Zemītes pagasta iedzīvotāju sapulcē jautājumi par skolu

Kā skaidroja skolas saimnieks Raitis Priede, ja viņa paša nav uz vietas un līst lietus, tad kārtējās skolas telpas ir noplūdušas. “Nav vērts pat remontēt, jo pēc divām nedēļām atkal viss jādara pa jaunu un nav prognozējams, kurā vietā tas atkal notiks! Jumts ir morāli un fiziski novecojis un pats par sevi ir sācis brukt kopā!” situāciju raksturoja skolas saimnieks. Novada domes izpilddirektors  Egīls Dude uzsvēra, ka situāciju saprot, jo tas ir tikai pagaidu jumts (uzklāts pēc 2005. gada vētras), kam bija paredzēts kalpot vien piecus gadus, bet nu jau šis gadu skaits ir teju trīskāršojies. Bet,  vai ir reāli, ka jumta nomaiņu iekļaus nākamā gada budžetā? Izpilddirektors atgādināja, ka darbiem nepieciešamā summa, pirmkārt, noteikti nebūs pāris tūkstoši, bet gan vairāk. Ar iepriekš paredzēto naudu, kas ir 22 000 eiro un kuru šobrīd arī nav, ļoti, iespējams, pat nebūs līdzēts. Pieredze liecinot, ka nereti, kad esošo jumtu noņem, konstatē, ka darāmā ir vēl vairāk un izmaksas pieaug. Bet tajā paša laikā E. Dude minēja, ka nākamā gada  budžetu tikai tagad ir sākuši skatīties un lūkos, kā un vai atrasts naudu Zemītes skolas jumta remontam. Izpilddirektors pauda arī personisko viedokli, uzsverot, ka, viņaprāt, jumts, protams, būtu svarīgāks nekā citi darbi pagastā (piemēram,  melnā seguma klāšanu uz ceļa un citi darbi…).

Skolas vēlētos apvienoties

Īsi pirms sapulces tautas namā tāda bija noorganizēta arī Zemītes pamatskolā. Kā skaidroja Izglītības pārvaldes vadītāja Jeļena Šnikvalde, ar pedagogiem un skolēnu vecākiem pārrunājuši, kā būs ar skoliņu. Kamēr citos pagastos (Cērē, Vānē) tiek runāts par saimes skolu veidošanu, Zemītē konceptuāli vienojušies, ka skoliņu varētu pievienot K. Mīlenbha vidusskolai un atstāt kā pamatskolu. Par to gan vēl jārunā ar skolu direktoriem, tāpat arī ar novada domes deputātiem. Ir gan arī gandrīz laba ziņa, jo šobrīd ir plānots, ka no Ministru kabineta noteikumiem tiek izņemts punkts, kas regulē, kāds ir minimālais skolēnu skaits pamatskolās. Bija iecerēts, ka minimālais ir skolēnu skaits posmā no 1.-9. ir 80 bērni, bet Zemītē šobrīd ir 64 audzēkņi, neskaitot 40 pirmsskolniekus. Tātad – noteikumiem neatbilstu. To, kādi galu galā būs noteikumi, skaidroja J. Šnikvalde, gan vēl esot grūti pateikt, bet nu vismaz pašvaldības līmenī kādu lēmumu (piemēram, par skolu apvienošanu) varētu pieņemt jau šogad, visticamāk, decembrī.

Vairāk par sapulce lasiet piektdienas, 8. novembra, laikrakstā ŠEIT=>