Agris Jansons

Kā gaidāmo reformu komentē Tukuma novada mērs?

Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji.

Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji. Vienlaikus ar ministrijas prezentāciju, ar kuru iepazīstināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, diskusijā piedalījās arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, LU profesors, ekonomists Gundars Bērziņš un SIA «Latvijas Mobilais telefons» prezidents Juris Binde.

Kā teica ministrs J. Pūce – pēc diskusijām ar pašvaldībām un ar iedzīvotājiem viņš cer, ka līdz nākamajām šis modelis nomainīs 110 novadus un 9 lielās pilsētas. Kas attiecas uz Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadu – kā redzams pēc kartes, tie visi apvienoti vienā Tukuma novadā, kurā tiek lēsti 45 100 iedzīvotāji.

Pēc šīs tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzām Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu komentēt ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānu, ieguvumus no tās un zaudējumus.

Ē. Lukmans atzina, ka viņš nenoliedzot pārmaiņu nepieciešamību un vienmēr atceroties Raiņa spārnoto teicienu: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, tomēr kritiski vērtē katru reformas piedāvājumu: “Jebkurām izmaiņām, īpaši reformām valsts pārvaldē, ir jābūt ar ļoti konkrētu mērķi un reāliem ieguvumiem iedzīvotājiem. VARAM piedāvātās administratīvi-teritoriālās reformas mērķis (izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām) ir ļoti vispārīgs un neskaidrs. Arī veiktais situācijas raksturojums ir vienpusējs, pat tendenciozs, jo izsniegtais statistikas materiāls tikai konstatē faktus, bet nesniedz pašvaldībās esošās reālās situācijas raksturojumu – pieminētajos piecos ārvalstu (Lietuva, Igaunija, Dānija, Īrija, Islande) teritoriālo reformu piemēros uzsvars tiek likts uz pašvaldību skaita samazinājumu. Savukārt, ja galvenais akcents tiek likts uz uzņēmējdarbības attīstību, tad ir nepieciešams padziļināts ekonomiskais izvērtējums. Sākotnējā posmā izpaliek īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskie stimuli (piemēram, mērķprogramma ceļu un ielu sakārtošanai vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa 100% novirzīšana jaunveidojamām pašvaldībām, utt.) un ir aizmirsti pirms 2009. gada reformas dotie solījumi (piemēram, savienot pagastus ar novadu centriem ar asfaltētiem ceļiem).” Vaicāts par jaunveidojamā novada priekšrocībām, Ē. Lukmans atzina, ka bez dziļākas analīzes viņš pašlaik redzot tikai vienu priekšrocību – lielāka teritorija vienmēr ir izaicinājums, kas rada jaunas iespējas, savukārt, runājot trūkumiem, Tukuma novada pašvaldības vadītājs norādīja, ka lielākam teritoriālam veidojumam būs nepieciešama sarežģītāka pārvaldes struktūra, kas viennozīmīgi prasīs arī papildus finansējumu: “Turklāt, nepārskatot pašvaldību funkcijas un finanšu izlīdzināšanu, papildus ieņēmumi neradīsies, tāpēc iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte labākajā gadījumā paliks pašreizējā līmenī. Un vēl – lēmējvara (deputāti) vēl vairāk attālināsies no iedzīvotāja un samazināsies iedzīvotāju pārstāvniecība lēmējvarā, kas ir būtisks zaudējums demokrātijai.”

Komentāri

  1. Jau iepriekšējā reforma, Tukumam pievienojot depresīvās nomales, pilsētu kārtīgi nogremdēja. Bet ja pievienos vēl vairāk vēl tālākas un vēl bezcerīgākas nomales, tad ar Tukumu ir cauri, jo visa nauda būs jāpumpē tukšajās nomalēs bet Tukumam nekā.

  2. Ja Saeimas deputāti būs saprotoši un gudri, tad vēlreiz šādas muļķības NEPIEĻAUS!

  3. Tādus komentārus pat no Lukmana negaidīju.
    Savienojot četras pārvaldes sanāks viena dārgāka pārvaldes struktūra.
    Varbūt struktūra dārgāka, bet ne jau par visām četrām kopā skaitot!
    Lukmana kungs, piedodiet, es jūs neredzu kā jaunā novada vadītāju, ja jūs savienojot struktūras nespējat pat resursus ieekonomēt!
    Man pēc jūsu komentāriem sāk likties kad jūs no konkurences baidaties un vienīgais, kas liktu jums pārdomāt ir papildus nauda no valsts.

    1. ,, >>Optimist<< pēc Tava murgainā izklāsta palika neskaidrs,, KA" notiks vai,, K A D " notiks? Lūk manis precīzi pateica-tie priekšli – kumi NAV matemātiski pamatoti, tātad nepilnīgi! Un atceries-apvie nojot divus nabagus viņi nekļūs par miljonāriem!

  4. Sen gaidu šo reformu. Uztraukums ir tikai par krēsliem. Tā ir tikai muldēšana, ka attālinās no iedzīvotājiem. Pretēji. Būs lielāka konkurence, kas motivēs tieši vairāk komunicēt ar iedzīvotājiem.

    1. Kā tad! Tagad nebrauca pie nabagiem uz attālajiem laukiem tad pēc reformas visi nu brauks vēl tālākiem nostūriem! Laikam jau kļū dījos, tagad visi brauks uz,, centru pa labiekārtotiem ceļiem ar intensīvu autobusu kustību, kurā gan uz pasūtījumu būs trīs dienas iepriekš jāpiesaka!

  5. tu pats esi viens depresīvs murmulis, gan jau ka viens no tiem cūkmeniem kurš d..š mežā

  6. Ko Tu tur muldi? Neviena depresīvā nomale nav tā naudu izklenderējusi kā Tukums! Kā piemērs – Meirovica pleķis,ko varēja uztaisīt daudz reiz lētāk(ja vispār to pašreizējā brīdī vajadzēja taisīt)

  7. Mani visvairāk uztrauc, vai daudzbērnu ģimenes nezaudēs savus atvieglojumus. Iespējams, tik lielam novadam/rajonam pašvaldība to nevarēs atļauties.?

  8. Nejūtamies depresīvi,ari nabagi nē!Bet apvienoties derētu,iedomājaties cik ieekonomēs uz deputātu algām katrā esošajā novadā. Darbu nejūt,bet aldziņas nāk.Kur nu vēl mēru algas -Kandavā gandrīz 29 000 gadā.Plus domnieku prēmijas.Sarēķiniet ko var izdarīt par tādu naudu! Tikai šos ieekonomētos lidzekļus vajadzētu ari ieguldīt Kandavas novadā!

  9. Spilgts piemērs ir Lestene. Tukums nogremdēja Lesteni. Likvidēja skolu, bērnu dārzu un veikalus. Visu naudu savāca sev.

  10. Tukums jau tāpat ir attālinājies no saviem iedzīvotājiem, pamazām jau citi arī seko šim piemēram. Ar iedzīvotājiem nevuiens nerunā un neuzklausa. Iedzīvotāju sapulces netiek rīkotas, kā tas bija kādreiz. Vai tas ir normāli, ka no laukiem pēc sociālaš palūidzības jānbrauc uz Tukumu, tā jau autobusi reti iet, tas cilvēks vairāk nobraukē, nekā iegūst un ja esi vecs un veselība švakāka, kā tad ir?

  11. Lestenei, ja tiešām Tukums tik slikts, prasiet Rīgas kungiem, lai jūs pievieno Dobelei, vismaz novada centrs būs sasniedzamāks! Karte taču nav akmenī iekalta! Varbūt Rīgas kungi ieklausīsies.

  12. Skolu slēdza,jo Aizstrautnieku bērni vairs nemācījās,pati skola nebija ar mieru strādāt ar apvienotajām klasēm,bērnudārzs ir vēl šodien,veikali ir privāti,un daudzi izdarītie darbi(ielas,tautas nams u.c.)notika ar novada un Eiropas finansējumu.

  13. Kā tas jāsaprot “veikali ir privāti” ?
    Latvijā jau vairāk kā 20 gadus visi veikali ir privāti!

  14. Viens gudrinieks teica:Tukums nolikvidēja Lestenes veikalus.
    Lūk, šāda gudrības pērle varētu pretendēt uz gada balvu.Kaut ko tik ģeniālu pateikt var tikai izcila prāta īpašnieks, kurš gadiem savas smadzenes trenējis ar ikdienas grādīgā devu.

  15. Vai Lukmana kungs var atbildēt šeit, vai, iespējams, ntz var pajautāt Lukmana kngam, kādā valodā viņš un ģimenes locekļi sarunājās savā starpā.

  16. Padomniek tā jau ir tev taisnība bagāti jau nekļūs tie divi nabagi.
    Bet resursi nabagiem summā paliks vairāk, jo ieekonomēs tos, kas tiek tērēti deputātu un daudzu dublējošu ierēdņu un viņu padomnieku algošanai.
    Var pārskatīt, protams, kādas robežas ir ekonomiski pamatotākas, un to jau cik sapratu darīs, daudzu nīstais ekonomģeogrāfs ar komandu, bet tas ka esošais novadu modelis ir ekonomiski nepamatots var saprast paskatoties jau uz esošo karti.
    Piemēram: Tukuma novads un Smārdes pagasts.
    Un pa Latviju tādu dīvainu veidojumu ir daudz.
    Atvainojos, par manu neprecīzo latviešu valodu “kad un ka jautājumā”, bet man kā privātās eksaktās nozares pārstāvim, ceru piedosiet

  17. taa kaa vins ir tautas kalps pec definicijas (praksee savadak), ir tukumniekiem visas tiesibas zinat kada valoda vins runa ar savejiem.

  18. Lai jau runā zīmju valodā, tas nemaina lietas būtību, iedzīvotājiem tāpat ir visas tiesības to zināt.

  19. Katram pilsonim ar saviem ģimenes locekļiem ir tiesības runāt kaut senebreju valodā. Kāda citiem darīšana? Kas Jums nepatīk?

  20. Jautājuma neredzamā sakne ir-kas vada pilsētu un, kāds ir kurss. Vai krievvalodīgā, valdonīgā sieva, vai paklausīgais Ēriks. Ko domā tauta?

  21. Izskatās , ka iepriekšējo komentāru rakstījis vīrelis , kura vienīgais uzdevums ģimenē ir būt par sievas iepirkumu somu nesēju.

  22. Tas tiešām ir jautājums – kas vada pilsētu ? Patreizējam mēram, šķiet, sava mugurkaula nav. Lupata.

  23. Varikapam arī nav mugurkaula, pietiek pievienot lielāku špani , tā kapacitors saraujas pavisam maziņš.

  24. Kāda starpība kādā valodā runā ģimenē? Un tas ka vīrs nes iepirkuma maisiņus ir kas pārdabisks? Nu var redzēt,kāda līmeņa cilvēki raksta komentārus!!!

Atbildēt uz padomnieks Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *