Agita Puķīte

Lestenē nosvinēti Viestura Ķerusa grāmatas atvēršanas svētki

23. novembrī Lestenes tautas namā, kur atvēra ornitologa Viestura Ķerus grāmatiņu «Meža meitene Maija», bērnu balsis noteikti bija skaļākas par pieaugušo, jo tieši bērniem tika dota lielā vaļa izpausties – zīmēt, spēlēties un vienlaikus arī klausīties putnu dziesmās un piedalīties konkursos. Jāpiebilst, ka sveicienu svētkos visiem dāvāja tautas nama vokālais «Tik un tā».

Mazās Maijas stāsts gan par viņas mājām, gan Lestenes apkārtni un vēl citām vietām, kā atzina grāmatas autors, ir no dzīves ņemts un noteikti daudzu, arī viņa paša piedzīvots, jo dabā jau viss ir iespējams. To apliecina arī grāmatiņas melnbaltie zīmējumi (mākslinieks Didzis Upens), kas sarindoti gluži kā komikss un liek mazajam lasītājam rūpīgi lūkot, kas tajos mainās. Un tāds ir arī Viestura mudinājums – doties dabā un vērot, klausīties, sajust, lai redzētu, kā – tāpat kā grāmatā – mainās gadalaiki un dabas pasaule mums apkārt. Lai iejustos grāmatā, V. Ķerus nolasīja priekšā stāstu par griezēm, kuras naktī skaitīt devies tētis kopā ar meitu Maiju – abi kopā pamanījuši mežacūku un jāņtārpiņu un sadzirdējuši lielu skaitu putnu, bet, kad ornitologs pats citā naktī gājis pastaigā viens, – nav dzirdējis itin neko. Tā, lūk, dabā iekārtots – viss notiek pēc sava ritma un kārtības, nevis – pēc pasūtījuma.

Lai palīdzētu bērniem iepazīties ar nule kā izdoto grāmatu, īpašajā notikumā klāt bija arī dzejniece un izdevniecības «Liels un mazs» galvenā redaktore Inese Zandere. Viņa atzina, ka Lestene kļuvusi daudz bagātāka, jo tai ir ne vien vēstures un novadpētniecības grāmatas, bet arī jauns stāstu krājums bērniem. “Mēs satikāmies Ornitoloģijas biedrībā, kur es kā biedre esmu ilgāku laiku nekā viņš. Tagad Viesturs vada biedrības darbu, bet es esmu pasīvā putnu mīlētāja un vērotāja un maksāju biedru naudu, lai tie, kas no tā kaut ko saprot, popularizētu putnus un aizstāvētu mežus. Bet Viestura publicistiskajos rakstos es pasmeļos tos saprātīgos argumentus dabas daudzveidības, putnu un veco mežu aizstāvībai, līdz ar to, kad viņš uzrakstīja manuskriptu, biju droša, ka to vajag izdot. Un vēl viens iemesls – esmu uzaugusi ar dabas stāstu tradīciju, kuru radīja Kārlis Grigulis, Rūdolfs Akers, Jūlijs Vanags, Uldis Plotnieks un Jānis Baltvilks, bet kopš šo autoru nav mūsu vidū, man bija sāpe, ka šī tradīcija ir aprāvusies, bet, ieraugot Viestura grāmatu, sapratu, ka nekas nav aprāvies.”

Sarunu ar grāmata autoru lasiet piektdienas, 29. novembra, laikrakstā ŠEIT=>

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.