Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kur palika čuguna radiatori?

Jau kādu laiku sociālajos tīklos nerimst runas par to, kur palikuši lielajā metāla konteinerā saliktie čuguna radiatori, kas tika demontēti Tukuma 2. vidusskolas pārbūves laikā. Tā kā radiatori ir apkures sistēmas daļa, bet apkures sistēma ir viens no ēkas elementiem, līdz ar to, kā uzskata iedzīvotāji, tie pieder skolai vai pašvaldībai, ne būvniekam.

Redakcija: ar SIA «Bildberg» šī gada 12. februārī noslēgtajā līgumā teikts, ka “būvdarbu veikšanas procesā nojauktās konstrukcijas un atgūtie materiāli ir pasūtītāja (Tātad – Tukuma novada domes. – Red.)) īpašums un būvuzņēmējs tos par saviem līdzekļiem, kas iekļauti līguma summā, nogādā pasūtītāja norādītajās vietās līdz piecu kilometru rādiusā no objekta. Ja nojauktās konstrukcijas un atgūtie materiāli pasūtītājam nav nepieciešami, tad uzņēmējs tos nogādā uz speciāli paredzētām un pasūtītāja norādītām atkritumu novietnēm. Būvuzņēmējam ir tiesības nojauktās konstrukcijas un atgūtos materiālus izmantot savām vajadzībām, pirms tam saskaņojot ar pasūtītāju.”

SIA «Bildberg» projektu vadītājs Toms Pavilēns «NTZ» skaidroja, ka atgūstamie materiāli, piemēram, ir tie materiāli, kurus vēl var izmantot, tāpēc to lielākā daļa, tai skaitā lampas un jaunā parauga radiatori (baltās kastītes), tika nodoti pašvaldībai, kas tos tālāk izmantos citām iestādēm: “Savukārt uz čuguna radiatoriem pašvaldība nepretendēja, tāpēc mēs tos nodevām metāllūžņos. Jau iepirkuma procesā mēs bijām piedāvājuši zemāku demontāžas darbu cenu, paredzot, ka varēsim daļu iegūto materiālu pārdot. Konkrētajā situācijā, ja pareizi atceros, tās bija sešas tonnas vai nedaudz vairāk metāllūžņu, kuras nodevām SIA «Tukuma metāls» par 105 eiro tonnā. Kopējā naudas summa, kuru saņēmām, bija ap 900 eiro.” Vaicāts, vai tika veikta cenu aptauja, nosakot labāko cenu, T. Pavilēns skaidroja, ka salīdzinātas divu uzņēmēju iepirkuma cenas, un SIA «Tukuma metāls» maksājis par 10 eiro par tonnu vairāk nekā SIA «Tolmets».

Vēl interesējoties, kāpēc caurspīdīgā drāšu žoga, kas ieskauj skolu, vietā tagad ir melna necaurspīdīga plēve? Vaicājām, vai un ko šādi uzņēmējs vēlas noslēpt? Projektu vadītājs skaidroja, ka nereti, ārpusē pie skolas strādājot, strādnieki mēdzot uzsmēķēt, kas no malas neizskatoties ētiski, tāpēc arī ierīkots necaurspīdīgs žogs – lai garāmgājējiem uz smēķētājiem nebūtu jāskatās.

Komentāri

    1. Kā var neredzēt? no visām malām un stūriem var pieiet un redzēt gan skolas ieeju, gan visu pārējo. Tak cilvēki, attopieties un paši sākat domāt .

  1. Opaa, labaak uzrakstiet, kur palika izskeerdeetie milijoni Sulca valdisanas laikaa, vienk naak smiekli… Ntz raksta par kautkaadaam drupacaam, bet kad tika izskeerdeeti miljoni, tad staaveeja klusu. Rokaa jau nekodiis no kuras barojas, pareizi ir

  2. Atruna par melnās plēves uzlikšanu sakarā ar pīpētāju nomaskēšanu, protams, ir komiska. Hm, nu tad iesaku Tukuma RIMI veikalu arī ietīt melnā plēvē, jo veikala darbinieku pīpēšana pie veikala sienas starp Omniva pakomātu un iebrauktuvi preču pieņemšanas angārā ir “kuda” neestētiskāka. Un šeit runa pat nav par pīpēšanas kaitīgumu (lai gan smird pa gabalu un veikala apmeklētāji garām ejot ir spiesti to visu ostīt), bet par to, ka veikala pīpējošajiem darbiniekiem nav noorganizēts kāds svešām acīm noslēpts stūrītis, kur izbaudīt pīppauzi.

    1. Pilnīgi piekrītu. Un tieši šo “aktīvi pīpējošo” darbinieku dēļ, es uz Rimi praktiski neeju, jo nezinu, cik tīrām rokām tie pēc “iekšu izsvēpēšanas” grābstās gar pārdodamajām precēm!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.