Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kandavas «Nagla» un Tukuma E. Birznieka-Upīša pamatskola izmēģina bezatkritumu dzīvesveidu

12 skolēnu komandas no visas Latvijas pateikušas atkritumiem “Nē”, izmēģinot ieviest bezatkritumu dzīvesveidu. To vidū ir arī Kandavas multifunkcinonālais jauniešu incitatīvu centrs «Nagla» un Tukuma E. Birznieka-Upīša 3. pamatskola.

Valsts izglītības satura centrs un “Zaļā josta” organizēja izaicinājumu skolēniem “Atkritumiem NĒ!”. Tā ietvaros skolēnu komandām mēneša laikā bija jāuzlabo savi un savas ģimenes ikdienas paradumi, cenšoties maksimāli samazināt radīto iepakojuma atkritumu apjomu. Izaicinājums tika balstīts uz bezatkritumu dzīvesveida filozofiju, aktualizējot dažādus veidus, kā dzīvot videi draudzīgāk, samazinot patērēto resursu apjomu un radīto atkritumu daudzumu. Izaicinājumā veiksmīgi finišēja 12 komandas, sagatavojot atskaiti par paveikto, kā arī uzfilmējot video ar ieteikumiem dabai draudzīgākam dzīvesveidam.

“Aicinot Latvijas izglītības iestāžu audzēkņus izmēģināt ieviest bezatkritumu dzīvesveida paradumus savās mājās, bijām patīkami pārsteigti par skolēnu atsaucību un interesi par šo vides projektu,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Spītējot ārkārtas stāvoklim valstī, 12 komandas no visas Latvijas izaicinājumu izturēja godam, un bija gatavas dalīties ar saviem secinājumiem un ieteikumiem, kā mazināt cilvēka ietekmi uz vidi. Pārsvarā izaicinājumā piedalījās pusaudži – gan no pilsētām, gan no lauku teritorijām, kas uzskatāmi parādīja, ka radīt pēc iespējas mazāk atkritumu var neatkarīgi no savas dzīvesvietas un ikdienas ieradumiem.

 

Apkopojot skolēnu novērojumus, “Zaļā josta” apkopoja būtiskākos jauniešu ieteikumus iepakojuma atkritumu apjoma samazināšanai ikdienā:

–        Uz veikalu doties ar savu iepirkuma somiņu, lai nebūtu jāņem ik reizi jauns plastmasas maisiņš;

–         Pārdomāti veikt pirkumus un sagatavoties veikala apmeklējumam, paņemot līdzi stikla burciņas un auduma maisiņus, kur ievietot nepieciešamās preces, lai nebūtu jālieto vienreizlietojamie iesaiņojamie materiāli;

–        Doties uz veikalu ar sarakstu, lai nepirktu vairāk produktus, nekā ir nepieciešams;

–         Izmantot radušos izlietoto iepakojumu atkārtoti, darinot jaunas lietas, piemēram, no olu kastītēm darināt dēstu trauciņus, vai tukšos maizes maisiņus sakausēt par vaskadrānām galda aizsardzībai radošiem procesiem;

–        Atteikties no vienreizlietojamo izstrādājumu lietošanas, piemēram, vienreizlietojamo kafijas krūzi aizstāt ar personīgo termokrūzi, papīra kabatlakatiņus aizstāt ar auduma mutautiņiem,

–          Samazināt patērēto plastmasas apjomu vannas istabā, izstājot ierastos produktus plastmasas iepakojumā ar ekoloģiskām alternatīvām, piemēram, lietojot bambusa zobubirsti, cieto šampūnu, doekrēmu, gabalziepes utt.;

–        Īpašs uzsvars likts arī uz esošā atkritumu daudzuma pareizu utilizāciju, šķirojot atkritumus un nogādājot tos uz dalītās vākšanas konteineriem;

–        Bērni ļoti iestājās par vides tīrību, tādēļ aicinājumos izskanējuši arī uzsaukumi piedalīties vides sakopošanas talkās.

 

Plašāks ieskats izaicinājuma dalībnieku veikumos atrodams vietnē Tirailatvijai.lv – sadaļā Izaicinājums “Atkritumiem NĒ”.

 

 

Komentāri

  1. Atkal Padomju laiki ar burciņām un papīra turzām?! Attopieties, taupītāji! Es atceros manas vecmāmiņas sāpošās rokas pēc tirgus un veikala apmeklējuma!!! Nepietiek jau ar vienādo pensionēšanās vecumu(šķiet, ka, pie mums, bērnus dzemdē arī vīrieši), tagad vēl svaru stieņus liksiet celt??? Labāk izstrādājiet atkritumu pārstrādes tehnoloģijas un sāciet audzināt jauno paaudzi. Drīz jau neviens vairs strādāt negribēs un nemācēs, un mēslošana pārtrūkst pati no sevis. Jums tā nešķiet???

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.