Agris Jansons

Fotogrāfam Jānim Vītolam – 75

Šodien, 16. janvārī, kolēģim – žurnālistam un fotogrāfam Jānim Vītolam aprit 75. Galerijā «Durvis» tiek atklāta viņa izstāde, bet pats tāds vairāk sevī. Sarunājām par dzīvi parunāt – parunājām, bet atkal Jānis sevī – tā kā nesadzird, kā aizdomājas un sejā palaikam nenosakāma izteiksme ar atšieptu apakšlūpu.

Šodien, 16. janvārī, kolēģim – žurnālistam un fotogrāfam Jānim Vītolam aprit 75. Galerijā «Durvis» tiek atklāta viņa izstāde, bet pats tāds vairāk sevī. Sarunājām par dzīvi parunāt – parunājām, bet atkal Jānis sevī – tā kā nesadzird, kā aizdomājas un sejā palaikam nenosakāma izteiksme ar atšieptu apakšlūpu. Par bērnu teiktu – uzmetis lūpu, bet – kas vīram septiņdesmit piecos?… Mēģināju pats atšiept lūpu, un kaut kā līdzi lūpai stiepās rieva pierē – rūpes un neziņa… Un tad ieraudzīju bildi, ko Jānis iedevis pašportretam avīzē – viņš vēl jauns un kails ūdens malā, kur kaut kā simboliski – smilšu nogāze, ūdens klajs un debesis lielāku dimensiju šķirtni zīmē – tur, lūk, Jānis septiņdesmit piecos… Bet intervijā – saruna vedās par lietām, ko Jānis gribēja sadzirdēt.

– Tukuma mākslas galerijā tev atklās izstādi bez nosaukuma – pastāsti, kas tajā būs redzams?  

– Man nekā nav! (Smejas.) Es vispār neko netaisu – man, johaidī, tai dienā paliek 75 gadi, un to muzejs ieknābāja! Viņi jau laikam kalendārā skatās un laicīgi pieteica – divus mēnešus iepriekš zināju, ka būs izstāde. Teicu, ka man nekā jauna nav – nekā neesmu taisījis. Varu iedot tās pašas plikās meitenes – viņas būs sajūsmā, ka nenoveco. Un tāpat ir darbiņi, kas vēl nav redzēti – izvilkti no atvilktnēm. Jā, es cītīgi strādāju, kamēr saliku – kādas divas dienas šķiroju un taisīju. Nu, ja man tāds gods un veca kraķa jubileju atzīmēt vajag, nu lūdzu!… Tu redz, kā ir – es te sūkstos – eju uz slimnīcu, kāja sāp. Man mēģina vēnas skalot – kaut kas tajos asinsvados kaļķojas… Vienkārši kāja salst. Tēvam (arī Jānim) tā bija. Viņam nevienu kāju nenoņēma – teica, vienkārši lai nesteidzas. Viņš pagāja 100 metrus – pasēdēja uz soliņa; pabrauca ar mocīti, ar mašīnu… Ko tad vairāk?…

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 16. janvāra, numurā ŠEIT!

Komentāri

  1. Vītola kungam vēl ilgus gadus stipram būt.
    Vēl daudz bildes sataisīt un sirsnīgus rakstus uzrakstīt.

  2. Arī turpmāk tikpat daudz enerģijas, entuziasma un vēlmes saredzēt skaisto.Daudz laimes!

  3. Novēlu, lai vēl ir spēks un gribēšana iepriecināt un apmierināt mūsu – tukumnieku – zinātkāri, interesi par visu un ap Tukumā notiekošo. Sveicieni jubilejā! Spēku, izturību un galvenais – veselību!

  4. Veiksmi fotogrāfam Jānim Vītolam (tik saskanīgi latviski vārdi!) arī turpmāk!
    Tīru objektīvu un drošu roku!
    Tad viss izdosies!

  5. Neīgņojies,Jāni! Es Tevi labi atceros,kaut toreiz Tevi sakaitināju,bet nenožēloju to,vismaz nav kauns par sevi…Vispār jau Tu esi super! Un kā fotogrāfs jau nu vispār – cepuri nost! Kur tie gadi Kandavā….

Atbildēt uz es Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *