiņas nebūs risinājums
SIA «Tukuma nami» valdes loceklis Uldis Eglītis apstiprināja, ka maksa par atkritumiem, kas tiek izvesti no daudzdzīvokļu mājām tiešām pieaug, taču tas esot saistīts ar tarifa pieaugumu: “Vidēji mēnesī šis rēķins bija 18 000 eiro, bet pēc tarifa pieauguma tas ir pieaudzis līdz 22 000 – 24 000 eiro – atbilstoši izvestajam atkritumu daudzumam. Protams, iedzīvotājiem ir jāmaksā arī par tiem atkritumiem, kas tiek salikti pie šiem laukumiņiem – mēs tos visus savācam, nogādājam «Piejūras» atkritumu šķirošanas pārkraušanas stacijas laukumā, un uzņēmums mums pēc tam piestāda rēķinu.” Vaicāts, vai šie atkritumi netiek sašķiroti, lai iedzīvotājiem būtu jāmaksā mazāk, U. Eglītis skaidroja, ka patiesībā šie atkritumi uz «Piejūru» būtu jāved pašiem iedzīvotajiem, bet viņi to nedara, taču apsaimniekotājs nekādu šķirošanu neveic, jo tas radītu papildu izmaksas par ieguldīto darbu.
Vaicāts, vai risinājums būtu atsevišķu konteineru sētiņu ierīkošana, kā tas jau izdarīts citās pilsētās, dodot iespēju iedzīvotājiem maksāt par tiem atkritumiem, kurus konkrētās mājas iedzīvotāji ir saražojuši, U. Eglītis skaidroja, ka šis risinājums nesniegs iedzīvotājiem tādu ietaupījumu, uz kādu tie cerētu, ja tiktu nodalīti un iežogoti tieši viņu mājai piederošie atkritumu konteineri: “Ir jārēķinās, ka tās būs izmaksas, lai šādu sētiņu izgatavotu, un vēl būs izmaksas, lai to uzturētu – lai nemitīgi remontētu atslēgas vai citus mehānismus, kādus iedzīvotāji būtu izvēlējušies. Tāpēc uzreiz varu teikt, ka šis ieguvums nebūs tik liels, kā iedzīvotāji to ir domājuši, turklāt būtu grūti atrast vietu atsevišķu konteineru novietošanai, jo patlaban konteineru laukumi ir vairākām mājām kopīgi, līdz ar to būtu ļoti grūti noteikt kādas robežas.” U. Eglītis atzina, ka ir uzklausījis arī citu pilsētu un novadu pieredzi, kas neesot bijusi par labu šādai kārtībai.
Vairāk lasiet otrdienas, 28. aprīļa, laikrakstā ŠEIT=>
No privātmājām kaudzēm ved atkritumus un ber citu konteineros…sevišķi naktīs…
5G izraisīja Covid, no privātmājām pa naktīm tonnām ved atkritumus uz daudzīvokleņu konteineriem un ar mūsu dzīvi manipulē Nibiru masoni. Vot, šito es, kā zinātnieks, zinu točno.
Privātmājā ar 0,24m3 vienreizēju izvešanu jāmaksā par martu bija3,92 euro
Protams ka ved privātie uz daudzstāveņu misenēm savus mēslus! Un lai Eglītis nemelo,protams ka būtu ietaupijums! Zinu kāds rēķins ir Pasta 11 mājai,kur ir pašiem sava telpa musaram,ļoti atšķirās no Spartaka 26,kur ved čupām citi savus mēslus. Tukuma nami kā vienmēr neko negrib darīt,Žižiku kantoris.
Un kā vienmēr-risinājums nav un nebūs!!!
Tiešām asaras acīs riešas par daudzīvokļu namu iemītniekiem, te viņiem privātie gāž virsū atkritumu kalnus, te Tukuma nami neierīko katram savu stāvvietu zem dzīvokļa logiem, te Tukuma ūdens nodzer viņu ūdeni, te svešie zog viņu kāpņu telpu elektrību. Gan jau vēl būs kādi citi vainīgie, kuri bendē viņu dzīvi. Tikai kaut kā savādi , ka plastmass pudeles un iepakojumu kastes saplacināt šie vēl joprojām nav iemacījušies….
Tikmēr EkoBaltija kopā ar Zaļo Punktu var atļauties avīzē lepoties ar to, ka Tukumā šķiro tekstilizstrādājumus… Kauns gan – mūsu pilsētai piešķirts tas augstais gods ierīkot veselu lupatu šķirošanas centru, bet, kad bazūnēja par to pilotprojektu pašā sākumā, tad solīja, ka Tukumā arī būs apģērbu šķirošanas konteineri. Ne nu bija, ne kā. Tagad Rīgas un Pierīgas lupatas ved šurp sķirot, bet pašiem tukumniekiem tās joprojām nav, kur likt! Toties, cik mums ir lietoto apģērbu veikalu!
… Eglīt, tad es pilnīgi nevajadzīgi šķiroju stiklu un plastmasu?