Saeima izlēmusi, kādam būt Tukuma novadam

Šodien, 10. jūnijā, Saeima trešajā un noslēdzošajā lasījumā lemj par Administratīvi teritoriālo reformu. Debates šobrīd vēl turpinās, taču lēmums par to, kādam turpmāk būt Tukuma novadam – jau pieņemts.

Un tātad – Tukuma novads būs ar administratīvo centru Tukumā,  kurā ietilpst Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.

 

Jāpiebilst, ka viens no strīdīgājiem jautājumiem bija Kandavas novads . Lūk, ieskats deputātu debatēs ( Saeimas stenogramma).

  1. T. Plešs. 313. priekšlikums ir deputāta Vitenberga iesniegts priekšlikums, kas paredz no jaunveidojamā Tukuma novada izslēgt Kandavas novadu. Komisija to neatbalstīja.

 

  1. Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

  1. Valainis (ZZS).

Kolēģi, jā, labdien! Šis priekšlikums paredz pēc būtības izveidot Kandavas novadu. Tāpat arī nākamais priekšlikums tāds pats. Runāšu jau pie šī.

Manuprāt, Kandava kā pašvaldība un jau kopš tās izveidošanas jau ir sevi pierādījusi kā patstāvīgu pašvaldību un šajā gadījumā gribētu minēt, ka no pārvaldības viedokļa savulaik, kad tika izveidots Tukums, tas jau bija liels izaicinājums, kā veidot Tukuma pārvaldību.

Runājot ar Tukuma gan bijušajiem vadītājiem, gan esošajiem vadītājiem, esmu pārrunājis šos jautājumus, kā ir bijis… cik sarežģīti bijis attīstīt gan centru, gan attālākas vietas un kā Tukums no nu tāda pašvaldību donora kļuva par saņēmēju izlīdzināšanas fonda uzreiz pēc iepriekšējās reformas. Tad šobrīd tie izaicinājumi Tukumam nāk arvien klāt. Un šajā gadījumā tiek piedāvāts Tukuma novadu veidot ar Tukumu, Kandavu, Enguri, Jaunpils novadiem, kas… nu, protams, šī teritorija būs ļoti liela.

Un, ja mēs skatāmies iespējamās izmaiņas, administratīvo resursu izmaiņas, tad man lielas šaubas ir par to, vai tiešām… vai tiešām kaut kas pēc būtības mainīsies, vai tiešām tiks kaut kas samazināts tīri no administratīvajām izmaksām, bet tas, kas ir, tas ir, pilnīgi noteikti Kandavai ir izveidojies pārvaldības modelis, kas ir… var strīdēties, bet, manā ieskatā, tas ir efektīvs modelis. Viņiem ir izdevies tiešām arī šo internātskolu noturēt, un daudzi tos izaicinājumus, ko valsts uz sevi neņem, Kandava ir tomēr piemērs, kas kaut kādā veidā risina jautājumus.

Tāpat arī kandavnieki kā iedzīvotāji ir skaidri pauduši visdažādākajās aptaujās. Un… Gan pašvaldības organizētas, gan kas interesanti arī varēja novērot Saeimas deputātu organizētas iedzīvotāju aptaujas par to Kandavai būt vai nebūt atsevišķi vai kopā ar Tukumu, un tur, protams, rezultāti bija vienos vārtos. Un arī turpmāk, ja mēs skatāmies Kandavas tādu kā attīstības perspektīvu, es redzu tikai un vienīgi to, ka Kandava kā atsevišķa teritorija nekādā gadījumā nav bezperspektīva, tā ir ļoti perspektīva.

Un, protams, viņa arī nav tā pašvaldība, kas neatbilda iepriekšējā likuma kritērijiem, ko teica, nu ka… tad ir pašvaldības, kas neatbilst no kritērijiem… šiem te kritērijiem un, protams, šī nav tā pašvaldība. Tā tomēr ir liela pašvaldība, un šis piedāvātais variants paredz to, ka būs šie 50 kilometri līdz… aptuveni 50 kilometri līdz šim te… līdz administratīvajam centram, kas šobrīd tiek piedāvāts Tukumā.

Nu, manā ieskatā, šis pārvaldības modelis nav, netiek piedāvāts veiksmīgs šādā te, ja mēs salīdzinām, ko Kandavas un Tukuma novads gan par administratīvo izdevumu īpatsvaru, gan par administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju… dažādos īpatsvaros Kandava parādās kā efektīvāka.

Gan kultūrvēsturiskais Kandavas… Kandava kā Kurzemes Šveice. Un daudz ko mēs esam dzirdējuši par šādām arī kultūrvēsturiskajām jomām. Arī prasa, manuprāt, man ir žēl ka nav izdevies… izdevies to sadzirdēt jau komisijā, bet, nu, tas, ka Kandava ir pašpietiekama un attiecībā uz investīcijām vien ūdens pakalpojuma kārtā ieguldīti miljoni. Infrastruktūras, izglītības infrastruktūras pakalpojumos ieguldīti miljoni. Viņi paši to ir spējuši izdarīt, protams, ar fonda atbalstu. Un nekādā veidā… gan uzņēmējdarbības atbalsti, dažādu biedrību atbalsti… Ļoti plašs… plašs pakalpojumu loks, kurš… manuprāt, Kandavas pašvaldība ļoti veiksmīgi ir parādījusi to, ka… kā viņi sniedz un arī dažādus sociālos pakalpojumus nodrošina. Ir vesela virkne šo te jautājumu – sociālie, bāriņtiesa, sabiedriskā kārtība, drošība, nevalstiskās organizācijas, brīvā laika atpūtas, sporta pasākumi, tūrisma informācijas centrs, atkritumu šķirošanas punkti. Ir ļoti daudzas pašvaldību funkcijas, ko Kandava tiešām ļoti veiksmīgi īsteno šobrīd.

Un, manuprāt, šis te piedāvājums nav līdz galam izvērtēts. Manuprāt, Kandava to veiksmīgi varētu darīt arī tālāk. Tas nebūs vienīgais novads šajā kartē. Gribu minēt to, ka uzstādījums… vienādi nu nebūsim, netaisīsim novadus, kā jau iepriekš esmu minējis, kā auzu pārslas vienādus.

Tā ka atbalstīsim Kandavu, lai Kandavas pašvaldība tomēr pierāda sevi un īsteno šo pārvaldību atbilstoši labākajām tendencēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

  1. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es runāšu pie šī priekšlikuma, kas skar Kandavas nākotni, bet tikpat labi es būtu varējis runāt par citiem darba kārtības jautājumiem, kur tiek piedāvāts vai noraidīts priekšlikums mazākiem novadiem vai pašvaldībām apvienot spēkus ar lielākiem.

Es gribētu izmantot iespēju norādīt uz trīs būtiskām vājām vietām novadu reformas pretinieku argumentācijā. Mēs tās dzirdam gana bieži.

Pirmkārt, un tipiski mēs dzirdam, ka novadu reforma un lielāku novadu veidošana jaunu situāciju Latvijā neuzlabošot. Kas ir interesanti, netiek jau apšaubīts, ka līdzšinējā reģionālā politika aizvadītajās desmitgadēs ir cietusi sakāvi. Kamēr politiķi diskutējuši, esošās sadrumstalotās un nereti nabadzīgās pašvaldības nav spējušas novērst lauku iztukšošanos, ekonomiskās attīstības un darba vietu trūkumu, izteiktās atšķirības gan starp reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni, gan pašvaldību spējām, nodrošinot saviem iedzīvotājiem būtiskos pakalpojumus.

To, kā ir bijis līdz šim, mēs visi zinām. Tas ir tieši tas iemesls, kādēļ mēs īstenojam administratīvi teritoriālo reformu, kādēļ tiek piedāvāts Kandavai apvienot spēkus ar Tukumu. Savukārt paredzējums, ka, nu, novadu reforma jau nu nelīdzēs, manuprāt, ir paštaisna, nepamatota pareģonība(?).

ATR pamatjēga ir veidot lielākas, spējīgākas, efektīvākas pašvaldības, kas spēj visā savā teritorijā nodrošināt labākus, pieejamākus sociālos, izglītības, komunālos un citus pakalpojumus. Līdzīgu ceļu gājušas arī citas valstis. Veidojot mazāku skaitu, bet spējīgāku pašvaldību ir tas ceļš, ko īsteno Igaunija, Dānija, Īrija un citas valstis, ar kurām mēs varam un gribam sevi salīdzināt.

Man personiski nav skaidrs, kādu reālistisku alternatīvu novadu reformas īstenošanai piedāvā tās kritiķi.

Otra tipiska argumentācijas kļūda – novadu reformas kritiķi saka, ka teritoriālā iedalījuma izmaiņa pati par sevi problēmas neatrisinās. Patiešām, tā nav panaceja. Kļūda ir tajā, ka ATR nebūt nav vienīgā reforma, kas ir iecerēta un tiks īstenota. ATR īstenosies pa īstam un attaisnosies tad, kad sekos arī citas izmaiņas – pašvaldību finanšu reforma, vēlēšanu sistēmas un iedzīvotāju interešu pārstāvniecības pilnveidojumi, izmaiņas nodokļu sistēmā, lai motivētu pašvaldības sekmēt investīciju piesaisti savā teritorijā, pašvaldību pārvaldības uzlabošanas pasākumi.

Balsojums par administratīvi teritoriālo reformu nav reformu beigas, tas ir starta šāviens pašvaldību reformā.

Un trešais. Esam dzirdējuši, ka pandēmijas laiks jau neesot īstais brīdis, lai pabeigtu novadu reformu. Es uzskatu, ka, tieši pretēji, šis ir īstais brīdis, tas ir mūsu parāds tai paaudzei, kas ir pieaugusi, kamēr mēs esam muļļājušies – mēs, politiķi.

Tieši epidemioloģiskā krīze parādīja, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir lielākas un spēcīgākas pašvaldības.

Es personīgi balsošu par lielākām, stiprākām pašvaldībām, balsošu pret šo, 313., priekšlikumu, jo vēlos, lai Kandava pievienotos lielākam, ilgtspējīgākam un kopumā stiprākam – Tukuma novadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

  1. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, mēs tikko dzirdējām teoriju, kur, jebkuru grāmatu atšķirot, var nolasīt bez jebkāda pamatojuma, bet tas der varbūt skolniekiem, studentiem, tantiņām. Bet tiem cilvēkiem, kas reāli ir saskārušies un zina, ko nozīmē pašvaldība vai zina, kādus pakalpojumus sniedz, kādā veidā darbojās… šī teorija, Pavļuta kungs, lai paliek jūsu ziņā.

Kādas problēmas…? Ir izveidoti tātad novadi. Savulaik likvidēja otru pārvaldes līmeni Latvijā – rajonus. Nepatika rajona nosaukums, vēl kaut kā, bet tas bija otrs pārvaldes līmenis, vietā otru līmeni nekādu neizveidoja – ne lielāku, ne kādu citu.

Tagad ir izveidotas pašvaldības, novadi, un ir uzreiz valsts pārvaldes līmenis. Pa vidu nekā nav. Lūk, šis vakuums rada problēmas.

Es drusciņ citu teoriju, Pavļuta kungs, jums gribu pastāstīt. Kāpēc vispār ir šīs pašvaldības jāveido vietējās? Cilvēks strādā, viņš pelna… Īstenībā viņš nopelna pietiekoši, lai dzīvotu un strādātu, viņam māja, mašīna un sadzīves visas iekārtas, bet viņam vajag pakalpojumu. Viņš dzīvo kaut kādā teritorijā, viņam vajag pakalpojumu. Tas pakalpojums ir tuvējā, lūk, šajā pašvaldībā. Tas ir izglītība, tas ir komunālā saimniecība. Tas ir ielas uzturēšanas… un tā tālāk.

Viņš no šiem nodokļiem saviem, nopelnītās naudas, nodokļu veidā praktiski samaksā šai pašvaldībai.

Tad ir starplīmenis starp valsti un pašvaldību – reģionālais līmenis. Kāpēc reģionālais līmenis? Tāpēc, ka pašvaldība nevar sniegt pakalpojumu, kas ir, piemēram, reģionāla rakstura – reģionāla rakstura ceļi, reģionāla rakstura slimnīcas, civilā aizsardzība.

Tad ir valsts pakalpojums, kas ir praktiski drošība – ārējā, iekšējā –, tas ir valsts prerogatīva funkcijas – tiesas, tiesu vara un tamlīdzīgi. Šobrīd ir ačgārni – valsts ir uzņēmusies ļoti daudz, atņemot nodokļus tam cilvēkam, un pa vidu šī reģionālā līmeņa nav.

Es gribu teikt, ka Kandava… tā ir kļūda, ka nav izveidoti reģioni, nav reģionu robežas. Mums ir tomēr Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales reģioni. Viņi bija jāizveido kā administratīvie reģioni ar administratīvām robežām, un Kandava vienmēr sevi ir pieskaitījusi, un viņa vienmēr bijusi Kurzemē.

Tagad mēs mākslīgi atkal atdalām Kandavu no Kurzemes, pievienojam Zemgalei. Cik viegli! Krustpili – Zemgalei, un tā tālāk.

Mēs haosu radām ar savām teorijām. Tā ir faktiski projekta autoru nemākulība, nesapratne. Mēs varam skaisti runāt: būs labāk, bet es saku, ka Kandava neattīstīsies tā, kā viņa šobrīd attīstās, un man būs taisnība.

Katrā gadījumā es uzskatu, ka šis konkrētais jautājums, kur Kandava ir arī pilsēta… Es vakar runāju par to, ka pilsētas paliek faktiski bez pašpārvaldes, bez savas pārvaldes. Kandavas variantā Kandavas novads bija jāatbalsta.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

  1. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mēs turpinām ļoti interesantu sarunu, it īpaši klausoties Pavļuta kungu, kurš, godīgi sakot, nemaz nerunāja par teoriju.

Viņš runāja par ļoti praktiskām lietām, kur viņš kā bijušais ierēdnis ļoti labi orientējas, bet kas skar pašvaldības darbu, nu, diemžēl šeit tās zināšanas ir drusku par vājām.

 

Pirmais jautājums ir par to – iepriekšējās reformas rezultātiem. Es kaut kā neesmu dzirdējis pa visiem šiem gadiem, ka būtu kaut kāds milzīgs apmierinājums ar to, ka tā reforma bija veiksmīga, sekmīga un deva attiecīgus rezultātus, ko reformisti bija plānojuši. Nebūt ne. Tikai tāpēc arī principā reformas sākumu atbalstīja visi politiskie spēki Latvijā, ņemot vērā praktisko situāciju, kas izriet no dzīves.

Otrs. Runājot par to… par to piedāvāto, par plānu. Nu tas nav plāns, tā ir pašvaldību teritorija, jauna pārveidotā karte. ne vairāk un ne mazāk.

Ja jūs, Pavļuta kungs, sadomāsiet uzbūvēt māju, personisko māju vai tai mājā organizēt kapitālo remontu ar renovāciju, pirmais, kas būtu jādara un kas noteikti jādara, jo to prasa arī likums, – izstrādāt projektu. Pie kam ne vienkārši arhitektūras projektu, bet saskaņotu ar visām iestādēm, kas tieši vai netieši ir saistīti ar būvniecības lietām.

Šinī gadījumā, kad mēs gribam taisīt kaut kādu reformu, vai nebūtu pirmais solis ieskicēt reformas projektu? Jūs sakāt, ka tas ir reformas sākums, un tālāk mēs skatīsim, kā būs, kāds izskatīsies Pašvaldību likums, kāds būs finansēšanas modelis un tā tālāk un joprojām.

Kas rezultātā? Rezultātā absolūti saprotams un skaidrs, ka parādīsies tāds pats juceklis, kas parādījās arī ar šo te reformu.

Un trešais. Es saprotu, ka ļoti lielā mērā visas mūsu sarunas šodien un iepriekšējās nedēļās ir veltīgas, jo ir palaista balsošanas mašīna 50 plus, un mēs varam apmainīties ar jebkādiem argumentiem. Tas nemainīs iestrādāto un iecerēto bildi, kurai lielā mērā ir pietiekami diletantisks un politikānisks raksturs. Bet es esmu pārliecināts, ka šīs debates ir laba skola nākamām politiķu paaudzēm, kad viņi ķersies klāt pie šo te reformu labojuma, pie jaunām reformām, jo reformas ir vairākas un dažādas un stāv vēl priekšā. Kaut, godīgi sakot, būtu pareizi sākt ar trusīšiem un tikai pēc tam pāriet uz cilvēkiem, bet nu kā ir, tā ir.

Šinī gadījumā aicinātu atbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

 

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Ļoti… ļoti žēl, ka Daniels, kurš pats ir nācis no Kandavas novada, es viņa runā saklausu, ka novadi, kuri tiks pievienoti attiecīgajām teritorijām, ir bijuši nabadzīgi.

Nu es tam negribētu nekādīgi piekrist. Katrs novads ir ar savu īpatnību, katrs novads ir ar savu attīstības ātrumu, un katrs novads attīstās savādāk.

Par Kandavu runājot. nu Kandava ir Latvijā pirmais… pirmais novads, kas attīstījās. Un viņš pietiekami sekmīgi attīstījies. Kandavā ir veiktā aptauja, un kandavnieki neredz savu attīstību pie Tukuma novada. Arī iepriekšējā reformā, kad Tukuma novadā solīja, ka ceļi tiks renovēti, nomales efekts nebūs, bet Tukuma novada dome ar to jau tagad sastopas, un mēs nonāksim pie tā paša, ka Kandavā… Kandava tiks… paliks, kā teikt, aiz borta – ceļi tiks aizmirsti ciemi, arī tiks aizmirsti. Nu cilvēki… cietīs tikai cilvēki.

Man ir ļoti žēl, ka cilvēks, kas nācis ir no Kandavas novada, runā par savu novadu. Nu es kā kurzemnieks… man ir skumīgi klausīties.

Runājot par attīstību, ka Kandavā tik spēji (?) sāks attīstīties, ja būs Tukuma novadā. Nu nekas nemainīsies. Bērni vairāk nedzims, rūpnīcas arī pēkšņi vairāk tur neuzradīsies. Cilvēki gaida no mums, no mūsu deputātiem un politiķiem, ka mēs pieņemam lēmumus un ka mēs viņus sadzirdam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ka Kandava ir kā

 

es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ka Kandava ir kā atsevišķs novads, un ieklausīties viņos.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

 

  1. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Runājot par Kandavu, vispirms vēlējos oponēt Pavļuta kungam. Droši vien ne visi uzmanīgi tika lasīti ATR komisijas sēžu dokumenti. Tāpēc atkārtošu tikai to, ko es pati biju izteikusi komisijas sēdēs vairākas reizes.

Tātad kādai bija jābūt tai reformai, kāds bija ceļš? Pareizais ceļš līdz reformai, kuru tiešām atbalstītu visa Latvijas tauta, un nestu labumu Latvijas ekonomikai un Latvijai kā valstij.

Pirmais. Bija nepieciešama rūpīgi… rūpīgi izanalizēt iepriekšējo reformu, it īpaši ekonomijas, cik līdzekļu tika ieekonomēti, kāds ir ieguvums ekonomikai un pašas reformas izmaksām. Tādas analīzes nebija.

Otrais. Bija iespēja paļauties uz iniciatīvu no apakšas. Respektīvi, jau pašlaik likums ļauj pašvaldībām piedāvāt variantu, kā apvienoties, un šī reforma parādīja to, ka pašvaldības ir gatavas sarunām apvienošanās un tāda iniciatīva varēju kļūt par īstas reformas pamatu.

Trešais. Bija nepieciešams sākt tieši ar reģiona pārvaldes līmeni, nevis ar to, kā apvienot pašvaldības, bet izveidot normālas reģiona pārvaldes… reģionu pārvaldi, pie kam vēlēto. Tas netika izdarīts.

Trešais. Bija nepieciešams izlīdzināšanas fonda darba noteikumus pārskatīt, mainīt un pilnveidot, jo patreizējā sistēmā nav stimulējoša tiem novadiem, kuri pelna paši, un nav stimulējoša tiem novadiem, kuri dzīvo tikai no iemaksām no izlīdzināšanas fonda.

Nākamais. Bija nepieciešams saskaņot visu reformu ar Nacionālās attīstības plānu, padarīt to nevis par formālu plānošanas dokumentu, kuru noteikumi netiek pildīti regulāri un desmitiem gadu, pajautājot, cik procentuāli ir izpildīts mums iepriekšējais Nacionālais attīstības plāns, un saskaņot ATR reformu ar Nacionālo attīstības plānu. Bet tas, kas pašlaik notiek, – tas ir nesaudzīgs eksperiments ar valsti un arī ar Kandavu būs eksperiments, bet tagad mēs nobalsosim par to, tieši kādā veidā Kandava piedalīsies šajā eksperimentā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

 

  1. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šī priekšlikuma kontekstā, īpaši klausoties Pavļuta kunga uzstāšanās, prātā nāk viens vārds “balons”. Ar balonu ir tā, ka to var piepūst lielu un jo lielāks tas ir, jo skaistāks, bet trauslāks. Viens mazs dūriens, un skaistais balons ir pārsprādzis. Patiesību sakot, balons arī ir labs piemērs, lai parādītu, ka (?) ir skaists un daudz, daudz izturīgāks. Un to varētu teikt arī par Kandavu un Kurzemes reģionā kopumā.

Ja mēs lūkojam uz tiem argumentiem, ko ir (?) reformas virzītāji lieto, ka, ja būs lielas pašvaldības, tad dzīve būs labāka, ekonomika attīstīsies labāk, tad es diemžēl joprojām neesmu dzirdējusi tam pārliecinošus argumentus. Vēl jo vairāk – tas, ko mēs redzam, ka dzīve rāda pretējo, tai pat Kurzemē vēl pirms dažiem gadiem Latvijas Banka ir vētījusi ekonomikas attīstības indeksus, un mēs skatāmies, kas tad ir vislabāk attīstītā pašvaldība: ne lielais Ventspils novads, ne Kuldīgas novads, ne lielais Talsu novads – Nīcas novads. Pavisam maziņš, tiem, kas nezin, pie Lietuvas robežas. Nīcas novads ir vislabāk attīstītais. Viņam iemesls ir bijis izmērs? Nu, ne gluži… ne gluži. Es domāju, ka skaitļi runā paši par sevi, un es piekrītu tiem kolēģiem, kas min, ka reformai pēc būtības bija jāsākas no cita gala. Ja tu vienkārši pārzīmē robežas, tad tas ir kā pūst balonu – ar tukšu gaisu un ļoti lielu trauslumu. Ja paralēli nenāk

finansēšanas plāns, izlīdzināšanas fonda izmaiņas, ja paralēli nenāk reģionālās investīcijas plāns, ja paralēli nenāk arī funkciju pārskatīšana, sadalot pienākumus un atbildību un līdzi dodot arī tam finansējumu, tad reforma nav nekāda reforma, tad tas ir tāds skaļš virsraksts, ko mēģinās viens otrs politiķis sev pielikt pie labi padarītajiem darbiem.

Es domāju, ka iedzīvotāji spēs novērtēt, ka, nu, īsti pat nodomi nav bijuši labi, jo dažkārt ir tā, ka, jā, nodomi labi, bet viss pat neizdodas tik labi, un tad cilvēki arī to saprot, jo, kas neko nedara, tas nekļūdās. Bet šeit patiešām izskatās, ka, nu, jēgas maz un nodomi arī nav bijuši labi. Tikai tādas, nu, kā lai saka, deklaratīvas reformas īstenot bez skaidra uzdevuma iedzīvotājiem dzīvi padarīt labāku, un par to liecina arī tas, ka tiešām cilvēkos neklausās.

Vakardien Varakļānu balsojums bija viens spilgts piemērs, pirms tam daudzi citi. Šodien Kandavas stāsts. Atstājam Kandavu Kurzemē, atstājam kā atsevišķu pašvaldību, un es domāju, ka rezultāti būs daudz labāki, nekā, ja taisīsim vienu lielu pašvaldību, vienu lielu, trauslu balonu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

 

  1. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz gribu nedaudz emocionāli parunāt. Faktiski 30 gadus atpakaļ, es biju viens no tiem, kas Atmodas laikā… praktiski veicu demontāžu, padomju sistēmas demontāžu un izpildkomiteju likvidēšanu un viņu vietā veidojās šīs pašvaldības pagastos, rajonos.

Nu, godīgi sakot, toreiz man sapņos nerādījās, ka pēc 30 gadiem tā paaudze, kas varbūt vēl nebija dzimusi vai staigāja zem galda, kā viens otrs saka, faktiski mūsu toreiz… Atmodas cilvēku darbu tagad griež visu atpakaļ. Tai skaitā arī Kandava… Kandava tiks veidota kā izpildinstitūcijas, Tukuma izpildinstitūcijas, filiāle. Būs izpildvara. Nu, man tā tiešām negribētos.

Otrs. Varbūt daudzi zina, varbūt daudzi nezina – iepriekšējā reformā bija diskusijas arī par novadu lielumu, un bija priekšlikums saglabāt rajonus kā pirmā līmeņa pašvaldības, neveidot pašreizējos novadus, bet rajonus, un, ziniet, kam tā ideja piederēja… priekšlikums? Aivaram Lembergam.

Faktiski Aivara Lemberga ideja piepildās šodien, šis ir projekts… Aivara Lemberga, tā arī sauksim, tikai iepakots “Attīstībai/Par!” iepakojumā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

 

  1. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, par šo priekšlikumu papildus gribēju pateikt to, ka Kandavas novada pašvaldība ir ekonomiski attīstīties spējīga pašvaldība, kurā tiek efektīvi organizēta visu likumā “Par pašvaldībām” noteikto funkciju izpilde. Ikkatram bija iespēja par to pārliecināties.

Diemžēl no VARAM ministrijas tāda funkciju analīze netika sniegta, bet, ja mēs paskatāmies gan… kaut vai paanalizēsim izglītības jomu, tad skaidrs, ka izglītības jomā Kandavas skolas… vidusskolas ir, ja skatāmies pēc kvalitātes, tātad Kandavas Kārļa Mīlenbaha skola ir 51. vietā skolu reitinga tabulā, Kandavas reģionālā vidusskola 106. vietā, turpretī Tukuma 2. vidusskola 121. vietā tikai.

Ja mēs skatāmies uz investīciju spēju, tad, protams, Kandavā investīcijas attīstībai regulāri tiek investētas. Ir… viņa ir viena no tām pašvaldībām, kas spēj arī uzņēmējiem piedāvāt grantu programmas. Par(?) sociālām programmām es jau runāju. Visplašākais spektrs gan ģimeņu atbalstam, gan senioru atbalstam. Ļoti veiksmīgi administratīvās izmaksas… ir mazākas uz vienu iedzīvotāju, gan uz kopējo budžeta īpatsvaru, nekā Tukuma pašvaldībai. Tā ir ļoti veiksmīga, perspektīva pašvaldība, kas ir ikvienā… arī darbinieki… 40 procenti tie ir Kandavas darbaspējīgie iedzīvotāji, tomēr strādā Kandavas novadā, kas arī būtiski jāpiemin, un, ja mēs skatāmies šo pašvaldības profilu, ikvienā funkcijā

 

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi, turpinām debates pie 313. priekšlikuma.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. Lūdzu!

 

  1. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, es gribētu tikai Butāna kungam oponēt un tomēr piesaukt loģiku.

Nu, pirmais par izlīdzināšanas fondu. Diemžēl ne tikai Kandavas novads, bet arī Tukuma novads un vairākums Kurzemes novadu ir nevis izlīdzināšanas fonda donori, bet izlīdzināšanas fonda saņēmēji. Un, ja jūs pieslēgsiet elementāru loģiku, tad, nu, nesanāk, ja savienotu vairākus novadus, kuri saņem no izlīdzināšanas fonda, tādēļ ka viņus saliks kopā, viņi nekļūs automātiski par donoriem. Nu padomājiet vienkārši loģiski, absolūti, ja.

Un es jūs lūdzu – ļoti lūdzu! – turpmākajās debatēs tomēr atcerēties par to, ka domāšana – tas ir diezgan sarežģīts process.

Jā, paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijas Papulei.

 

  1. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Es arī domāju, ka Butāna kunga izteikumi, īpaši par izglītību, šobrīd rāda ne tikai viņa domāšanas veidu, bet arī varbūt, ka jāatgriežas, līdzīgi kā viņa kolēģiem, pastaigāt mazlietiņ zem galda. Jo es aicinātu neizmantot tik, es atvainojos, tomēr stulbus izteikumus par izglītību, nepārzinot šo nozari, vai arī kļūt par parlamentāro sekretāru un tad iegūt zināšanas varbūt ne tik zemā līmenī, kā runājot par Gauju.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Artūrs Toms Plešs.

 

  1. T. Plešs. Jā, kolēģi! Nedaudz bilst komisijas vārdā par šo jautājumu. Diezgan daudz diskusijas mums bija gan otrajā, gan trešajā lasījumā par šo. Arī diskutējot un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iepazīstot mūsu ar šo pašvaldību profiliem, kas ietilpa jaunveidojamā Tukuma novadā, tostarp arī Kandavas novadu, diezgan skaidra tendence parādās, ka ir sagaidāms diezgan liels iedzīvotāju skaita kritums, un, ja potenciāli, kā vairāki debatētāji minēja, ka šobrīd varbūt viss ir kārtībā, tad skaidrs, ka ilgtermiņā tas varētu radīt attīstības problēmas. Līdz ar to komisijas vairākums lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 313. – deputāta Vitenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 41, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

  1. T. Plešs. 314. priekšlikums ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Un tas paredz Tukuma novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

  1. Valainis (ZZS).

 

Nu, skumīgi, ka nesanāca iepriekšējais balsojums. Tiešām, manuprāt, Kandavas novada iedzīvotāji bija to pelnījuši, un šajā gadījumā runāšu par Tukuma novadu. Arī Tukuma novada iedzīvotāji ir to pelnījuši, jo arī komisijā, kad tika skatīts šis jautājums, Tukuma pašvaldības pārstāvji, Tukuma pašvaldības vadība, kas bija ieradusies, komisijā skaidri pauda to, ka viņi arī neredz jēgu, viņi paši neredz jēgu no tā, ka viņi tiks apvienoti ar Kandavas novadu, un neredz nekādus no tā ieguvumus, drīzāk vairāk izdevumus un administratīvo izmaksu ziņā arī nekādus ieguvumus tur nesaredzēja, drīzāk potenciāli vairāk problēmas.

 

Ja mēs runājam par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, protams, gan Tukums, gan Kandava ir saņēmēji… Tukuma ziņā… Kandava šajā sadalījumā izskatās labāk, bet, nu, kad debatē par šiem… finanšu izlīdzināšanu, ir jāsaprot, kā tā izlīdzināšana vispār veidojas, no kā sastāv šī te formula, kas darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, un tad jau varētu kaut kādus… kaut kā varētu mēs konstruktīvāk debatēt šajā gadījumā. Nu, protams, viņas atrašanās vieta no Rīgas un iedzīvotāju ienākumu līmenis izdara savas korekcijas, un tāpēc arī šie te rādītāji tādi ir. Ja mēs paņemtu Kandavas pilsētu vai Tukuma pilsētu atsevišķi kā pilsētu bez apkārtējās teritorijas un pagastiem, tā situācija, protams… viņi automātiski būtu maksātāji šajā te fondā un nebūtu saņēmēji, bet šajā gadījumā es aicinu tomēr nobalsot arī par šo priekšlikumu.

 

Mazināsim birokrātisko slogu ne tikai šī likuma izpratnē, bet arī lai nebūtu šie jautājumi jāvērtē Satversmes tiesai. Es domāju, iepriekšējās debates par iepriekšējo priekšlikumu un iepriekšējo jautājumu, zinot iedzīvotāju vēlmi saglabāt šo novadu, gan kultūras jomā, gan ekonomiskajā jomā, gan no citiem aspektiem skatoties, un šo te salīdzinoši pretnostatījumu, kad arī Tukuma novads nebija diez ko alkstošs apvienoties ar Kandavu. Es domāju, šis gadījums tiks vērtēts Satversmes tiesā, un šādi izaicinājumi tieši Saeimai, manuprāt, nav vajadzīgi. Un šajā te reformā bija pieļauti izņēmumi. Arī šis varētu būt izņēmums, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un skatīties, kādā veidā mēs varam ievērot iedzīvotāju intereses.

 

Paldies.

 

 

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

 

Reiznieces-Ozolas kundze, jūs pieteicāties tieši sekundē, kad debates bija slēgtas. Dodu vārdu Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

 

 

 

  1. Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Jā, kolēģi! (Skaņas pārrāvums.) Šis priekšlikums jau atkal ir par Kandavas novada saglabāšanu esošajā statusā, un patiesi ir tā, ka, ja apvienotu abus novadus, mēs redzētu skaidrus ieguvumus. Noteikti arī pretestības nebūtu. Tik vien kā iedzīvotāju neapmierinātība, bet pēc būtības, jā, ja runājam par abu novadu apvienošanu un ilgtspēju, ieguvuma nebūs, jo tas, ko mēs redzam, ka gan Kandava, gan Tukuma novads… abi novadi šobrīd ir finanšu izlīdzināšanas fonda saņēmēji.

 

Tukums turklāt saņem no šī izlīdzināšanas fonda vēl daudz vairāk nekā Kandava. Loģiski, protams, tur iedzīvotāju vairāk, bet nav tā, ka būtu iespējams tiešām lietot argumentu – pievienosim Kandavu Tukumam, un abi novadi dzīvos labāk, abi pēkšņi kļūst par iemaksu veicējiem, par turīgiem novadiem. Nu, tam nav priekšnosacījumu.

 

Otra lieta. Arguments, kas tiek izmantots, ka administratīvās izmaksas mazināsies. Par to arī šobrīd nekas neliecina, jo, piemēram, mazais Kandavas novads spēj strādāt šobrīd daudz ekonomiskāk nekā Tukuma novads. Ja mēs paskatāmies, cik procentos no kopējā budžeta tiek tērēts administrācijas izmaksām, cik arī tiek tērēts, uz iedzīvotāju rēķinot, Kandavas novads ir efektīvāks. Kas liecina par to, ka, pievienojot Tukumam, pēkšņi abas pašvaldības spēs strādāt vēl lētāk un efektīvāk? Nu nav nekādi šobrīd argumenti. Par pārējiem faktoriem jau… izglītības kvalitāte, kultūras piedāvājums, arī investīciju un ieguldījumu apjoms un spēja piesaistīt šos resursus tika diezgan daudz runāts

 

 

 

 

 

Komentāri

  1. Visdziļākā līdzjūtība mazajam saimnieciski aktīvajam Jaunpils novadam, jo tas pazudīs nesaimnieciskā Tukuma milzīgajā bedrē.
    Par Kandavas novadu maza bēda, kā bija Rozenfelda purvs , tāds arī palicis, būs lielisks papildinājums Tukuma līdziniekiekiem.

    1. Vismaz Jaunpilī būs kārtība…tur jau visas mājas brūk kopā…elementāru lietu kā pagalma apgaismojumus nejēdz uzstādīt….visi rudenī/ziemā kā kurmji ar lukturīšiem kāpj ārā no mašīnām…Jaunpils domei LIELS FUIJ!!!

  2. Par skolām nepareiza informācija, par darba vietām arī, jo ļoti daudz kandavnieku brauc strādat uz blakus novadiem, jo darba vietas Kandavā nav.Administratīvais aparāts nevajadzīgi liels, skolās skolēnu skaits nav utt.Problēmas Kandavā ir ļoti daudz, tik neviens negrib būt tas sliktais un pieņemt nepopulārus lēmumus.

    1. Tieši tā, feisbukā lasu I Priedes komentārus, tur viens kautkāds apsurds par kūltūras namu utt.. tik sekla domāšana! Vai kandavniekiem ir tikai kūltūras nams, mums problēmas ar skolām, soc centiem, poliklīniku tādas globālāks! Ja Priede būtu rīkojusies un neļāvusi eksistēt skolai ar 20 audzēkņiem, un parādījusi kā var ietaupīt, skolu direktorei neļaut dzīvot kā sava SIA Mīlenbaha valdes loceklei aiiii esmu nikna pati nolaida tik tālu ka kandava bez apvienošanas nemaz neizdzīvos, slavin tik sevi bet cits mērs būtu sliktais jo atbrīvotu valsts darbos ntos darbiniekus, pārkatītu vai tiešām ir jātērējas tā ko dara šī! Lai vieglas smiltis A ĶIEGELIM

      1. Ā, nu tad visu vajag aizslēgt ciet?! Riktīgs pilsētnieces sindroms Dacei, aizslēgt skolas, padzīt no darba visus un izmaksāt pabalstus…šaurā piere! Un kas tad ir TAS vajadzīgais? Vai tiešām pabalsti visiem?

  3. Nepriecājamies par agru, paskatieties, kas darās Tukumā! Šitiem sīkajiem varaskārajiem un diemžēl arī dumjajiem ļautiņiem padod tik iespēju šeftēties! Bet, ja nu kādam jāizsaka līdzjūtība, tad -Engurei

    1. Pilnīgi piekrītu, atveriet acis! Kas notiek Tukuma novada ar mazajiem ceļiem un skolām! Ar sociālo pakalpojumu! Parunājiet ar vienkāršajiem cilvēkiem! Un es zinu ko runāju, jo man tur dzīvo bērni! Un arī viņi brauc strādāt prom uz Jūrmalu un Rīgu!

  4. Vai Tukuma deputātiem nevajadzētu apturēt reformas, bet sākt stādāt, jo nākamā gadā atkal būs reformas, citādi vairākus gadus būs tikai reformas un apsūdzības iepriekšējiem.

  5. Ievēlēsim loģiski un saimnieciski domājošus deputātus un viss būs OK.
    Pašreizējie, vismaz Tukumā, lai aiziet aizmirstībā- tā teikt, uz mūžīgām pārmaiņām orientētu vēlētāju smaga kļūda! Vilšanās vienlaikus arī. Tā varaskāre lien pa visām spraugām ārā! Reāli darbi (attīstībai utml.)- tukša ailīte! Vienas vienīgas raganu medības! Budžets- tiem, kuri pieglaudīsies un salutēs! Tukuma mērs- UNIKUMS- pār lūpu bez sievas ziņas nav spējīgs pārspļaut, kur nu vēl kādu lēmumu patstāvīgi pieņemt! Pārbēdzējs, turklāt! Eh, ko nu par to! Ticu, ka kopā varam vairāk!

  6. Nu švaki, pavisam švaki tiem Kandavas aizstāvjiem debatēs veicies. Valainis vispār tur kaut ko samurmulējis, ka neko saprast īsti nevar. Pieminēt iedzīvotāju aptauju, kur piedalījās… kaut kādi 400 cilvēki!? Nez, pēc ņirgāšanās biški izklausās. Un ‘efektīva’ pašvaldība? Vēl varētu teikt, ka taupīga, bet tas jau vairāk līdzekļu trūkums, ne izvēle. Vai būs labāk? Gan jau nē, bet vai tāpēc neapvienoties?

    1. Tu jau protams kā tumsonīga persona nepamanīji , ka bija vēl 2 aptaujas ko veica Saeimas deputāti , un katrā piedalījās vairāki tūkstoši iedzīvotāju ! Un visās bija pāri par 80% atbalsts Kandavas novadam!

      1. Man neviens nav jautājis! Ko muldi? Kandavā nekādas apataujas nav bijušās, viena oficiālā domes, kur jānorāda personas dati. Piedalījās 300 cilvēki, domes darbinieki, viņu radi, draugi, saistītās personas un vēl 10 patrioti. Pārējie ignorēja.

  7. Kas tad Kandavā ir bijis pēdējos gadus tik ideāls? Priede ar saviem radiem un draugiem smuki visu izšeptē! Projekts pēc projekta, Nevajadzīga! Tūlīt jau sāks naudu izmest 30k savai virvju trasei…
    Tagad būs jāierauj aste kājstarpē!

    1. Kāpēc? Viss notiek un notiks! Viņai jau nu gan nav par ko satraukties! Tik žēl, ka Tukums nolaidīs Kandavu pa burbuli, lai gan vēl jau nekas nav zaudēts . Šitāda Saeima ilgi nevilks , un valdība ne tik .

  8. Tukuma novads nemaz negrib citus blakus esošos novadus.Tas jau tā ir liels un Tukumam nemaz nevajag agrākās rajona robežas.Tukuma novads grib palikt pats par sevi.

  9. Reči rīvē rokas .Lielāka teikšana būs un vara !
    Varēs visus pagastos atlaists un saņemt darba savējos . Reči nav redzējuši piketu pie domes vēl .bet drīz būs mieru, tik, mieru, drīz būs !!

  10. Kā tukumnieks izsaku cerību, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās pēc gada kandidēs arī pietiekams daudzums bijušo Engures un Jaunpils (Kandavas varētu arī nebūt) deputātu. Pēdējie divi Tukuma domes sasaukumi ir likuši ļoti vilties un ceru, ka jaunpienācēji ienesīs jaunas vēsmas un skatu no malas.

    1. Ziniet mĕs arī ceram,ne viss ir zelts kas spīd.Blakus novadā nav opozīcijas,līdz ar to nav arī nemieru un daudzas nebūšanas vienkārśi tiek noklusětas.

      1. Kandavā nav darba vietu ,nav!!!Tauta lasa gliemEžus,par60 centiem kg,vēlāk ies mežā ogot.lai būtu maize.Kand.nav kardiogramu aparāts neviens….nav pirts.Mēs omes braucam uz Sabili mazgāties.utt Zems līmenis visās jomās Kandavā.

          1. Sārtvaidzītis Viķka no ZZS izklausās pēc mākoņu stūmēja. Visus šos gadus gozējās varas saulītē un izčakarēja valsti, bet nu kā Ostaps Benders Kandavā rīkos starpplanētu šaha turnīru!
            Šis laiks laikam ieies Latvijas vēsturē kā mazo baronu nemieri!

        1. Nu nu, kā pievienos Tukumam, tā viss būs – darba vietu papilnam, gliemeži maksās 6 eiro kg, uzcels milzu hamamu, kur Onei mazgāties, tas nekas, ka Tukumā arī nav pirts, ka katru rītu pilnos vilcienos tukumnieki brauc uz Rīgu strādāt…

          1. Es kaut kā nemanīju, ka kāds to būtu solījis. Ja sola, značit, d….šs. Bet, manuprāt, nav apstrīdams, ka ilgtermiņā nodokļu maksātāji tās mazās karalistes tāpat nebūtu pavilkuši. Un-jā-arī ne ‘pašpietiekamo’ Jaunpilīti, kur centru ta pucē (pamatā pateicoties tam, ka ik pa laikam kaut ko izdodas notirgojot Sproģim), bet ārpus tā-diez gan viss pakaļā.

  11. Viss vecais atgriežas atpakaļ, tāpat, kā agrāk, Tukuma rajons atriežas, smieklīgi, kam bija vajadzīga, iepriekšējā “reforma”. Pilnīgi nevadzīga!!! ¹

    1. Pateikt, kam vajadzēja? Tiem, kas arī tagad labu naudiņu iebāzīs tukšajās kabatiņās. Nekā cita, ko savākt sev, jau vairāk šai izzagtajā valstiņā nav, atliek vien taisīt “reformas”, tad vismaz vēl ko var sagrabināt. Paskatieties kartē un salīdziniet to ar Padomju Latvijas karti! 1:1!!! Sūda reformatori!!!

  12. Tukuma novadā jau tagad mazie pagasti ir aizmirsti, katru gadu kaut ko atmet, bet lielās vajadzības krājas un krājas. Galvenais jau tikai pilsētā visur salikt jaunus bruģus utt. Atbrauciet uz Pūres skolu, paskatieties kāds tur ir skolas sporta laukums. Kauns.
    Interesē cik no kopējā budžeta procentuāli pašvaldības atgriež naudu pagastos pret pagastu iedzīvotāju iemaksātajiem nodokļiem pašvaldības kasē? 15%? Godīgi?

    1. Pūrei ar 500 iedzīvotājiem vaig visu glauni un lepni, pilsēta ar saviem 18 tk lai pagaida, kamēr Pūrē visu sakārtos, tā ka Aivim prieks

        1. Pūrei no grausta atdzima ambulance+bibliotēka, gājēju celiņš alejā, ekskluzīvs akmens sols, rotaļu laukumiņu pa laikam papildina, ābolīši atjaunoti… tas nav Pūres cilvēkiem?

          1. Atgādinājumam – ambulance un bibliotēka, reiz atradās bērnu dārza telpās.
            Gājēju celiņš ar ELFA līdzfinansējuma(22tk eur) palīdzību realizēts, diez vai dome piešķirtu 100% finansējumu.
            Ak, jā soliņš – akmens sols, visticamāk Gatis to radīja un uzstādīja par “Paldies”.
            Rotaļu laukumiņš – Paldies Sporta klubam “Pūre”, kas piedalās projektos, lai piesasaistītu finansējumu jaunu rotaļu elementu iegādei.

  13. TAS IR LABI ,ka pievienos. Kandavu pārņēmusi gan drīz visas lielās iestādes draudzība un radiņi,galvenais ka paši domā ka cilvēki neredz un nezin.Tādi vareni kļuvuši , gribētos redzēt kāda draudzība būs, ka nesēdēs tai krēslos mīkstajos.

  14. Un atgriežamies pie vecā labā PSRS rajona. Izrādās, ka neko jaunu ne izgudroja, ja nu vienīgi tautas kalpi uz reformu rēķina “uzvārās”.

  15. Valaiņa teksts no Saeimas tribīnes-vienkārši šedevrs! 🙂 Pat vienu teikumu nespēj sakarīgi pateikt, kur nu vēl noformulēt domu! Precīzi tāds pats līmenis kā Tukuma ZZS deputātiem un vēl trakāk- mēra vietniekiem Zvaigzneskalnam un Eisaksam! Laikam jau sakarīgi cilvēki sen pametuši zaļos un zemniekus, palikuši tikai šādi pajoliņi. Kauns viņu vietā

  16. Ev jūs pamuļķi jūs kādam no tautas vaicāja vai tā grib ko jūs esat izlēmuši savā starpā? Priduraks tādi. Jau sakāt zejebal palikt. Jūs vienam vai diviem pajautāja un vis. A bet cik dzīvo Kandavas novada, matkule Vāne. Kam jūs tur jautājat vai grib ko šādu. Sakāt jau boshku pa daudz atļauties tur sēžot.

  17. Manuprāt, daudz kas atkarīgs no uzņēmējiem katrā pagastā. Ja būs uzņēmējdarbība, tad arī nomalēs būs normāla dzīve, lai cik tālu no centra tās neatrastos. Padomju laikā gan Matkule, gan Jaunpils bija bagātas pašvaldības, kaut arī atradās tuvāk Dobelei un Saldum nekā Tukumam, jo tur bija spēcīgas saimniecības. Tur, kur nīkuļoja kolhozi/sovhozi, tur nīkuļoja arī pašvaldība. Tiesa, toreizējās ciemu padomes bija lielākas saimnieces savā teritorijā nekā šobrīdējās pagastu pārvaldes.

  18. Centralizēcija un urbanizācija – normālas mūsdienu saimnieciskās attītības parādības. Var jau dzīvot laukos, bet – tas ir dārgi. Lai to ekskluzivo dzīvi laukos pavilktu, ir jārada un arī jāspēj pārdot prddukts ar ļoti augstu vērtību. Cik lauku iedzimtie to var atļauties un prot? Tradicionālais laucinieks ir lauksaimnieks, bet, lai būtu lauksaimnieks, ir vajadzīga zeme. Zemi mēs – tu-tū! – pa lielam esam svešiem atdevuši vai dažiem lielajiem. Bet viņiem jau daudz strādājošo nevajag, viņiem tāpat labi šajā valstī, kur liellauksaimniecība ir viena no visatbalstītākajām nozarēm….

  19. Un kā būs ar izglītību? Atkal kādu vidusskolu novāks? Nu ja, lai tik mācās par naudu Rīgā, vai paliek ar pamatskolu! Valstij jau par to vairāk nevajag! Pietiek ar 9 klasēm obligātajām! Kur mēs ejam???

    1. Nē, valstij zin vajag, lai vairāk skolu, kur mācās četri bērni piecās rindās:) Tas neapšaubāmi ir šausmīgi skumji, ja aizver kādu skoliņu, bet, būsim reālisti, neviens te tagad nesadzemdēs vairāk bērnu

  20. Zvaigzneskalnu par apvienotā novada mēru! Mēs ar ģimeni balsosim tikai par viņu, sakarīgākais kompetentākais un pirmais, kurš uzsāka jaunās politikas kursu Tukumā. Kā arī uzsāka reāli cīņu ar korupciju.

  21. Izradas musu saemai tiesam nav ko darit 🙂 Padomju laiki atgriezas 🙂 kads bija tukumu rajons padomju laikos tads vins bus tagat, tikai ar nosaukumu novads 🙂 sadzemdejusi tizlenus un tagat brinas ka neko nav spejigi izdomat

  22. 4.jūnija “skaists un ļoti intelektuāls” daigas rečas komentārs facebook:”Tā parasti viss beidzās, kad nevis loģiskā domāšana, bet urīns sakapis galvā”
    Tādi redz “smalki,kuturāli un augsti intelektuāļi” deputāti tagad lems par jums-“nabaga apdalītajiem”lauciniekiem pēc reformas

  23. labāk jaunie, kuri runā ko domā un kad vēlas, nevis kad tiem pavēl Juris Šulcs vai Kampars. Es par brīvu demokrātiju, nevis mafiozi iestudēto.

    1. Nu runas “tualetes/guļamistabas” terminos laikam neliecina par augstu intelektu un pamatīgas izglītības klātbūtni…par mūsu jaunajiem”pseidodeputātiem” un viņu elektorātu pareizi būtu teikt-mucā auguši un pa spundi baroti,tagad brīvībā tikuši,tpc kultūras nekādas

      1. Labāk jau vecie, lai jau piespēlē iepirkumus savējiem. Tādiem ir augsta līmeņa komunikācijas prasmes tukumnieku modrības iemidzināšanai. Tikai kad runā Rečs vai Zvaigzneskalns, visiem mutes ciet un uzmanīgi klausās. Jo pēdējiem ir ļoti viss labi ar komunikāciju un pats svarīgākais ar sapratni.

        1. Tiešām? Realitātē gan viss ir savādāk- ne viens, ne otrs bez palīdzības no zāles nedz sakarīgi spējīgs izteikties, nedz atbildību pats uzņemties!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.