Ko darīt, ja saplosīti truši?

Jau vēstījām, ka Vānes pagastā sapulcē klātesošie praktiski vienbalsīgi nobalsoja par to, ka vēlas atjaunot esošo estrādi, nevis izbūvēt terasi pie kultūras nama (viens no argumenti pret šo ieceri – tā būtu pārlieku tuvu ceļam). Vēl izskanēja ierosinājums uzstādīt papildu apgaismojumu pagasta centrā, kas gan, kā noprotams, tuvākajā laikā netiks īstenots. Toties turpināsies pagasta pārvaldes ēkas uzlabošana – tai uzstādīs notekcaurules.

Vēl sapulcē iedzīvotāji diskutēja par atsevišķiem, grūti izbraucamiem ceļa posmiem pagastā un, kaut arī SIA «Kandavas komunālie ceļi» vadītājs Ivars Marašinskis atsevišķus gadījumu fiksēja un solīja labot (piemēram, ja kāds akmens “izdīdzis“ ceļa malā), ievērojami uzlabojumi solīti netika. Kā allaž tika uzsvērts – tas tādēļ, ka pašvaldību ceļiem piešķirtā valsts dotācija ir nepietiekama. Bet sēdi noslēdzot, vārds tika dots pašvaldības policijas priekšniekam Rihardam Zariņam, kurš atgādināja arī par tādu problēmu, kā brīvi paskrieties palaisti mājdzīvnieki. Pašvaldībai, kura nereti spiesta šīs situācijas risināt, tas rada gana lielus materiālos zaudējumus, ņemot vērā, ka dzīvnieki tiek nogādāti patversmē Tukumā. Turpinot šo tematu, kāda sapulces dalībniece vēlējas noskaidrot, ko darīt situācijā, ja gada laikā saimniecībā nokosti 80 truši? Pie rokas jeb, precīzāk, pie ķepas neviens gan neesot pieķerts, ņemot vērā, ka parasti šis trušu slaktiņš norisinās nakts stundās. Taču ir pamatotas aizdomas par to, no kurām mājām šis suns nācis (nokostie dzīvnieki atrasti arī uz ceļa). Saimnieki par šiem gadījumiem arī ziņojuši valsts policijā, bet rakstīt iesniegumu atrunāti, ņemot vērā, ka īstas pārliecības par vaininieku it kā neesot. R. Zariņš atzina, ka šādos gadījumos ko pierādīt tiešām esot sarežģīti, bet jebkurā gadījumā iesniegumu jāraksta un policijai to arī jāpieņem.

Vairāk par sapulcē runāto lasiet piektdienas, 25. oktobra, laikrakstā ŠEIT=>