Attēlam ir ilustratīva nozīme

Diskusija redakcijā par atkritumu apsaimniekošanu /VIDEO/

Kā nenoslīkt atkritumu kalnos? Kā samaksāt tikai par saviem nevis arī par kaimiņa atkritumiem? Kur beidzas paša, kur sākas apsaimniekotāja un pašvaldības atbildība? Vai iedzīvotājiem jāstājas konteineru sardzē?

Uz šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši Tukuma pilsētas daudzdzīvokļu namos, meklēsim atbildes šīs dienas diskusijā ar visām iesaistītajām pusēm, ko pārstāvēs pašvaldības, komunālā dienesta, atkritumu un namu apsaimniekotāja, kā arī novada municipālās policijas vadība. Iedzīvotāju pusi centīsimies pārstāvēt mēs – žurnālisti, protams, izmantojot jūsu, cienījamiem lasītāji, redakcijā iesūtītos un arī NTZ portāla komentāros ierakstītos ierosinājumus un jautājumus.

 

Diskusija notiks 17. augustā no 16.00 līdz 17.30. Tā būs vērojama arī mūsu laikraksta sociālo tīklu kontos tiešraidē.

 

 

Komentāri

  1. Valers likās zinošs. Liepiņš arī šo to jau papētījis citās pašvaldībās, kaut arī tiko kā sācis strādāt par izpilddirektoru.
    Patīkami pārsteidza PP pārstāvji, kas šoreiz mierīgi un ar piemēriem argumentēja.
    Nedaudz baža, ka Važa neaiziet veco kadru kā Eglīts, Ruģels u.c. pavadā.
    Plaudei paldies par enerģiskumu. Joma tiešām aktuāla un nav godīgi, ka nav vienotais tarifs visā pilsētā. Privātmājas var nominimizēt konteinera tilpumu, samazināt līdz minimumam izvešanas biežumu, bet dzīvoklī atkritumus neradošam pensionāram tādas opcijas nepastāv. Par visu samaksās dzīvokļos dzīvojošie…

  2. Ir tāda ļoti interesanta lieta – IoT. Tā izmantošana, protams, neatrisinās atkritumu stihiskuma problēmu, bet ļauj iegūt objektīvus datus par to kas, kad, kur, cik daudz utt. ir izmetis. Jā, tā ir statistika, bet tomēr tā ļautu koriģēt tarifus, plānot izvešanu (un atdurties pret cilvēku negodprātu).
    Ne man mācīt gudrus vīrus, bet ir vērts papētīt citu pilsētu un uzņēmumu pieeju t.s. smart waste management vai smart garbage collection jomā. Kaut kas no tā ir izmantojams.
    Un, jā, paldies par saturīgu diskusiju.

  3. Policija par labu kārtību privātajā sektorā uzskata, ka 1 adrese ir 1 līgums. Bet, ja tajā privātīpašumā dzīvo liela ģimene, kurai ir DAUDZ atkritumu, bet viņai ir līgums tikai par maziņu konteineru? Un, ja šķiroto atkritumu konteinera šai ģimenei vispār nav un nākotnē nebūs arī bio atkritumu konteinera? Un, ja tajā adresē ir 4 dzīvokļi ar attiecīgi lielu kopējo cilvēku skaitu, bet atkal – ir tikai 1 mazs konteinerītis, kaut gan vajadzētu būt 2 lielākiem? Domāju, ka tās “kontroles”, salīdzinot tikai to, kas uzrakstīts uz papīra, nav reāls darbs atkritumu problēmas sakārtošanai

  4. Eglītis nedzird, ko viņam saka: privātmājā, kur dzīvo 5 cilvēki ir vārgs līgumiņš par 3-5eir , bet lielas mājas dzīvokļa īpašniekam arī ar 5 ģimenes locekļiem – ap 20… Vai tad tai ģimenei, kas dzīvo lielajās mājās, atkritumu ir 5x vairāk, ja tai ir vairāk jāmaksā? Skaidrs, ka privātajam ar maziņu konteineru ar izvešanu 1x mēnesī ir tik pat daudz atkritumu, un vietas tajā konteinerā viņam jau drīz pēc izvešanas nepietiek, tāpēc pie izdevības ieliek daudzdzīvokļu mājas atkritumu konteineros. Un TAS taču ir jāpārbauda un jārunā! Un tieši privātajā sektorā ir jārunā! Bet sarunas beigās sanāk, ka vainīgie ir tie, kas maksā jau tā fantastiskas summas!

    1. Privātmājā ir tāda laba lieta kā komposts, kur var noglabāt gandrīz visus pārtikas pārpalikumus. Dzīvokļu īpašniekiem tas nav iespējams. Tāpat papīru/kartonu var izmantot siltumam..
      Tāpēc arī privātmāja atkritumu objektīvi ir mazāk

      1. Komentārs īstajā vietā! Un vēl, privātmāju īpašnieki nav slinki, lai aizvestu un sašķirotu stiklu un plastmasu, jo katrā privātmāju rajonā ir pa vairākiem šķirošanas konteineriem, līdz ar to ietaupot vietu savā konteinerā.

        1. Daudzu sakopto un ļoti sakopto māju īpašnieki visu kompostu, visas savas nezāles un vecos ābolus met parku un mežu malās – nav par slinku ar ķerru aizvest vai pat maisos mašīnā sakraut!

      2. ka atkritumu ir mazāk, ja saimnieko, kā laukos, un kur ap māju ir dārzs, kur to kompostu var izmantot un šo to arī sadedzināt. Bet pilsētas robežās – cik tad ir tādu privāto? Mājā, piemēram, ir vairāki dzīvokļi, neviens nekādu dārzu nekopj, arī tāpat vien kaut ko dedzināt nemaz nedrīkst… Tur jau ir tā lieta, ka jāsēž nevis kabinetā un jāsalīdzina kaut kādi saraksti un papīri, bet jāredz reālo situāciju dabā. Nu tos papīrus arī vajag, protams, jo tur tad var izlasīt tieši kāds un vai vispār līgums ir noslēgts, bet tad vēl arī jāapskatās, vai tas ir tāds, kādu vajadzētu. Un vēl ienāca prātā, ka varbūt vienam otram vecākam cilvēkam pat jāpalīdz noslēgt tos līgumus, jo tagad ne viss darāms aci pret aci, bet gan elektroniski. Un, vēl ir arī situācija, kad cilvēki ir vai varētu būt mazturīgo saimniecību statusā. Tad arī varbūt pirms kaut vai morālas nosodīšanas vispirms vajag palīdzēt nokārtot kaut kādas formalitātes. Vārdu sakot, dažādas institūcijas mums ir, tām tikai dažkārt varbūt vajag kopīgi, nevis atsevišķi, risināt kādu vienu jautājumu…

      3. Nesaku viss! Zinu privātmāju, kur ballējas katru nedēļas nogali un pirmdienā trīs lieli atkritumu maisi ceļo uz daudzstāveņu konteineriem pa ceļam uz darbu.

        1. Vajag tikai precizēt šo jaukās sabiedrības adresi un ieviest kārtību. Nedaudz naudas atkritumu apsaimniekošanai viņiem vajadzētu pietikt, ja reiz ir regulāras ballītes un ir ko galdā celt. Jau tika teikts, ka kārtīgi kaimiņi arī zinās norādīt, kur manīgi gudrinieki dzīvo. Un lai tie gudrinieki neapvainojas, ja netiek atbalstīts viņu manīgums savu atkritumu uzgrūšanā citiem! Varbūt vajag organizēt paralēlu salīdzinoši ilgstošu telefonakciju “Nododu negodīgos!” Lai tad policijā fiksē adreses un brauc apskatīt situāciju… Tā mēs palīdzētu gan sev, gan policijai, bet policija – mums, apsaimniekotājiem un pašvaldībai…

  5. Par lielgabarīta atkritumiem. Kaut kādu atkal uz lielo māju iedzīvotāju galviņām sadalītu ikmēneša maksājumu ES noraidītu kā kārtējo netaisnību. Piemēram, nomira mana māte, es uzreiz sazinājos ar Tukuma namiem un par 10eiro tika savākts mirušās personas dīvāns un vēl dažas lietas. Un man katru mēnesi (kur nu vēl katru dienu!) nav vairāk nekādu lielgabarīta lietu, ko izmest! Arī remonta laikā visus būvgružus es oficiāli aizvācu, oficiāli samaksāju, un katru gadu (kur nu vēl katru mēnesi un dienu!) es neko negrasos remontēt! Tāpēc par lielgabarīta atkritumiem jautājums jārisina citādāk. Jo iznāk, ka vienmēr jācieš tiem, kas jau tā visu dara godīgi, un uz šo cilvēku rēķina “izbrauc” tie, kas sevi uzskata par varen gudriem un izmanīgiem. Un viņiem tas izdodas tāpēc, ka tām oficiālajām personām, kam vajadzētu izdomāt sakarīgu risinājumu, arī ir vieglāk visu uzvelt godīgajiem.

    1. Daudzdzīvokļu mājās ir daudz pensionāru, kuriem nav automašīnu lai pašiem izvest vecos matračus, kurus tomēr šad un tad maina. Būtu tikai normāli vienu reizi mēnesī lielais konteiners lielgabarīta atkritumiem tiek pagalmā atvests uz nedēļas nogali, lai cilvēki var patīrīt dzīvokļus. Citās pilsētās tā ir un sen jau nav tādu problēmu kā Tukumā. Kāpēc jāizgudro velosipēds no jauna??

  6. vajadzētu pēc laika atkārtot. Pirmkārt, tad uzzinātu, ko vadošie kadri ir izdarījuši problēmu risinājuma labad. Otrkārt, palika taču vēl daudz nepajautāta un neatbildēta, un tāpēc diez vai būs risināts… Vajadzēja vēl vairāk painteresēties par tiem sodiem, par kuriem brīdina uzraksti pie atkritumu laukumiem… Cik daudz naudiņas ar šādiem sodiem ievākts, cik daudz pārkāpēju noķerts? Man liekas, ka neviens viņus nav ne pieskatījis, ne ķēris. Un privātpersonām no lielajām mājām ir pienākums tikai maksāt un maksāt, bet nav tiesību kādu ķert, aizturēt un likt maksāt soda naudas, turklāt tas nu arī nav viņu pienākums… Tas jādara policistiem, kurus ne redz, ne mana, un novērošanas kameras arī nepalīdzētu, jo… kas gan meklēs rokā tos pārkāpējus… Un arī, ja policists tādu ērmu noķer, kādu izrakstītu kvīti un uz kurieni viņš sūtīs? Vai uz vietas iekasēt varēs – kā biļešu kontrolieri to dara? Un tad sāksies: pārkāpējam naudas nav līdzi, par adresi un savu personu samelo (ja nav atbraucis ar savu auto)… Policistiem negribēsies ņemties ar šādiem sīkumiem un vispār apsargāt miskastes arī nav viņu amata pienākumu aprakstā…

  7. Kad būs savākts viss, ko nevar darīt un kas dabā nestrādā, tikai tad varēs secināt, kāds tad ir tas situāciju atlikums, ar ko tad darboties un uzlabot sadzīvi un apkārtējās vides kvalitāti. Policists pie miskastes – laikam jau pirmais punkts, kas atkrīt. Tātad – jāskatās tālāk.

  8. Vajag izveidot pilotprojektus vienai vietai ar kamerām otrai ar slēktu laukumiņu pēc pusgada izvērtēt rezultātus un viss. Tad būs skaidrs, kas ir lētāk un efektīvāk

    1. laikam arī kameras nestrādās, jo, ja es zinu, ka būšu redzams kamerā, es taču darīšu visu, lai mani neatpazītu, mašīnu arī neiebraukšu apskates zonā un nepagriezīšu, lai numuru redz, numuru es vispār aizķēpāšu, tālāk – kas dežurēs pie monitora, kas veiks tehniskās darbības? Vai visa šī saimniecība būtu apvienota policijā vai arī kāds mājas iedzīvotājs uzņemtos šefību pār savas mājas atkritumu laukumu? Tad atliek tikai kārtīgs, aizslēdzams šķūnītis. Bet, ja tuvumā nebūs arī ērti pieejama miskaste, tad to atslēgu gan jau kāds agri vai vēlu uzlauzīs… manā Rīgas mājā mums ir tieši šāda kārtība: mūsu mājai ir aizslēdzama, eleganta būvīte, bet blakus – citu māju brīvi pieejams konteiners. Un, jā, mūsu mājai viss ir kārtībā, bet brīvi pieejamā miskastē un ap to – vienmēr kaudze. Domāju, ka mūsu mājas kārtīgais šķūnītis izputētu, ja nebūtu šīs glābējmiskastes.

  9. Dzīvoju privātmājā, bioatkritumiem ir komposta kaudze, visi papīri un koka daļas tiek nokurinātas, metālam ir stūrītis malkasšķūnī, tāpēc 240litru konteiners reizi mēnesī pietiek ar atliektiem galiem.
    Protams dažas reizes , kad mājās lielā revīzija , tad sanāk vairāk, bet arī tad ir risinājums, visu lieko noliek malkasšķūnī un izved nākamajā mēnesī, kad būs brīva vieta.
    Kad beidzot sapratīs, ka privātmājas īpašnieks dzīvo saimnieciski, bet daudzīvokļu īpašnieks ne par ko neatbild, savstarpēji vienoties nevar, maksāt negrib ne par ūdeni , ne par atkritumiem , ne par mājas apsaimniekošanu, vienīgais kas šiem padodas , ir vainot visus citus.

    1. Daudzdzīvokļu mājās ir daudz pensionāru, kuriem nav automašīnu lai pašiem izvest vecos matračus, kurus tomēr šad un tad maina. Būtu tikai normāli vienu reizi mēnesī lielais konteiners lielgabarīta atkritumiem tiek pagalmā atvests uz nedēļas nogali, lai cilvēki var patīrīt dzīvokļus. Citās pilsētās tā ir un sen jau nav tādu problēmu kā Tukumā. Kāpēc jāizgudro velosipēds no jauna??

    2. Pilnīgi piekrītu “Privātais”!Es arī dzīvoju privātmājā,un strikti šķiroju ko un kur metu.Un 240 ltr.konteiners pilnīgi pietiek.(Arī ğimene nav maza).Tā kā,lai nepin mūs iekšā šajā lietā.

  10. Privātmāju iedzīvotāji ir ieinteresēti visu šķirot, jo tā var iekļauties attiecīgajā tilpumā. Daudzdzīvokļu mājām tādas vajadzības nav, jo konteinerus, vienalga cik pilnus, izvedīs, jāmaksā būs arī tad, ja uz mēnesi aizbrauc slēpot. Šķiro vai nešķiro, ražo vai neražo.
    Ideja par visam rajonam vienādu gada maksu nederēs, jo atšķiras atkritumu vešanas attālumi.

  11. Ja atbildīgās un mūsu apmaksātās amatpersonas tiešām reāli izskatītu, kā ar atkritumu savākšanu ir reāli, tad tie, kam viss ir kārtībā, nekas nemainītos. Un pa starpu varētu izzināt arī to, cik cilvēku reāli dzīvo lielo māju dzīvokļos. Ja arī cilvēks nav deklarēts kādā dzīvoklī, tad bez jebkādām citām sankcijām viņš vienkārši varētu pieteikties un maksāt par atkritumiem! Arī tā kaut kas palētinātos. Un lai taču tie kārtīgie privātie beidz uztraukties! Uz viņu kārtīgo saimniecību neviens negrasās nest savus lielgabarīta un sadzīves atkritumus! Bet uz lielo māju atkritumu vietām ir, kas nes, bet kam nebūtu jānes! Un to taču nevar noliegt arī kārtīgie privātie! Bet vispār pašu lielo māju iedzīvotājiem būtu jāzina, ka nav tik dārgi retu reizi sazināties ar Tukuma namiem, un atbrauks vīri ar transportu, ar savu fizisko spēku un bez problēmām aizvedīs kādu vecu grabažu! Jāpiesakās dispečerei pa to pašu telefonu, pa kuru nododam ūdens mērījumus. Bet lielajās mājās atkritumu apsaimniekošana vispār ir par dārgu. Ja nu vienīgi “izceltu” un pievienotu maksātāju kolektīvam tos nedeklarētos, tad maksa vismaz kaut kā samazinātos

  12. Ir viens risinājums,pareizāk sakot,jau sen bija…tālajos 90’tajos….Rīgā.Brauca oranžais “Andža” gar daudzstāvenēm…..kurš laikā paspēja savu spainīti iznest,ok,kurš nepaspēja,atlika uz nākamo “aplīti” :))
    ….Un,pie miskastēm nekāda bardaka,jo tās,vispār,nebūs vairs vajadzīgas!Kā paši sakāt,tajās mājās tikai pensionāri dzīvo,viņiem laika diezgan,tā kā “andža” tukšā nekad neaizbrauks.:))
    Kā jums patīk šāds variants?
    Lai jums jauka diena!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.