Izvēlies atbildīgi! Vērtē novadnieki

Kā ierasts, pirms vēlēšanām uzrunājām mūsu novada iedzīvotājus –  dažādu sociālo grupu un arī profesiju pārstāvjus, kas nav saistīti ar kādu no politiskajām partijām.  Lūdzām mūsu izvēlētajiem ekspertiem pavērtēt aizvadītā vēlēšanu perioda pašvaldības veiksmes un neveiksmes, minot arī, viņuprāt, svarīgākās vēl neatrisinātās lietas. Vaicājām arī par izaicinājumiem, ar kuriem, viņuprāt, būs jāsaskaras jaunajiem deputātiem, kā arī vēlmēm, ko paši gribētu redzēt realizējamies jaunajā apvienotajā novadā. Vēl lūdzām mūsu uzrunātos novadniekus izteikt novēlējumu mums visiem, ejot 5. jūnijā pie vēlēšanu urnām.

Plašāko atbildi saņēmām no mūsu kolēģa – brīvžurnālista un kultūras lietu kustinātāja Arņa Šablovska.

 Trūkst iekšēji brīvas sabiedrības

– Vispirms jau – ja neskaita kādus izņēmuma gadījumus, kad ļoti retos gadījumos politikā nonāk spilgti un harizmātiski talanti, no politiķiem jau nemaz tik daudz kas nav atkarīgs, kā viņiem pašiem tas dažkārt šķiet (vai kā pēc inerces viņiem tas pašiem jāsaka vēlēšanu laikā) un arī kā, varbūt viņu vēlētāji to sagaidītu… Šķiet, ka Tukuma novadā tas gana ilgi nav bijis un noteikti ”nedraud” arī pēc šīm vēlēšanām. Pavisam nesen sakārtoju un izdevu grāmatu par Latvijas ekumenisma, garīgās vienotības kopēju Ivaru Graudiņu, kur ir arī šāda viņa atziņa: ”Politiķiem būtu jāatzīst – ”Mēs neesam tie, kuriem ir visas atbildes…”

Galvenā problēma novadā aizvadītajā un jau iepriekšējos ”periodos”, manuprāt, ir gana dinamiskas pilsoniskās sabiedrības neesamība. [Ja šāda dinamiska pilsoniskā sabiedrība te būtu], tā nodrošinātu pietiekami brīvu un radošu ideju plūsmu un regulāru atvērtu viedokļu klātbūtni. Līdzšinējais vadīšanas stils novadā pamatā ir bijis vairāk vai mazāk uzvarējušā grupējuma, grupas iekšēja lieta jau tūlīt pēc vēlēšanām. Tas, savukārt, izrietēja arī no tā, ka sabiedriskās, nevalstiskās organizācijas vairumā gadījumu te ir bijušas visai nosacītas (vismaz publisku viedokļu izteikšanā un savos protestos). Savukārt, to viedokli nosaka arī tas, ka ir jau iespēja dažkārt saņemt atbalstu, finansējumu no novada konkursos, utt. Tādēļ bieži – labāk paklusēt. Tā nu ir tāda pēcpadomju atmosfēra un uzvedības modelis, katrā ziņā – ne iekšēji brīvas sabiedrības izpausme.

Ir katram sevi jāiegulda…

Aizvadītajā pēcvēlēšanu periodā līdzšinējās politiskās vadības, manuprāt, vairākkārt demonstrēja, kā savu politisko autoritāti ir iespējams degradēt. Vēl un vēl… Taču saknes tam, kā jau vēstīju, ir dziļākas – ļoti zemajā demokrātijas un pilsoniskās aktivitātes līmenī novadā. Un ja tā, tad jau arī politiķiem nekas cits neatliek, kā mēģināt lietot visprimitīvākos instrumentus varas uzturēšanai – manipulāciju, ideoloģizāciju, pašslavināšanās propagandu.

Tātad – to es sagaidītu (mazliet kā brīnumu) – ja ne reāli atvērtas, pilsoniski aktīvas sabiedrības tapšanu novadā, tad vismaz kādus uzlabojumus šai ziņā. Tas gan nav tik daudz atkarīgs no politiķiem… Viņi gan var to veicināt – šim procesam netraucējot. Tomēr pamatā novada iedzīvotājiem būtu jāsaprot: ar vienreiz četros gados aiziešanu uz vēlēšanām nepietiek, lai radītu pārmaiņas savā apkārtnē. Ir sevi jāiegulda biežāk, vairāk un regulārāk – ar savu līdzdalību pilsoniskajās organizācijās, ar sava viedokļa paušanu – lietojot svētās tiesības uz biedrošanos, pulcēšanos un tiesībām konstruktīvi kritizēt. Es patiešām domāju, ka tieši no tā ir atkarīgas reālas iespējamās pārmaiņas. Jo līdz šim, manuprāt, attiecību līmenis pēcvēlēšanās gan starp politiķiem pašiem, gan viņiem un novada iedzīvotājiem ir bijis visai katastrofāls (nu tik formāls, cik vien iespējams).

Vairāk svaiguma, radošuma un vitalitātes!

– Šajās attiecībās būtu nepieciešams kāds restarts. Ja vien patiesi vēlamies justies kā kopiena. Varbūt (tik ļoti uz to ceru) jauno mazo novadu ļaužu ienākšana lielajā novadā ienesīs daudz vairāk svaiguma, radošuma un vitalitātes, kā līdzšinējā Tukuma novada rutīnā neapšaubāmi (pat smacējoši) ir pietrūcis. Jo īpaši attieksmē pret kultūru pietrūcis. Te nav bijis drosmes domāt un rīkoties stratēģiski tālejoši. Novada vadības apkārtnē pārāk ilgi nav bijuši un arī nav cilvēki, kas praktiski spētu (būtu jau labi pat, ja sākumā saprastu) ko darīt tik kultūrvēsturiski bagātā novadā kultūras stratēģijas jomā gana tālā perspektīvā. (Pasūtīti, samaksāti pētījumi āra speciālistiem te īsti neskaitās…Lai gan palīdzēt tie mazliet var. Ir jāiegulda gana liels pašu radošais darbs!) Un ne visu var norakstīt uz pandēmijas sekām (kaut ko jau gan var…) Dzenieties pēc kultūras jomas sakārtošanas, un pārējais jums tiks piemests!

Lai attīstītos patiesas pilsoniskas un atvērtas sabiedrības pazīmes!

– Izaicinājumi, ar kuriem, manuprāt, būs jāsaskaras jaunajiem deputātiem:

– Veidot, kopt un patiesi attīstīt jaunā novada patību un identitāti, izceļot katra līdzšinējā novada spilgtākās, kultūrvēsturiski nozīmīgās iezīmes.

– Būtiski paaugstināt jaunā novada demokrātijas līmeni, attīstot patiesi pilsoniskas un atvērtas sabiedrības pazīmes.

– Panākt daudz aktīvāku iedzīvotāju līdzdalību lēmumu apspriešanā un pieņemšanā. Līdz šim, manuprāt, tas bijis pārlieku formāli un negribīgi (no abām pusēm).

– Cerot, ka nu noteicējos (jaunajos deputātos) būs gana daudz svaiguma un vēlmes pēc pārmaiņām, – izaicinājums būtu arī jaunas (cerams, profesionālākas par līdzšinējām) administratīvās komandas veidošana (Mazāk birokrātijas – vairāk funkcionalitātes!), kam pamatā būtu ne tik daudz novada vadības pašpozicionēšanās, kā tiešām rūpes par iedzīvotājiem un novada attīstību.

Gribētos, lai jaunajā novadā pēc iespējas visas iedzīvotāju balsis (neatkarīgi no attāluma no centra) tiktu regulāri sadzirdētas un saklausītajam būtu gana pragmatiski rezultāti. Tas gan, kā jau rakstīju, – tieši atkarīgs no abām pusēm. No politiķu atvērtības pārmaiņām, jaunām idejām un dažādu iedzīvotāju grupu spējas pašorganizēties, paužot savu viedokli, vēlmes. Tad arī novadā būtu kas līdzīgs demokrātijai ikdienā – ne tikai reizi četros gados…

Atstāt tikai tos, kam pilnībā uzticamies

Sev un citiem vēlētājiem iesaku iet uz vēlēšanām ar gana lielu rūpību. Ja jau esat aizgājis uz vēlēšanām un ja jau esat izvēlējies sarakstu, tad arī labi jāpastrādā ar pildspalvu, atstājot un izceļot tajā vien tos, par kuru autoritāti nešaubāties un kas, jūsuprāt, ar savu darbu ir jau devuši kādu labumu saviem līdzcilvēkiem.

 

Ir jādomā par kultūru, sarunāšanos un atbildību

Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore:

– Neesmu salikusi plusiņus un mīnusiņus, analītiskā veidā vērtējot iepriekšējo periodu, bet, ja runājam par veiksmēm, tad par to var uzskatīt to, ka ir turpināti lielie infrastruktūras un komunālās saimniecības projekti, kas tika iesākti iepriekšējā laikā. Pēctecība ir būtiska lieta, un katram nākamajam sasaukumam ir būtiski, lai tas, kas ir iesākts, tiktu turpināts. Par neveiksmēm – kā jau ikvienā darbā, tā arī pašvaldībā ir lietas, kuras nav izdevies atrisināt vai varbūt risinājums nav bijis tāds, kā ir cerēts. Man tuvāka tēma ir kultūras joma, kur sapnis par kultūras infrastruktūru, par kultūras mantojuma pilnasinīgu iedzīvināšanu lielajos tūrisma ceļos – nav izdevies. Tās ir tās daudzās lietas, kas saistītas ar muzeja infrastruktūru, Durbes pils kompleksu, kultūras namu Tukumā un daudzas citas lietas, kuras nav izdevies atrisināt. Droši vien šīm neveiksmēm ir objektīvi un subjektīvi apstākļi, kas šo procesu ir kavējuši, un varbūt viens no tādiem apstākļiem ir stingru prioritāšu formulējuma trūkums – ka esam formulējuši mērķi un stingriem soļiem plānojam un virzāmies, lai tuvinātos mērķim. Tā nav noticis. Protams, visiem ir skaidrs, ka lielas lietas nenotiek ātri, ka tām ir jāsagatavojas, ka uz mērķi jāiet pakāpeniski. Bet šajā ziņā, domāju, ka trūkums ir nepietiekama mērķtiecība un noteiktība. Varbūt tas bija saistīts ar konkrēto deputātu sastāvu, konkrētajām sadarbībām vai nesadarbībām pašvaldībā, tāpēc gribu teikt, ka jaunajai pašvaldībai, kurai izaicinājumi būs daudz lielāki, būtu ļoti jādomā par prioritātēm, virsuzdevumiem lielā novada kontekstā.

Vēlmes un ieceres

– Turpinot par vēlmēm: jaunajam novadam, tāpat kā līdz šim, būs jāpilda pašvaldības pamatfunkcijas, kas saistītas ar izglītību, sociālo un komunālo jomu, bet būtu labi, ja jaunā dome spētu vienoties arī par novadam būtiskiem kultūras jautājumiem, kultūras infrastruktūras jautājumiem. Ir svarīgi, lai visā novadā būtiskie kultūras punkti – objekti – iegūtu jaunu elpu, jo, uzskatu, un tas ir arī pierādījies Latvijas un Baltijas valstu praksē, ka, ieguldot nozīmīgu finansējumu kultūras infrastruktūrā, ir arī nopietna atdeve – šī vieta atdzīvina apkārt esošo teritoriju, veicina uzņēmējdarbību, saimniecisko darbību, piesaista tūrisma plūsmas, attīsta radošās nozares. Līdz ar to jaunajai pašvaldībai ne tikai rūpīgi jādomā par autonomajam funkcijām, bet arī par kultūru, kultūras mantojumu, kultūras pieejamību un profesionālās mākslas pieejamību novadā. Un, protams, jādomā arī par otro dimensiju – par vietējo iniciatīvu atbalstīšanu, kas, manuprāt, Tukuma novadā itin labi bija virzīta – daudzas kultūras projektu iniciatīvas tika atbalstītas, un tas arī būtu turpināms, lai vietās, kur nav skolas, bibliotēkas, kultūras iniciatīva būtu dzīva un dotu cilvēkiem pozitīvo enerģiju un sajūtu, ka viņi ir daļa no pašvaldības sabiedrības, ka viņi var būt iesaistīti un noderīgi.

Vēlējums pirms vēlēšanām

– Man ir divi vēlējumi. Viens vairāk attiektos uz tiem, kas ir uzdrošinājušies iesaistīties politikā vai turpina būt politikā – aicinu ļoti rūpīgi pārdomāt savas spējas un iespējas pārorientēt savu domāšanu un spēt sistēmiskā veidā, novērtējot jauno novadu visā tā plašajā teritorijā, daudzveidībā un cilvēciski, kā arī citu resursu potenciāla kontekstā – saredzēt tā tālejošās iespējas; novēlu vēlēties būt patiesi demokrātiem – būt šajā demokrātiskajā procesā, kad viedokļi tiek uzklausīti un integrēti kopējā mērķtiecīgajā attīstībā. Savukārt katram iedzīvotājam vēlos atgādināt, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un mums ir dotas brīvības, kuras nav dotas katram cilvēkam citās valstīs, bet, lai šīs brīvības izbaudītu, piedzīvotu un dzīvotu šajā demokrātijā, ir ļoti svarīgi balsot par tiem cilvēkiem, kuri, pēc konkrētā iedzīvotāja domām, var pārstāvēt viņu un līdzīgi domājošo cilvēku intereses. Līdz ar to aicinu doties uz iecirkņiem un balsot, un pēc tam prasīt saviem ievēlētajiem cilvēkiem atbildību par to, ko viņi ir solījuši, kā arī – prasīt, lai viņi komunicē ar saviem vēlētājiem, lai skaidro savus pieņemtos lēmumus, kā tas demokrātiskā valstī notiek un kā tam ir jābūt.

 

Izvēlies atbildīgi!

 

Izaicinājums – atcerēties, ka arī aiz Tukuma robežām dzīvo savējie

Aksilda Petrevica, Kandavas muzeja vēsturniece:

– Par iepriekšējo periodu būs salīdzinājums: ja cilvēka ķermenis ir vesels, tas darbojas, un mēs pat īsti to nesajūtam, jo viss ir kārtībā. Tā es varētu teikt arī par savas pašvaldības darbu. Ja man bija kāda problēma, tad tā tika atrisināta. Par kopīgām lietām, kas paveiktas, noteikti jāmin Cēres ceļš, lai arī kāds ministrs to nosauca par “lielu kļūdu”. Diez vai cērenieki, kuriem nu nav jācieš no putekļiem, to uzskata par kļūdu… Tieši tāpēc šī reforma mani absolūti neapmierina – nedz ministriem Rīgā, nedz Tukuma domei kandavnieku vajadzības un intereses nebūs aktuālas. Jo valdība tālāk, jo mazāk tai interesēs klāt pievienoto novadu ļaužu vēlmes. Zinu, jo gadu pietiekoši daudz (starp citu, esmu piedzimusi Kandavas rajonā) un esmu “izbaudījusi” Tukuma rajonu gan kā skolniece, gan, jau strādājot par skolotāja Kandavā. Atkal būsim nemīlētās sievas statusā Tukuma novada vadībai. Daudzus no tiem pakalpojumiem, kuru Kandavā nav bijis, es tā kā tā neizmantoju un neizmantošu Tukumā, jo neapmierina kvalitāte vai vienkārši to nav (piemēram, «SEB banka»). Tukumā līdz šim izmantoju viena ārsta privātprakses pakalpojumus.

Tas arī būs galvenais izaicinājums – atcerēties, ka aiz Tukuma pilsētas robežas arī dzīvo novada cilvēki. Saimniekot gudri, lai pakalpojumi būtu viegli sasniedzami arī tiem, kuriem, piemēram, nav sava transporta.

Lai mūsu novadā dzīvo laimīgi cilvēki!

 

Mājokļu jautājums – prioritāte! 

Janeks Bahs, Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks:

– Ja runājam par izaicinājumiem jaunajā novadā, tad nesen piedalījos pētījuma par topošo Tukuma novadu «Kopiena kā resurss» prezentācijā un diskusijā, un tur sociālās palīdzības jomas eksperti nonāca pie secinājuma, ka pamata izaicinājums, kas jārisina, ir mājokļu pieejamība jaunajā novadā. Tāpat jaunajā novadā vēlētos redzēt vienotu pašvaldības struktūru, kas ļautu nodrošināt vienādi kvalitatīvus pakalpojumus visā novada teritorijā un maksimāli izmantotu apvienošanās priekšrocības.

Ko novēlētu visiem iedzīvotājiem? Vispirms – ievēlēt atbildīgus un pragmatiskus deputātus, kuri spētu savstarpēji vienoties jaunā novada izaugsmei!

 

Lielākais izaicinājums – atkal apvienoties un sadarboties

Aivars Krūmiņš, pensionārs Tukuma novadā:

– Man kā pensionāram vēlēšanu cīņas, tās veiksmes un neveiksmes neskar. Es priecāšos, ja no tiem daudzajiem solījumiem, ko visas deviņas partijas ir devušas, kaut trešā daļa tiks izpildīta. Es runāju tikai par tiem solījumiem, kas izteikti rakstiskā veidā. No mutiski izteiktajiem var ātri vien norobežoties un pateikt, ka neviens neko tādu nav teicis, vai ir teicis, bet vēlētāji viņu nav pareizi sapratuši. Ir pilnīgi skaidrs, ka visus solījumus nekad 100% neizpildīs. Būsim reāli, lielajam novadam nebūs līdzekļu, lai visus solījumus izpildītu. Jo valdība pašvaldībām atvēlēto daļu ir samazinājusi par aptuveni 90 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bet funkcijas grib tikai pielikt klāt.

Veiksmes un neatrisinātās lietas mūsu novadā?! Ļoti laba lieta ir Eiropas standartiem atbilstoša tualete Tukuma dzelzceļa stacijas ēkā, pat rīdzinieki brīnās, ka tā ir bez maksas un ka tajā ir tik laba kārtība. Bet nepiedodama lieta ir tas, ka Tukumā nav pirts, kur lielai daļai tukumnieku un pieguļošo lauku centru iedzīvotājiem nomazgāties. Šo jautājumu muļļā jau ļoti daudzus gadus, domāju, ka šī sasaukuma deputātiem četru gadu laikā vajadzētu to atrisināt… Tā būtu kauna lieta to neizdarīt. Tā nav izklaide, tā ir nepieciešamība – higiēna un sanitārā prasība. Arī mūsu senči, kas strādāja smagu darbu, mazgājās pirtīs, tās bija visās lauku sētās.

Tas, ko valdība sola, ka nu apvienojoties būs labāk un visi būs pārtikušāki, ka viss plauks un zels… Es tam neticu. Ekonomika pašlaik tikai slīd uz leju… Nu no kurienes tas viss labums radīsies?! Ne no kā nekas nerodas; ja nebūs ekonomiskās attīstības, no kurienes tie līdzekļi radīsies?! Un, ja nebūs līdzekļu, tad pienācīgi nevarēs ne izglītības, ne kultūras jomu attīstīt. Dalīšanās pirms desmit gadiem un nu atkal apvienošanās man atgādina skrodera teicienu – septiņreiz nomēri un tad nogriez… Bet vai valdības skroderi vispār vienreiz kārtīgi nomērīja? Tagad atkal viss “jādrākelē” kopā… Uzskatu, ka tas viss bija lieka naudas  tērēšana. Uzskatu, ka vajadzētu izvilkt gaismā tos, kas vecos rajonus lika saskaldīt… Tagad lielākais izaicinājums, domāju, būs apvienoties atpakaļ un spēt sadarboties.

Es, personīgi, esmu jau novēlējis 31. maijā, bet visiem novēlu, lai jaunievēlētie domes deputāti, kas būs gan opozīcijā, gan pozīcijā, neplēšas par to, kā ieņemt  atmaksātākus amatus. Tas Tukuma novadam nekādu labumu nedos. Novēlu, lai visi censtos strādāt novada labā, nevis kaltu savus politiskos un biznesa plānus!

 

Vēlos, lai visi būtu par pārmaiņām un attīstību

Vērtē ģimnāzijas audzēkne Elizabete Bičuša:

– Tik ļoti neesmu iekšā visā trakumā, kas notiek ik reizi, kad ir vēlēšanas, tāpēc neesmu pārliecināta, ka varu nosaukt reālu veiksmi vai neveiksmi. Varu pateikt tikai to, ka, salīdzinot Tukumu tagadējo un ar to, kāds tas bija pirms četriem gadiem, tad man šķiet, ka tas ir nedaudz mainījies, uz labo pusi. Ir redzami tādi jauni objekti, kā sporta halle, Zigfrīda Anna Meirovica laukums ar pieminekli, labiekārtota Kurzemes iela, notiek Tukuma 2. vidusskolas pārbūve. Tas viss ir pozitīvi, jo tagad šie objekti liekas pašsaprotami un liekas pat dīvaini, ka to nebija jau agrāk. Par negatīvo neko daudz nemācēšu komentēt, vienīgi to, ka vēl joprojām vairāki ceļi nav sakārtoti un netika izbūvēti veloceliņi, kas tika solīti. Vēl negatīvi ir tas, ka pēc Kurzemes ielas posma salabošanas pagāja tikai pāris mēneši, līdz uz ceļa seguma jau parādījās plaisas. Tas nedaudz liek aizdomāties par to, kam tik atbildīgu darbu uzticam.

Domāju, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies jaunie deputāti, būs cilvēku vēlme uzreiz likt manīt, ka kaut kas uzlabosies. Ja tiks ievēlēts cits mērs, tad man šķiet, ka cilvēki jau uzreiz prasīs solīto, un tas savā ziņā būs izaicinājums. Protams, ka ļoti izaicinoši būs novadu reformas dēļ, jo darbu būs vairāk, arī vairāk pienākumu, zināšanu un darba. Kā jau parasti tas mēdz notikt, tad noteikti būs neievēlēto deputātu komentāri, kas ne vienmēr ir labvēlīgi. Ceru, ka pēc vēlēšanām tie pierimsies, jo šobrīd tāda vietne kā facebook burtiski kūp no partiju nozākāšanas un konkrētu personu slavas maitāšanas.

Ko es vēlos redzēt jaunajā apvienotajā novadā? Pirmkārt, pilnīgi noteikti mēru, kam rūp un kas ir PAR izmaiņām un novada labiekārtošanu, jo tas ir visa pamats. Ceru, ka arī opozīcija nekašķēsies savā starpā un visi pieņems loģiskus lēmumus. Ja runājam par materiālajām lietām, ko vēlos redzēt, tad tie ir veloceliņi (it īpaši no Tukuma uz Milzkalni), apgaismotas ielas vakaros (kas Tukumam nedaudz pieklibo).

Mans novēlējums būtu – tiešām painteresēties, par ko balsosim, un to darīt ar vēsu prātu, izvērtējot visus PAR un PRET, lai nākamos četrus gadus dzīvotu komfortā ar savu izvēli.

 

Plašāk par vēlēšanu sarakstiem un to, ko par vēlēšanām saka novadnieki, lasiet 4. jūnija laikrakstā ŠEIT=>

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.