Eiropieši Tukuma mežos

Šonedēļ Tukuma apkārtnē dažāda vecuma, profesiju cilvēki no Somijas, Igaunijas, Spānijas, Grieķijas, Čehijas, Lielbritānijas un Francijas izdzīvo «Rudens leģendas» – pārbauda savus spēkus neierastā vidē. Viņi, ikdienā pieraduši pie dzīves pilsētas steidzīgajā vidē, nu meklē un atjauno saites ar dabu, iepazīst Latvijas kultūru.

Šonedēļ Tukuma apkārtnē dažāda vecuma, profesiju cilvēki no Somijas, Igaunijas, Spānijas, Grieķijas, Čehijas, Lielbritānijas un Francijas izdzīvo «Rudens leģendas» – pārbauda savus spēkus neierastā vidē. Viņi, ikdienā pieraduši pie dzīves pilsētas steidzīgajā vidē, nu meklē un atjauno saites ar dabu, iepazīst Latvijas kultūru.

Iespēja katram pilsonim

Mūžizglītības programmas «Gruntvig» ietvaros visā Eiropā septembrī sāk darboties Eiropas komisijas finansēti projekti jeb "darbnīcas", kurās var iesaistīties jebkurš savienības iedzīvotājs, ja vien viņš atbilst konkrētā projekta nosacījumiem. Kā stāsta Marta Romanova, aģentūras «Eko Media» vecākā projektu vadītāja, arī jebkuram latvietim, ja ir interese, iespējams pieteikties, piemēram, picu cepšanas nometnē Itālijā vai iesaistīties īpaši bezdarbniekiem paredzētā projektā kādā citā ES valstī. Programma ļoti plaša, piemērojama katra interesēm, ar visiem piedāvājumiem var iepazīties interneta mājas lapā www.apa.lv. Atliek vien aizpildīt pāris veidlapas, un, ja tiksi izvēlēts, vari doties uz jebkuru Eiropas valsti. Domājams, īpaši saistoša ir ziņa, ka gan ceļš, gan uzturēšanās tiek pilnībā apmaksāta. "Ir pat projekti, kur finansē dalībnieka sagatavošanos, piemēram, valodas apmācību. Starp citu, arī mūsu projekta dalībniece no Čehijas divus mēnešus pirms doties uz Latviju mācījās angļu sarunvalodu," atklāj M. Romanova. Viņas pārstāvēta aģentūra, kas plašāk pazīstama saistībā ar skolas piena un atkritumu šķirošanas popularizēšanas projektu, savas «Rudens leģendas», īsteno vieni no pirmajiem.

Puzuri un dzīve mežā

Kā tiek nodarbināti šie 10 cilvēki, kuri ieradušies Latvijā? Mitinās viņi tepat pie Tukuma robežas – «Vāgnerī», kas paši sevi nodēvējuši par "labo sajūtu parku». Te gan par lauku dzīvi tā īsti atgādina vien aplokā mītošie rukši un kaza, kas ganās pļavā, toties apkārtne īsti piemērota projekta mērķiem. Viens no tiem – iemācīties izdzīvot un sadzīvot ar dabu, ievērojot principu – "neatstāt pēdas". "Lai pēc jums mežā, piemēram, nepaliktu atkritumi, nolauzti koki," principa būtību skaidro M. Romanova. Āra dzīves apmācība notiek sadarbībā ar organizāciju «Pelēkais vilks». Instruktoru pavadībā projekta dalībnieki apgūst skautu gudrības – sākot no mezglu siešanas, beidzot ar ugunskura pareizu iekuršanu un naža, cirvja, zāģa pielietošanu. Savukārt latviešu tradicionālās kultūras pieredzi eiropieši guvuši radošajās nometnēs – auda pēc senču metodes, centās veidot priekšmetus no māla, kā arī mācījās veidot puzurus. "Sanāca brīnumaini skaists puzurs," stāsta M. Romanova. Programmā bija iekļauts arī Brīvdabas, Okupācijas muzeja apmeklējums, kā arī lekcija pie Valda Muktupāvela, kas viesus iepazīstināja ar latviešu tradicionālajiem instrumentiem, pie reizes visu pārsteidzot ar iespaidīgām zināšanām par Eiropas kultūru kopumā.

Somu un grieķu laiks

Lai arī projekti dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, tomēr daudzus vieno mērķis jeb virsuzdevums – palīdzēt cilvēkiem ar atšķirīgu kultūras pieredzi darboties vienotā komandā. Arī «Rudens leģendas» dod iespēju visiem sadarboties un stāties pretī izaicinājumam. Šis "izaicinājums" – pārgājiens, kurā jāveic dažādi uzdevumi un jāpielieto nedēļas laikā gūtās prasmes, zināšanas. Pašiem dalībniekiem bija iespēja izvēlēties, cik lielam izaicinājumam viņi ir gatavi. Dienā, kad tika tapināts šis raksts, rīta apspriedē bija nolemts, ka projekta dalībnieki izvēlēsies vidus ceļu – nakti pavadīs pie dabas krūts tuvējā mežā. Kā atklāti stāsta viens no ārā dzīves mācību centra «Pelēkais vilks» instruktoriem Nils Klints, viņam gan būtu gribējies, lai dalībnieki piekrīt "Zelta plānam" un dodas 24 stundu pārgājienā, kur būtu jāpaļaujas vien uz pašu spēkiem. Starp citu, viņš pats ne reizi vien piedalījies šādās "atrakcijās", piemēram, bez naudas, pārtikas, komunikācijas iespējām, piemēram, izmests Holandē. "Vislielākās iekšējās cīņas bija par to, lai kādam palūgtu ēdienu!" pieredzētajā dalās N. Klints. Cilvēku atsaucība bijusi mainīgs lielums. "Mājās, kur nodarbojās ar bulciņu cepšanu, mūs raidīja prom, bet kādā nelielā, bet ekskluzīvā restorānā ne tikai pacienāja ar karaliskām vakariņām, bet arī iedeva ceļamaizi un pat cigaretes smēķējošajiem grupas dalībniekiem…" Vai izdzīvot dabā iemācījušies šī projekta dalībnieki, to rādīs laiks, bet sadzīvot esot iemanījušies. "Viņi tomēr visi desmit ir tik atšķirīgi! Kaut vai katra individuālā laika izjūta. Somi visur ierodas ļoti precīzi, savukārt grieķi nokavē 20 minūtes un problēmas nesaredz. "Mums pieder viss pasaules laiks!" tā viņi saka. Šīs nedēļas laikā somi iemācījušies nečīkstēt, ja kaut kas aizkavējas, bet grieķi cenšas ierasties laikā," par ieguvumiem stāsta M. Romanova.

Šis projekts gan ir vienreizējs pasākums, bet M. Romanova uzsver, ka nu roka ir iesista un rasta pārliecība, ka apgūta māka rakstīt Eiropas projektus. Iespējams, ar laiku tiks organizētas aktivitātes arī pašmāju ieinteresētajiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *