Saruna ar Vestardu Šimkus pirms solokoncerta Tumē

Ar Vestarda Šimkus solokoncertu svētdien, 20. oktobrī, Tumē savu koncertdzīvi uzsāks jaunais koncertflīģelis «Estonia». Šis instruments radījis tādu kā mazu apvērsumu gan vietējā kultūras namā, gan novadā kopumā. Ir parādījusies iespēja visaugstākās raudzes mūzikas notikumiem. Gaidot koncertflīģeļa atklāšanas koncertu, aicināju Vestardu uz sarunu. Runājāmies Tukumā, netālu no I. Ziedoņa dzejoļa «Tukums» sienas, tā ļaujot arī dzejnieka pasaules redzējumam netieši mūs sarunā ietekmēt.

  1. – Jau zini, ko koncertā Tumē spēlēsi?

– Koncertprogramma būs kā muzikāli ģeogrāfisks ceļojums pa pieturvietām, kas man līdzšinējā dzīvē ir bijušas nozīmīgas. Līdz ar to es izvēlējos spēlēt tādus skaņdarbus, kas hronoloģiskā secībā attēlo manu mūzikas izpratni un izaugsmi.

– Tad jau gana garš koncerts sanāks…

– Nē, tie būs vairāki īsi skaņdarbi, kas ieskicēs kādu ģeogrāfisku un māksliniecisku sajūtu attiecīgajā manas dzīves laika posmā. Tas būs viennozīmīgi tiešas un tūlītējas iedarbības koncerts, kurā plānoju spēlēt mūziku, kas savā noskaņā visnotaļ rada patīkamu un romantisku gaisotni. Tanī pat laikā liela daļa no šiem skaņdarbiem būs ar manu oriģinālu pieskārienu…

– Tavas interpretācijas?

– Ne tikai..

– Tavas kompozīcijas?

– Jā, būs arī pāris manu kompozīciju…Taču lielākoties tās būs manas klavieru versijas par citu komponistu rakstītām melodijām. Tāpēc kā mūzikas līdzautors es būšu dzirdams lielākajā daļā no šīs koncertprogrammas, kas būs apmēram stundu gara.

Par katru no šiem skaņdarbiem es klausītājiem arī pastāstīšu savu stāstu, arī par to, ar kādu manu dzīves posmu un kādu ģeogrāfisku vietu tie saistās. Gatavojoties es ņemu vērā arī koncerta norises vietu, vēl jo vairāk – klavieres, to, kādas tās ir, kā tās skan un cik lielas tās ir. Kāda ir zāle. Ņemu vērā arī to, ka tā būs svētdienas pēcpusdiena. Iztēlojos arī cilvēku noskaņojumu svētdienas pēcpusdienā – pēc nedēļas nogales, ko viņi ir pavadījuši atpūtā. Un, protams, gatavošanās procesā daudz domāju par konkrēto flīģeli. Pirms koncerta arī speciāli iešu pavingrināties, lai maksimāli pie tā pierastu un savas interpretācijas nianses instrumentam pieskaņotu.

Par pašu šo instrumentu es viennozīmīgi varu teikt tikai vislabākos vārdus. Tas gan nav pats lielākais flīģelis, taču šim izmēram tas skan visnotaļ vareni. Firma  «Estonia», pretēji iesakņojušamies stereotipiem, ka tā padomju laikā ražoja plaša patēriņa preces klavieru jomā, šobrīd rada izcilus, pasaules līmeņa instrumentus. Tas ir mīts, ka mūsu reģionā labas klavieres nevar uztaisīt, to es gribu kliedēt, teikdams, ka mūsdienās «Estonia» jau ir pavisam cita firma, kas daudz ko ir radikāli mainījusi savā klavierbūvē, un savus flīģeļus gatavo ar vislielāko rūpību un no visaugstākās kvalitātes izejmateriāliem, kas kotējas kā vieni no labākajiem pasaulē. Man ir bijis vairākkārt jāuzstājas uz šīs firmas jaunajiem instrumentiem un nevienu no tiem neesmu sastapis kā mazāk izcilu. Unikāla un dzīva skaņa. Tās skan kā dzīvs organisms. Viennozīmīgi vislabākā un patīkamākā taustiņu mehānika. Tie ir tehniskie aspekti, par kuriem ikviens pianists raizējas, jo, ja tie nav labi, tad koncerts nav pianistam komfortabls un rezultātā neviens no tā nav ieguvējs. Man tiešām ir sajūta, ka uz šiem instrumentiem es spēlēju labāk nekā parasti, un ļoti ceru, ka tā notiks arī šajā koncertā.

– Kā sapratu, tad arī sapnis par Jaunmokām kā vietu koncertiem joprojām ir tevī. Un ja notiktu brīnums, tad arī šai vietai ieteiktu «Estonia» instrumentu?…

– Jā, Tukuma novadā ir vietas, kas savas akustikas un izmēru dēļ varētu kļūt par izcilām akustiskās mūzikas norises vietām. Un viena no galvenajām, potenciālajām, kas man nāk prātā, ir Jaunmoku pils kolonu zāle, kuras akustika ir visnotaļ iespaidīga. Es pat teiktu, – tā ir mūsdienu prasībām pilnīgi atbilstoša koncertzāle. Tikai – ir nepieciešams profesionālu pianistu prasībām atbilstošs koncertflīģelis, un es ceru, ka kādreiz arī tur tāds būs. Jāņem vērā arī tas, ka pēdējos gados klausītājiem interese doties uz koncertzālēm, kas atrodas tuvu pie dabas, ir ļoti augusi. Turklāt tendence turpina iet šai virzienā. Un Tukuma novadā tāda vieta ir Jaunmoku pils, kas arī varētu kļūt par vienu no iecienītākajām Latvijā, es par to nešaubos.

Visu interviju lasiet piektdienas, 18. oktobra, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Pirms Prihvatizācijas gan Tumē, gan Valdeķos bija padomju Brežņeva August Förster pirktie flīģeļi..hah ha. Bet Trampa iedeva naudu tikai estonijai….

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.