OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Spriedīs par papildu ierobežojumiem Tukuma patversmē

Kā ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), evaņģēliski kristīgās draudzes «Zilais Krusts» vīriešu patversmē Rīgā konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19.

Rīgas patversmei noteikta karantīna

Patversmē uzturas 138 iemītnieki, un laboratoriskās testēšanas rezultāti 31. marta rītā rāda, ka 27 iemītniekiem analīzes bijušas pozitīvas (divi cilvēki hospitalizēti, viens ar viegliem simptomiem). Kā preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, ar ministrijas 30. marta rīkojumu Nr.65 patversmē noteikts karantīnas režīms. Visi patversmes iedzīvotāji uzturas patversmē, patversmes darbiniekiem (kontaktpersonām) noteikta pašizolācija mājās, izņemot, ja darbinieki dzīvo un veic pienākumus patversmē. ”Šis ir bijis impulss pārējo patversmju uzraudzībai (..) testi tiek veikti arī citās patversmēs,” norādīja ministre.

Visi joprojām veseli

Lai noskaidrotu, kāda situācija šobrīd ir Tukuma sociālajās iestādēs (patversmē, grupu dzīvoklī, bērnunamā), sazinājāmies ar patversmes vadītāju Anitu Štarku un sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi. Patversmes vadītāja skaidroja, ka šobrīd patversmē viss esot mierīgi – visi 20 iemītnieki ir veseli. Vaicāta par iespējamiem ierobežojumiem, A. Štarka uzsvēra, ka tādi jau pastāv – darbinieki mudinot klientus ievērot visas piesardzības normas, aicinot iespējami mazāk uzturēties ārpus telpām un arī biežāk mazgāt rokas un mainīt apģērbu.

Visu sociālo iestāžu iemītnieki un darbinieki ir paaugstināta riska grupā

Savukārt sociālā dienesta vadītāja, aicināta skaidrot, vai un kāda rīcība plānota, ņemot vērā notikumus Rīgas patversmē, pastāstīja: ”Par to, kā rīkoties, spriedīsim rīt no rīta (1. aprīlī) dienesta darbinieku sanāksmē. Protams, apzināmies, ka gan mūsu klienti, gan mēs paši esam paaugstināta riska grupā (SPKC noteiktā riska 4. grupa), jo mūsu ”mājsaimniecības”, mūsu ”ģimenes” vide, kurā katram ir atļauts pulcēties, ir ļoti plaša. Tieši tāpēc pastiprināti sekojam līdzi visu savu cilvēku veselības stāvoklim, mazāko aizdomu, mazāko pazīmju gadījumā sūtot viņus uz analīzēm, ko apmaksā valsts. Tāda iespēja mums ir. Ir īpaši noteikts algoritms, atbilstoši kuram, parādoties jebkurai augšējo elpceļu saslimšanas slimību pazīmei, sazināmies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, un tiek veiktas analīzes. Šo iespēju esam izmantojuši vairākkārt, un, tā kā nekādu ziņu neesam saņēmuši, secinām, ka analīzes bijušas negatīvas.”

Vaicāta par iespēju noteikt karantīnu, I. Balgalve skaidroja: ”Kā jau teicu, par to spriedīsim, un domāju, ka šāds lēmums ir ļoti rūpīgi jāapdomā. Jāņem vērā, ka vairāki patversmes iemītnieki strādā, turklāt, nosakot karantīnu, jāapzinās, ka lielākās grūtības sagādās cilvēku nodarbināšana, it īpaši bērnunamā.”

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.