Iļja ir dzimis, audzis un šobrīd arī strādā un veido ģimeni Tukumā. Kā pats atzīst, skolotāja lomā nonācis apzināti, bet tajā pašai laikā diezgan spontāni. Ilgu laiku, kā jau liela daļa jauniešu, nav varējis izlemt, ko tad studēt, par ko kļūt, ko darīt tālāk pēc vidusskolas. Tad, aprunājies ar skolasbiedriem, sapratis, ka skolotāja darbs nav tas sliktākais variants. Pats savus skolas gadus gan pamatskolā, gan vidusskolā Iļja atceras tikai ar labu, un arī tas bijis labs stimuls atgriezties skolā jau kā skolotājām. Absolvējot Tukuma Raiņa ģimnāziju, viņš tālāk devās studēt Latvijas universitāte, kur ieguva bakalaura grādu kā vidusskolas matemātikas skolotājs. ”Kad pabeidzu vidusskolu, es par daudzām profesijām nemaz neko nezināju, iespējams, ja zinātu par citām, nemaz nebūtu gājis mācīties par skolotāju. Matemātiku izvēlējos ne tādēļ, ka man tā tik labi padevās, bet man tas priekšmets vislabāk patika,’’ tā Iļja, skaidrojot, ka skolotāja gaitas uzsāka jau 2013. gadā, kad vēl studēja otrajā kursā, un tieši to, ka bija iespēja praktizēties, vēl esot pašam studentam, viņš uzskata par lielu priekšrocību. Savu karjeru viņš sāka kā fizikas skolotājs pamatskolas skolēniem savā skolā – Raiņa ģimnāzijā. Kā uzsver Iļja, viņam darbu nebija grūti atrast, jo vīrieši – skolotāji ir kļuvuši par retumu, tāpēc arī ir pieprasīti. ‘‘Es to skaidroju ar atalgojumu, kas skolotājiem ir salīdzinoši neliels. Un tas tā nav tikai pie mums, arī citviet Eiropā skolotāju – vīrieši ir mazāk. Bet es nemaz neuzskatu, ka Latvijā skolotāju algas ir ļoti mazas, it īpaši lielajā skolās, it īpaši tad, ja ir gana liela slodze….”
Ar nodarbinātību Iļjam problēmu nebija, jo līdztekus matemātikas mācīšanai trijās pamatskolās – astotajām un devītajam klasēm, vēl nāca klāt matemātika, informātika un audzināmā klase ģimnāzijā… Un vēl pa visu bija jāpabeidz maģistra darbs Latvijas universitātē, lai iegūtu profesionālo maģistra grādu izglītības zinātnē… Tā jau 2017. gada beigās Iļja nonāca pie secinājuma, ka visa kā ir daudz par daudz. Tāpēc, neskatoties uz to, ka par viņu kā skolotāju bija labas atsauksmes un darbs ar vidusskolēniem ļoti patika, jaunais skolotājs izlēma no darba skolā atteikties un, kā pats izteicās, nodevies meditācijai jeb iestājies bezdarbniekos.
Tieši maģistra darbs arī kļuva par pamatu šī brīža biznesa idejai, kas nu jau ir pāraugusi reālā uzņēmuma, šobrīd gan – tā darbības sākuma stadijā.
‘‘Izstrādājot maģistra darbu, veicu pētījumu par karjeras izglītību un tā pozitīvo ietekmi uz skolēniem. Secināju, ka īsti nav tādas platformas, kas cilvēkam varētu palīdzēt izvēlēties piemērotu karjeru. Ir līdzīgas sistēmas, kur var tiešsaistē izveidot CV (dzīves gājumu) un tamlīdzīgi, bet tāda iespēja, kādu šobrīd piedāvājam mēs – profolio.lv – šobrīd ir vienīgā. Mūsu izveidotais rīks piedāvā visu šo informāciju uzkrāt.’’ Jaunā rīka izveidē galveno lomu spēlē pats Iļja, kurš ir gan idejas autors, gan tās attīstītājs, bet īsi pirms lapas izstrādes viņam pievienojās arī programmētājs Eduards Siliņš no Rīgas.
Vairāk lasiet piektdienas, 27. marta, laikrakstā ŠEIT=>
Visu to labako Iljam.