Agita Puķīte

Tukumniecei Jūlijai Zemļickai – 106!

“Ne jau katru dienu satiek kādu, kam ir 106. gadi,” tā, sagaidot savas dzimšanas dienas viesus 5. janvārī, teica jubilāre Jūlija Zemļicka. Uz komplimentiem par lielisko izskatu, jubilāre ar smaidu teica, ka tad, kad cilvēks pirmo gadu simtu esot sagaidījis, tad jau tie gadi ejot mazumā

“Ne jau katru dienu satiek kādu, kam ir 106. gadi,” tā, sagaidot savas dzimšanas dienas viesus 5. janvārī, teica jubilāre Jūlija Zemļicka. Uz komplimentiem par lielisko izskatu, jubilāre ar smaidu teica, ka tad, kad cilvēks pirmo gadu simtu esot sagaidījis, tad jau tie gadi ejot mazumā: “Bet, nopietni runājot, pie gadiem esmu pieradusi. Es tikai dzīvoju – gadiņu pēc gadiņa, un neko par to daudz nedomāju. Un ja tā var dzīvot kā es, tad ir prieks. Par to gan liels paldies jāsaka manai Egitiņai un Jurim Ribakoviem, kas mani tā lutina un visur izvadā.”

Vaicāta, kāds bijis aizvadītais gads, jubilāre saka, ka tas bijis nopelniem bagāts, ar to domājot daudzās filmēšanas reizes Latvijas simtgadnieku filmai, par ko arī apsmejas: “Redz, kā – man vajadzēja līdz 100 gadiem nodzīvot, lai visu to piedzīvotu. Mani tā Rīgas filmēšanas grupa ir viscaur izvadājusi, arī tur, kur nemaz necerēju aizbraukt. Tā biju savā ilggadējā darba vietā Kapseļu ielas bērnunamā, kur nostrādāju 26 gadus. Tikai nekas tur nav vairs tā, kā manā laikā, – viss pārbūvēts. Bijām aizbraukuši arī uz manu dzimto vietu Skaistkalni, kur es kādreiz dzīvoju un kur gāju skolā. Iepriekš, kad bijām tajā pusē kopā ar Egitas ģimeni, skolu apskatījām no ārpuses, bet tagad mani izvadāja pa gaiteņiem, pa klasēm, satikos ar bērniem. Protams, gadi ir gājuši uz priekšu, un arī šī skola ir pārbūvēta, turklāt manā laikā tā bija sešklasīgā skola, bet tagad tā ir vidusskola.”

Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 9. janvāra, numurā ŠEIT!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.