Atrasta Kārļa XI laika monēta

Jau rakstījām, ka ar Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības atbalstu Pastariņa muzejā uzsākti arheoloģiskie izrakumi. To mērķis bija precizēt 18. gadsimtā būvētās vienlenķa klēts situāciju pēc ģeogrāfu veiktajiem mērījumiem – zemes skenējumiem. Taču šonedēļ uzietas vēl senākas, ar 17. gadsimtu datējamas ēkas "pēdas."

Jau rakstījām, ka ar Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības atbalstu Pastariņa muzejā uzsākti arheoloģiskie izrakumi. To mērķis bija precizēt 18. gadsimtā būvētās vienlenķa klēts situāciju pēc ģeogrāfu veiktajiem mērījumiem – zemes skenējumiem. Taču šonedēļ uzietas vēl senākas, ar 17. gadsimtu datējamas ēkas "pēdas."

Kā 16. augustā, stāstīja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, kaut arī padomju laikā cauri sētai uz kolhoza fermu bija būvēts ceļš un vecās klēts vieta bija stipri nopostīta, studenti Rūdolfa Brūža vadībā fiksējuši dažus klēts atskaites punktus: "Taču lielāko pārsteigumu uzdāvināja izrakumu pēdējās dienas – tika atrasta 17. gadsimta dzīvojamās mājas vieta un pagraba vieta ēkas iekšpusē. Sākumā domājām, ka tā ir neliela bedre zem grīdas, kas lietota sakņu glabāšanai, bet izrādījās, ka tā ir pusotru metru dziļa. Atraktas arī vairākas saimniecības bedres un konstrukciju daļas. Faktiski ir rasts apliecinājums tam, ka «Bisnieku» sēta eksistē vismaz 400 gadus un ka tajā noteikti bijušas vismaz trīs dzīvojamās ēkas: 1913. gadā būvētā, kas pastāv joprojām, 18. gadsimta ēka, kurā uzauga Pastariņš, un 17. gadsimta ēka, ko arheologi patlaban pēta. Šīs ēkas vieta atrodas ieslīpi priekšā tagadējai mājai tieši pie ieejas pagalmā, kur neviens to pat nebūtu iedomājies meklēt. Tās ziemeļaustrumu galā uzbūvēta tagadējā ēka, tādēļ pilnā apjomā to nevar atklāt, bet ir konstatētas paviļu tipa pamatu (4,4 m platumā un vairāk nekā 6 m garumā) paliekas, tipiskas 17. gadsimtam, ieejas vieta, pavarda vieta; atrasti arī dobo podiņu fragmenti. Arheologs R. Brūzis pieļauj, ka ēka varētu būt būvēta pēc 1607. gada, kad Dzirciema muižas saimniecības inventarizācijas dokumentā minēta pavisam nolaista un pusaizaugusi Bisnieku sēta. Ēku datēt palīdzēja arī 1670. gada monētas atradums. Nupat kā monēta notīrīta un noskaidrots, ka tas ir Zviedrijas karaļa Kārļa šiliņš." Agrita Ozola arī stāstīja, ka ar SIA «Latvijas mērnieks» atbalstu tiks uzmērīts viss izrakumu laukums, lai precīzi noteiktu atrastās mājas vietu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *