Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kurzemes rajona tiesa Talsos sāk skatīt «Piejūras» krimināllietu

20. septembrī Kurzemes rajona tiesa tiesneša Ainara Feldmaņa vadībā sāka skatīt krimināllietu, kurā apsūdzība par dažādu atkritumu apsaimniekošanas nosacījumu pārkāpšanu izvirzīta gan SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» tagadējiem, gan bijušajiem darbiniekiem.

Tā pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas un 218. panta otrās daļas apsūdzība celta Igaram Lerham, pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas, 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas – Ērikam Zaporožecam un pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas – Ināram Zaļumam. Tāpat ir uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai – SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»».

Lietu iztiesāja tiesnesis Ainars Feldmanis, apsūdzības uzturētājs – prokurors Roberts Stivriņš, cietušais – Valsts ieņēmumu dienests, kuru tiesā pārstāvēja Mārtiņš Jākobsons. Apsūdzētos aizstāvēja zvērināti advokāti Edgars Mačuks, Pēteris Preiss, savukārt uzņēmumu – Edgars Atlācis un advokāta palīdze Agnese Kauce. Uz šo sēdi kopumā bija aicināti 11 liecinieki, no kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebija ieradušies divi.

Apsūdzība – par nesamaksāto nodokli un krāpšanos ar noglabāti atkritumu daudzumu

Savā apsūdzības rakstā prokurors Roberts Stivriņš norādīja, ka SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» (turpmāk – «Piejūra»)

Ēriks Zaporožecs par uzņēmuma vienīgo valdes locekli kļuva 2019. gada 18. martā un apzinājās, ka uzņēmumam poligonā ir jāievēro 2014. gadā izsniegtā A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas noteikumi un normatīvie akti: Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5. panta 1. daļa, 9. panta 1. daļa, 22. panta 1¹ daļa, Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta 1. daļa, Vides aizsardzības likuma 3. pants, likuma «Par piesārņojumu» 4. panta 1. daļa. R. Stivriņš: ”Ē. Zaporožecs izdarīja šo normatīvo aktu pārkāpumus, un ne vēlāk kā 2019. gada 31. martā vienojās ar poligona «Janvāri» vadītāju Ingmāru Lerhu, kas poligonu vadīja no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim, ka poligonā 2019. gadā apglabāja ne mazāk kā 1930 tonnas būvniecības atkritumu virs gadā noteiktā limita – jo A kategorijas atkritumus atļauts apglabāt 500 tonnas, tādējādi radot kaitējumu dabai 830 097,46 eiro apmērā. Tāpat «Piejūra» apglabāja ne mazāk kā 1964, 217 tonnas iepakojuma atkritumu, lai gan tādus atkritumus vispār nebija ļauts apglabāt. Arī ar šādu rīcību uzņēmums pārkāpa atļaujas nosacījumus, nodarot kaitējumu dabas videi 844 613,21 eiro apmērā. Uzņēmums arī apglabāja 5580, 83 tonnas sadedzināmo atkritumu, lai gan atļaujā bija norādīts, ka sadedzināmos atkritumus nav atļauts apglabāt, tādēļ tika nodarīts kaitējums par 2 399 000 eiro. Tā kā I. Lerhs savu darbu uzņēmumā izbeidza 2019. gada 31. oktobrī, Ē. Zaporožecs, būdams uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, turpināja pieļaut, ka 2020. gada 1. ceturksnī uzņēmums «Janvāros» apglabāja 88 tonnas lielizmēra atkritumu, lai gan tos nebija atļauts apglabāt, un tādējādi tika radīts kaitējums 44 000 eiro apmērā. 2020. gada 1. ceturksnī tika apglabātās vēl 102, 54 un 252 tonnas bioloģiski noārdāmo atkritumu, lai gan atļaujā teikts, ka tos nav atļauts apglabāt, un tā tika nodarīts kaitējums par 177 000 eiro. Valsts vides dienests ir novērtējis nodarīto kaitējumu, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā, jo secināts, ka videi nodarīts būtisks kaitējums. Tātad, ņemot vērā, ka 2019. gadā nodokļa likme par tonnu bija 43 eiro, bet 2020. – 50 eiro, kopumā Dabas videi tika radīts būtisks kaitējums 4 296 243 eiro apmērā.

Kas attiecas uz pārkāpumiem saistībā ar dabas resursu nodokli, kura uzdevums ir finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus, veicināt jaunu vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu utt., nodokļus aprēķina pēc likmēm, kuras rēķina atbilstoši vides piesārņojumam.

Tāpat SIA arī neveica pilna apjoma dabas resursu nodokļa aprēķinu – Ē. Zaporožecs, ar I. Lerha un I. Zaļuma atbalstu nenodrošināja nodokļa apmaksu atbilstoši faktiskajām darbībām ar atkritumiem minētajā poligonā, proti, elektroniskajā uzskaites sistēmā tika ievadīti nepareizi dati par 2019. gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu un septembri, un līdz ar to netika samaksāts [dabas resursu] nodoklis pilnā apjomā. Tas turpinājās arī 2019. gada novembrī, kad poligona vadītāja amatu uzņēmās Inārs Zaļums un kad nepareizā datu ievade turpinājās 2020. gada janvāri, februāri un martā. Kopumā uzņēmums izvairījās no pilnas dabas resursu nodokļa samaksas 532 858,14 eiro apmērā.”

I. Lerhs, Ē. Zaporožecs un I. Zaļums, noklausoties apsūdzībā minēto, uzsvēra, ka savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst.

 

Vairāk lasiet otrdienas, 21. septembra, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. un vēl interesē, kur paliek finansējums atkritumu šķirošanai, ja Tukumā iedzīvotājiem šķirošana nav iespējama, vismaz pie manas mājas konteineri mūžam pilni?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.