Lielā projekta gaidās…

17. jūnijā, SIA «Kurzemes ainava» valdes priekšsēdētājs Arnis Ruža rīkoja preses konferenci par uzņēmuma darbību un atkritumu apsaimniekošanu – tā bija teikts uzaicinājuma vēstulē. Savukārt, jau tiekoties ar žurnālistiem, viņš atzina, ka vēloties saprast laikrakstos atspoguļoto situāciju atkritumu saimniecībā "bez zemūdens akmeņiem un atklātām vēstulēm".

17. jūnijā, SIA «Kurzemes ainava» valdes priekšsēdētājs Arnis Ruža rīkoja preses konferenci par uzņēmuma darbību un atkritumu apsaimniekošanu – tā bija teikts uzaicinājuma vēstulē. Savukārt, jau tiekoties ar žurnālistiem, viņš atzina, ka vēloties saprast laikrakstos atspoguļoto situāciju atkritumu saimniecībā "bez zemūdens akmeņiem un atklātām vēstulēm".

Ruža norādīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājums samilzis gan Tukumā, kur tas atspoguļojas presē, gan Latvijā kopumā, tādēļ sarunā aicinājis piedalīties Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmēju asociācijas valdes locekli un izpilddirekcijas vadītāju Armandu Nikolajevu, SIA «Vides serviss» (Bauskas pilsētas domes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums) valdes locekli Egilu Pukinski un SIA «Piejūra» valdes locekli Indru Rassoni. Sarunā piedalījās Pūres pašvaldības vadītājs Aivars Volfs, laikraksta «Tukuma Ziņotājs» žurnāliste Natālija Lūse un laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» žurnāliste Agita Puķīte.

Atgādinām, ka "situācijas samilzums" mūsu pusē uzvirmoja brīdī, kad SIA «Kurzemes ainava» pilnā apjomā "iedarbināja" savas monopoltiesības (tās garantē likumdevējs un līgums ar Tukuma domi) un nepieļāva izmantot apsaimniekoto «Ziedoņu» izgāztuvi savam sīvākajam konkurentam – SIA «Tukuma metāls».

Par atkritumu sistēmu atbild pašvaldība

A. Volfs:

Līdz šim saimniekojām paši, bet dzīve diktē jaunas prasības; sācies SIA «Piejūra» projekts, mūsu izgāztuves slēgšanas datums ir 18. augusts, lai gan atļauja izgāztuvi ekspluatēt ir vēl visu nākamo gadu. Tas nozīmē, ka mums jāievieš jauna atkritumu apsaimniekošanas sistēma, jārīko konkurss, jāierīko konteineru laukumi, lai tie atbilstu normatīvajiem aktiem un lai apmierināti būtu iedzīvotāji un uzņēmēji. Mums vajadzīgas zināšanas.

A. Nikolajevs:

– Par atkritumu savākšanas sistēmas izveidi pilsētā vai pagastā atbild pašvaldība. Līdz brīdim, kad stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, nebija prasības pašvaldībām izsludināt konkursu atkritumu apsaimniekošanai, tāpēc daudzviet joprojām darbojas uzņēmumi ar pašvaldību kapitāla daļu. Likumā noteikts arī pārejas periods, kurā līdz 2006. gada 31. decembrim slēgtie līgumi tika pagarināti, jo līdz 2007. gadam konkursus nerīkoja, pašvaldības izvēlējās uzņēmumu ar labāko reputāciju. Tāpat tika noteikts, ka līguma termiņš nevar būt garāks par pieciem gadiem. Savukārt tagad rīkotajos konkursos uzņēmējs jāizvēlas iepirkuma ceļā.

Konkursi gan parāda, cik "godīgi" strādā pašvaldību darbinieki, jo nereti tajos iestrādāti nosacījumi atsevišķu kompāniju lobēšanai, piemēram, norādot tik specifisku konteineru marku, kādu var piegādāt tikai viens ražotājs vai izplatītājs. Pagājušajā gadā iesaistījos Latvijas Pašvaldību savienības darba grupā, kas izstrādāja noteikumus konkursu rīkošanai. Iznāca bieza, sarežģīta grāmata, bet mēs gribējām padarīt tos saprotamus.

Ko darīt Pūres pagastam?

– Jāizlasa nosacījumi, jāiepazīstas ar konkursu pieredzi, piemēram, Gulbenē, un jārīko konkurss. Pieredze liecina, ka mazāks uzņēmums, kas šo jomu apsaimnieko, ir operatīvāks, vairāk ieinteresēts uzņēmuma reputācijā, arī skraidīs vairāk, lai visi būtu apmierināti. Starptautisks magnāts diktēs savus spēles noteikumus no pirmās dienas, jo tirgus ir tirgus, tur nauda dara visu.

A. Ruža, E. Pukinskis:

– Pašvaldības teritoriju var dalīt zonās, vienā zonā strādā viens apsaimniekotājs. Piemēram, Pūre var dalīt pagastu divās zonās, un katrā būs savs apsaimniekotājs. Vairākas pašvaldības var vienoties vienā zonā un sludināt kopīgu konkursu.

A. Nikolajevs:

– Pats svarīgākais, rīkojot šādu konkursus, ņemt vērā, ka nereti tiek piedāvātas dempinga cenas, un tas rada problēmas. Reālais tarifs Latvijā grozās vidēji Ls 7 vai Ls 8 par m³, bet Līvānos, kur ir poligons, apstiprinātais atkritumu izvešanas tarifs iedzīvotājiem ir Ls 14,5/m³ (Tukumā šī maksa ir Ls 5,90. – A. Ruža.). Pieredze rāda, ka nereti Rīgas firmas ar lētu cenu iesaistās konkursā, lai izstumtu no tā vietējos uzņēmējus. Bet lētums saistīts ar lielu apjomu – uzņēmējs daudzdzīvokļu ēkas, veikalus paņem, bet viensētas – ne, jo tās nav izdevīgas. Bet kādam taču jābrauc arī uz turieni, tāpēc nav rentabli šādai firmai strādāt Pūres pagastā par Ls 3/m³ lielu tarifu, jo tā nav tikai konteineru izvešana pilsētas vai pagasta centrā.

SIA «Kurzemes ainava» līgums ir?

A. Ruža:

– SIA «Kurzemes ainava» vēl trīs gadus ir spēkā noslēgtais līgums ar Tukuma domi (Ar SIA «Kurzemes ainava» tika pagarināts jau iepriekš slēgtais līgums, jo tobrīd likums konkursu rīkot neprasīja. – Red.), jo, kā jau teikts, likumu izmaiņas neparedzēja pārtraukt iepriekš slēgtos līgumus. Šādi līgumi mums ir visiem pagastiem, izņemot Pūri, un, kad līgums beigsies, visas pašvaldības rīkos konkursu. Es nejūtos, ka būtu izdarījis kaut ko sliktu, jo dome ar mums līgumu nav lauzusi.

Kādēļ radās problēmas ar SIA «Tukuma metāls»?

– Šis uzņēmums ieveda atkritumus izgāztuvē, bet pagājušā gada beigās līgums beidzās (Mainījās ministru kabineta noteikumi. – Red.). 18. janvārī «Tukuma metāls» vērsās ar iesniegumu atļaut ievest izgāztuvē sausos rūpnieciskos sadzīves atkritumus un būvgružus. Mēs lūdzām līguma noslēgšanai nepieciešamos dokumentus: sadzīves atkritumu pārvadāšanas atļauju, komercreģistra apliecību, reģistra lēmumu par paraksta tiesībām un sabiedrisko pakalpojumu regulatora licenci par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. Nevienu dokumentu uzņēmējs neiesniedza. Ja vismaz daži būtu, ļautu iebraukt izgāztuvē, kamēr ir arī pārējie. 20. martā saņēmām vēl vienu «Tukuma metāla» vēstuli, uz kuru atbildējām tāpat kā iepriekš. Taču dokumentus neesam saņēmuši. Bet mēs nevaram pieņemt izgāztuvē nezināmas izcelsmes atkritumus.

A. Volfs:

Kas nosaka, kādi dokumenti jāprasa?

– To paredz noslēgtais līgums par izgāztuves apsaimniekošanu; tie nepieciešami, lai mūsu darbība atbilstu normatīvajiem aktiem.

E. Pukinskis:

– Arī mēs apsaimniekojam izgāztuvi un arī mums nepieciešama sabiedrisko pakalpojumu regulatora izsniegta licence, kas apliecina, ka uzņēmējdarbība ir legāla. Tās kopija jāuzrāda arī transporta policijai, kas kontrolē lielos ceļus un pārbauda mūsu mašīnas. Tāpat jāņem vērā visi tie nosacījumi, kas attiecas uz transportu, piemēram, lai pārvadātu būvgružus jābūt slēgtam transporta ar presi.

Ja raugāmies no piedrazoto meža viedokļa – uzņēmējs aizved kravu uz izgāztuvi, bet tur prasa dokumentus. Ja dokumentu nav, liec, kur gribi. Un daudzi ber mežā. Bet tas ir pretrunā jūsu pamatdarbībai – rūpēties, lai atkritumi nonāk izgāztuvē un lai to nebūtu mežā.

– Ja uzņēmējs nodarbojas ar atkritumu biznesu, gūst peļņu, viņam jādomā, kur likt kravas. Tas ir viņa bizness. Un tā ir katra paša atbildība, ja viņš piesārņo mežu. Tanī pat laikā neviens iedzīvotājs Tukuma rajonā nevar pateikt, ka nav ielaists izgāztuvē, ja vedis sadzīves atkritumus.

Ceļu policija pārbauda, licenci kārto

Vai atkritumu pārvadātājiem jābūt komercpārvadājumu licencei? Gan autotransporta direkcija, gan inspekcija saka, ka vajag, bet SIA «Kurzemes ainava» tās nav.

A. Nikolajevs:

– Pirms gadiem sešiem lūdzām Ceļu satiksmes drošības direkciju izskaidrot, vai mums vajag komerctransporta ataujas, un viņi atbildēja, ka nav vajadzīgas. Taču laiki ir mainījušies. No atkritumu plūsmas izdalīja atkritumu grupas, piemēram, kartonu, un lielas kompānijas to pārvadā. Redziet, tanī brīdī, kad uzņēmējs iekrauj atkritumus, viņš nepārvadā preci, bet gan savu īpašumu – atkritumus.

Tad jābūt pašpārvadājumu sertifikātam.

– Šie sertifikāti attiecas uz iepriekš minētajiem materiāliem, ko izdalīja no atkritumu plūsmas.

A. Ruža:

– Asociācijā par to diskutējām. Prasība, ka šāds sertifikāts, licence vai atļauja vajadzīga, nav iekļauta MK noteikumos, ne regulators, ne Vides pārvalde, ne pašvaldības likumi to neprasa. Arī Autotransporta inspekcija mūs pārbaudīja, problēmu nebija, neviens akts nav izrakstīts. Taču mēs licenci kārtojam (cilvēks mācās kursos, iegūs sertifikātu, tad dabūsim licenci). Jāteic gan, ka atļaujas nav arī SIA «Jauntukums», bet pret šo uzņēmumu neviens policijā nav vērsies, tāpēc viņus uz ielas netur. Vai SIA «Jauntukums» strādā nelegāli? Nē. Un tā ir demagoģija, ka «Tukuma ainava» strādā nelikumīgi – mums ir līgums ar domi, visas vides atļaujas, regulatora licence.

Šķirošana – vairāku gadu darbs

Pārpratums radās, kad maijā iedzīvotājiem atkritumus izveda divas nedēļas ātrāk, bet tagad neved pusotru mēnesi.

I. Rassone, A. Ruža:

– Divreiz gadā sagadās, ka vienā mēnesī iekrīt piecas nedēļas un pamainās grafiks, bet izvešanas reizes tajā ir iekļautas. Tieši tāpēc šos grafikus izsniedzam laikus, lai šis dienas varētu saplānot. Protams, var pieteikt biežāku izvešanu. Problēmu ar izvešanu nav, cita lieta, ka cilvēks pats nav izstūmis konteineru, bet arī tad par atsevišķu samaksu var pieteikt papildu reizi. Nav bijis, kad noteiktā grafikā konteineri iedzīvotājiem nav izvesti, reizēm to darām pat vēlu naktī.

Teicāt, ka mazs uzņēmums var strādāt elastīgāk. «Kurzemes ainava» nav magnāts, bet iedzīvotāji nereti sūdzas, ka šķiroto atkritumu konteineri Durbē regulāri ir pilni. Arī atkritumu izvešanas grafiks reizēm rada pārpratumus.

A. Ruža, I. Rassone:

– Cik cilvēku, tik viedokļu. Atkritumu izvešanas grafiki ir apstiprināti – vasarā izvedam katru nedēļu, ziemā – katru otro; ja daudzdzīvokļu namu sētnieki ziņo, ka konteineri ir pilni, braucam un vedam. Pie Durbes veikala konteiners pildās ātri.

Pirms vairākiem gadiem intensīvi sākām strādāt atkritumu šķirošanā – iepirkām konteinerus, sadarbojāmies ar Latvijas Zaļo punktu, rīkojām akcijas. Pirms diviem gadiem kļuva zināmas Piejūras projekta (Atkritumu apsaimniekošanas projekts Piejūras reģionā – Tukumā un rajonā, Talsos un rajonā, Jūrmalā. – Red.) sastāvdaļas, un mēs to gaidām. Taču iepriekš ieguldīts liels izglītojošs darbs, tāpēc daudziem ir motivācija atkritumus šķirot. Jā, tarifs aug, bet mēs dodam iespēju katram samazināt to summu, šķirojamos atkritumus saliekot šķiroto atkritumu konteineros.

N. Lūse:

Iedzīvotāji vēlētos, lai tiktu pieņemtas skārda kārbas, lai var pudeles nodot par maksu, kā tas ir citās valstīs.

A. Ruža:

– Mums nav desmitiem gadu pieredzes kā Eiropā, bet mēs mācāmies un pilnveidojamies, turklāt šis darbs darāms visiem kopā. Kad tiks ieviesta šķiroto atkritumu līnija, tās pašas bundžiņas atšķiros.

I. Rassone:

– Nav daudz pašvaldību, kur notiek tik aktīvas šķirošanas akcijas kā Tukumā, turklāt – visiem rajona iedzīvotājiem. Patiesībā tas ir milzīgs darbs – visas iedzīvotāju nodotās plastmasas pudeles jāsašķiro pa krāsām un jāizlasa tās, kurās akcijas laikā ieliktas zīmītes. Un akcijām ir liela nozīme – elektronisko preču akcijas laikā aizvedām piecus konteinerus, tagad mēnesī atbrauc daži cilvēki. Nozīmīgs ir arī skolu projekts, kas piesaista daudz dalībnieku.

Varbūt Piejūras projektā akcijās jāiesaista ne vien «Kurzemes ainava», bet arī citas firmas, kas Tukuma rajonā strādā?

A. Ruža:

– Parasti tā ir Latvijas Zaļā punkta iniciatīva, jo sadarbojamies – mums noslēgts trīspusējs sadarbības līgums, iekļaujot arī domi. Bet arī pārējiem nav aizliegts šādas akcijas rīkot. Turklāt Latvijā ir vēl deviņas organizācijas, kas līdzīgas Zaļajam punktam.

Noteikumi paredz, ka sašķirotie atkritumi jāizved arī no izgāztuves. Vai jūs to darāt – šķirojat izgāztuvē atvesto?

– Izvedam metālu kartonu, plastmasas pudeles. Talsu poligonā, ko apsaimniekojam, strādā algoti darbinieki, bet Tukumā šobrīd strādā cilvēki, kam neoficiāli dota atļauja uzturēties, kas par to sašķiro atkritumus. Atrast darbiniekus, kas to darītu, nav viegli. Piejūras projekta ietvaros atkritumus šķiros modernās līnijās zem jumta, nevis kā tagad – zem klajas debess.

Iedzīvotāji interesējas, kurās vietās šķirotie laukumi būs?

I. Rassone:

– Patlaban kopā ar domes pārstāvjiem šīs vietas apsekojam, jo laukumiem jābūt uz pašvaldības zemes, tomēr precīzas adreses vēl nevaram nosaukt.

A. Nikolajevs:

– Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībai ir tiesības pateikt, ka namīpašniekam vai zemes īpašniekam jāierāda vieta konteineru laukumam. Līdz šim bija lieli kari ar zemes īpašniekiem, lai šādus laukumus ierīkotu.

Un kurš šos atkritumus vāks no konteineriem?

A. Ruža, I. Rassone:

– Par to lems «Piejūra» – vai nodot apsaimniekošanā konkursa kārtībā vai veidos savu uzņēmumu. Ir bijušas vairākas tikšanās Vides ministrijā, kur esam vaicājuši, kā tālāk šos jautājumus risināt. Tas ir viens no lielākajiem projektiem Latvijā ar tik daudziem infrastruktūras objektiem, līdz ar to vēl nav īsti skaidrības.

Pirks to, ko var atļauties

Dzirdēts, ka projekta ietvaros tomēr netikšot nopirktas modernākās iekārtas…

I. Rassone:

– Jautājums, kas ir moderns. Varu apliecināt, ka projektēšana un pārējie darbi notiek saskaņā ar FIDIC Dzelteno grāmatu (Starptautiskās inženierkonsultantu izdevums – iekārtu piegādes, projektēšanas, būvniecības darbu līgumu noteikumi. – Red.). Protams, vai par noteikto līguma cenu varēsim iegādāties visu, nevaru pateikt, bet iekārtas un tehnoloģijas būs labākās, ko varam atļauties.

E. Pukinskis, A. Ruža:

– Atkritumu pārstrādes un šķirošanas iekārtas pasaulē ir ultramodernas, bez cilvēku roku darba, bet – ļoti dārgas. Likumsakarīgi – jo lielākas investīcijas, jo dārgāk pakalpojums izmaksās iedzīvotājiem. Atkritumu saimniecības iekārtas tik ātri nenoveco kā datori; to pamatbāze, piemēram automašīnai, ir līdzīga, vien modernāka kabīne, ārējais izskats.

A. Nikolajevs:

– Projekts 80% apmērā tiek īstenots par Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļiem. pamēģiniet Eiropai iesmērēt kaut ko lietotu, jo viņi brauks un pārbaudīs, kas te tiek uzstellēts. Ja redzēs, ka kaut kas neatbilst apstiprinātajam finanšu plānam, tad dabūsiet visu naudiņu atskaitīt atpakaļ.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.