Novados

«Brandavās» jau bail dzīvot…

Lasītājs jautā: «Brandavās» dzīvojam četras ģimenes, tajā skaitā arī mazi bērni, un šī ir pašvaldības ēka, kas atrodas četrus kilometrus no centra. Pati esmu redzes invalīde, kaimiņos dzīvo ģimene ar mazu bērniņu. Bet mums te ir kritisks stāvoklis – trepes, kas ved uz skursteni, ir sapuvušas, tādēļ skursteņslauķis uz jumta nekāpj – iztīra tikai cukas. Skursteņi nav tīrīti apmēram 15 gadus. Jumta kores karājas tieši virs satelītšķīvja, tās nav mainītas jau no 1998. gada, kad arī  paši saorganizējām šos darbus. Pirms diviem mēnešiem zvanīju pašvaldībai un pastāstīju, ka mums no skursteņa krīt ķieģeļi uz galvas. Lūdzu, lai kaut ko dara, zvanīju pašam Baranovsku Pēterim. Neviens nav braucis skatīties, neviens neko nedara…

Lai saņemtu sociālo palīdzību vai atlaides, vajadzīga līdzdarbošanās

Gan Covid krīzes laikā, gan arī šobrīd redakcijā uzklausām daudz jautājumu par sociālo palīdzību, piemēram, par iesēju nomazgāties (nu tāda Ledus halles dušās par maksu, protams, (minimālais līdzmaksājums – 2,50 eiro) teorētiski ir) un iegūt izziņas mazturīgā un trūcīgā statusa saņemšanai (iespēja tika radīta uzreiz pēc sūdzības saņemšanas). Arī par to, ko darīt, ja piemirsies palaists garām sešu mēnešu termiņš, kad bija jāpārslēdz līgums par pašvaldības dzīvokļa īri un pašā krīzes karstumā draud izlikšana uz ielas? (Jautājums ir atrisināts vientuļai penisonārei labvēlīgi; tiesa gan būšot, bet iesaistīšoties arī sociālais dienests). Vēl viena jautājumu daļa ir par atlaidēm īres peļņas daļai sociāli neaizsargātajiem novadniekiem, kuras viņiem vajadzētu saņemt, bet tomēr tās nesaņem. Tāpēc, lai rastu atbildes uz dažādiem ar sociālo atbalstu saistītiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu Tukuma novada sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi.  

Manas ciešanas nekad nebeigsies, tās ir mūžīgas – kā zvaigžņu ceļš… 

Šosvētdien, 14. jūnijā, visā Latvijā pieminēsim komunistiskā genocīda upurus, kuru dzīves traģiska pavērsiena punktā nolika 1941. gada represijas. Viņi bija spiesti samierināties ar to, ka vairumam cerību un sapņu tika pārvilkta trekna svītra, dažiem – uz mūžīgiem laikiem. Kopš šī – Latvijas iedzīvotājiem pirmā – izsūtījuma pagājuši 79 gadi, un maz ir to, kas tolaik piedzīvoto spētu vēl šodien  izstāstīt… Bet dzirdot šos stāstus, nav šaubu – ar bērna acīm pieredzētais ļaužu sirdīs, prātos un dvēselēs ir iegulis dziļi jo dziļi… 

Deputāte Daiga Reča – Latvijas Zemnieku savienībā

Laikraksta rubrikā «Otrdienas sarunas», kāds zvanītājs interesējās: “Daigai Rečai laikam kauns, ka viņa ir aizmetusies atpakaļ uz Zemnieku partiju, ja reiz domes mājas lapā viņa joprojām sevi apzīmē kā pie partijām nepiederošu deputāti. Kāpēc tā jāmelo?!” Lai arī domes mājas lapā tiešām arvien vēl stāv rakstīts, ka deputāte Daiga Reča ir pie partijām nepiederoša deputāte, esam saņēmuši informāciju, ka tas gluži tā vis nav, jo šobrīd viņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. Pie partijām nepiederošs deputāts ir arī Edmunds Grīnbergs, taču viņš citu partiju neesot meklējis.

Piešķir «NaaC» karogus, to skaitā Ķesterciema pludmalei

Rīt, 12. jūnijā jau otro sezonu tiks pacelti “NaaC” karogi trijās Ziemeļkurzemes pludmalēs, kuras pilnībā atbilst dabas pieejamības kritērijiem un tās var izmantot visi – sākot ar cilvēkiem ratiņkrēslā un beidzot ar ģimenēm ar maziem bērniem. Rojas novada Rojas galvenā peldvieta, Mērsraga novada Mērsraga bākas pludmale un Engures novada Ķesterciema peldvieta  jau otro sezonu apliecina savu virzību uz pieejamības nodrošināšanu savām kāpu atpūtas vietām un pludmalēm.

Vasaras puķu stādīšana pilsētā turpinās

Izmantojot labvēlīgos laika apstākļus, vasaras puķu stādīšana pilsētā turpinās. Jaunu ziedu rotu jau ieguvusi “rozes” dobe iepretim degvielas uzpildes stacijai Meža ielā, kā arī puķu trauki pilsētas centrā, bet šodien vasaras cēlienu iesāka “torte” skvērā pie mazas strūklakas un turpat netālu esošie puķu trauki.

Kandavā atver «Pļavu»

Strādājot garas stundas trīs vakarus pēc kārtas, pagājušajā sestdienā, 6. jūnijā, Kandavā tika atvērta satikšanās vieta «Pļava», kas ir biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» ideja un pilnā apjomā – arī izpildījums.

Saeima izlēmusi, kādam būt Tukuma novadam

Šodien, 10. jūnijā, Saeima trešajā un noslēdzošajā lasījumā lemj par Administratīvi teritoriālo reformu. Debates šobrīd vēl turpinās, taču lēmums par to, kādam turpmāk būt Tukuma novadam – jau pieņemts.

Par interneta troļļiem pašvaldības sociālajos tīklos…

Jau vairākkārt un, jāteic, diemžēl neveiksmīgi mēs – laikraksta veidotāji – esam aicinājuši domes amatpersonas un arī darbiniekus izturēties atbildīgi pret komunikācijas veidu un informāciju, kas parādās domes oficiālajos komunikāciju kanālos, tādējādi nepieļaujot likumpārkāpumus, tai skaitā personu apmelošanu un sensitīvu datu neatļautu izmantošanu.